Labvakar, Dejas svētku draudze!
Krustiem tek mēnestiņis,
Krustiem zvaigznes debesīs,
Krustiem jāja dieva dēli
Saules meitas precībās.
Viss pasaulē ir veidots pēc ritma un raksta, pēc savas likumības, pēc saviem priekšrakstiem, un Dievi debesīs un cilvēki virs zemes cenšas pasauli veidot harmonisku, saskaņotu un skaistu. Saule debesīs raksta savu gājienu dienas laikā, gadskārtas laikā, un cilvēks veido savu mūžu virs zemes un cenšas ar dejas soli pieskaņot sevi visuma ritmiem.
Krustimi dejam,
Krustimi lecam,
Krustimi darīta
Šī istabiņa.
Saule auda audumiņ`
Visgarām Dauguviņu:
Zīda šķieti, zelta audi
Sudrabiņa šautuvīt`.
Un meita, savu pūru darinādama, pūru raksta un izraksta gluži tāpat kā spīdekļi debesīs vai puķes pļavā:
Krustiem deju,
Krustiem lecu,
Krustiem adu cimdus, zeķes,
Krustiem adu cimdus, zeķes,
Krustiem audu villainītes.
Ar dejas soli, ar dejas ritmu saime pieņem jaunu dzīvībiņu pādītes dīdīšanā, ar dejas soli pēdas tiek izmītas māsiņai, to tautās izvadot, un ar dejas soli pēdas tiek izmītas māmiņai tad, kad tā aizvesta baltajā smiltājā. Ar dejas soli cilvēks cenšas savu grūtu mūžu vieglumā darināt.
Ai, Dieviņ, mīļa Laima,
Abus divus mīļi lūdzu:
Ļauj, lai mūsu visa tauta
Daiļumā darinās.
Ļauj, lai visu mūsu dienas
Vieglumā darinās.
Lai visi dejotāji mūžam paliek tik skaisti un stalti kā šodien, un lai visi skatītāji sirdīs līdzi šodien aiznes lepnumu, aiznes prieku par mūsu dēliem un meitām, mūsu Latvijas dēliem un meitām!