Godātais Ministru prezidenta kungs,
Godātie ministri,
Svētku diriģenti,
Svētku rīkotāji, dalībnieki,
Dārgie svētku viesi,
Latvieši!
XXIII Vispārējie latviešu dziesmu svētki ir sākušies, un viņi ir sanākuši no visām debess pusēm savos goda tērpos ar saviem instrumentiem, ar savām balsīm un ar savu sirdi. Nu jau gadu gadus viņi ir gatavojušies šiem svētkiem īpaši. Sanākuši, sadziedājušies, trenējušies, dejojuši, pūlējušies un svīduši gluži tāpat kā viņu senči pirms 130 gadiem, kad sanāca pirmie Vispārējie dziesmu svētki un kad latvieši no 3 Latvijas novadiem nesa šo karogu, kas mums stāv aiz muguras. Un sanāca kopā un dziedāja vienu dziesmu, un saprata, ka ir viena tauta. Saprata, ka ir viena tauta, kurai ir jākļūst par nāciju un ka šī tauta ir pietiekami savdabīga, pietiekami spēcīga un pietiekami gribas pilna, lai tā veidotu savu nākotni tādu, kādu tā gribētu redzēt, ne tikai tādu, kādu tā no pagātnes mantojusi.
Toreiz radās pirmie dīgļi domai par Latvijas valsti, bet tas bija ļoti tāls sapnis, un bija ilgiem gadiem jāpaiet, līdz tas piepildītos. Pēc tam, kad valsts bija izveidota, tā atkal mums izslīdēja no rokām, bet dziesma palika, un palika dziesmu svētki, palika tas spēks, kas Dziesmu svētkos atraisās, kas palīdz mums izdzīvot, kas palīdz mums elpot, kas palīdz mums atrast savus dvēseles avotus un savu garīgo spēku.
Mēs esam nākuši kopā nez kuro reizi, ja skaita kopā arī visas tās reizes, kad tālās trimdas zemēs pulcējās latvieši ar latviešu dziesmu uz lūpām. Un tikai kopā sanākuši, mēs saprotam, cik liels var būt mūsu spēks un cik dziļš ir mūsu tautas mantojuma skaistums. Dziesma nāk no mūsu senčiem kā mantojums, dziesma mūs vieno, dziedot vienā balsī un vienā elpā. Lai dziesma mūs vieno, arī ceļot mūsu valsti, savu nākotni ceļot!
Lai dziesma mūs vieno, vienam otru mēģinot izprast un atbalstīt, un mīlēt! Lai dziesma mums palīdz atklāt mīlestību uz savu tautu un savu valsti! Lai skan dziesma, lai atraisās skaistums un lai visiem Jums ir īpaši skaisti svētki!