Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien pēc UNESCO ģenerālsekretāra Koičiro Macuras ielūguma teica runu UNESCO augsta līmeņa seminārā “Zināšanu sabiedrības veidošana” (Shaping knowledge societies), uzsverot nepieciešamību atrast efektīvus veidus, kā pielietot informāciju, zināšanas un augstās tehnoloģijas, lai uzlabotu ekonomisko izaugsmi un mazinātu nabadzību pasaulē. “Mēs vēlamies, lai informācija un zināšanas netiktu izmantotas tikai dažu priviliģēto interesēs, bet gan, lai veicinātu ekonomiskās, sociālās, politiskās pārmaiņas valstīs, kurās tas šodien tik ļoti svarīgi,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.
“Daudzās valstīs,” sacīja prezidente: “arī Latvijā, šāda zināšanu sabiedrības izveidošana prasa pietiekami lielus pūliņus to ierobežoto resursu dēļ. Viens no priekšnoteikumiem, veidojot zināšanu sabiedrību, ir pieeja informācijai, un tā iespējama ar attīstītu intrastruktūru un sabiedriskās pieejas punktiem internetam.” “Turklāt,” norādīja prezidente: “vispārēja pieeja informācijai iespējama tikai ar tehnoloģijās mācītu sabiedrību, kas prot pielietot informācijas pieejamību. Tas nozīmē, ka publiski pieejamās vietās – skolās, bibliotēkās un citur ir jābūt interneta piekļuves punktiem. Tas izslēgtu sabiedrības sašķeltību un ne tikai vienas zemes ietvaros, bet arī starpvalstu, starpreģionu un pašvaldību attiecībās.”
Zināšanu sabiedrības izveide pieprasa divu fundamentālu principu ievērošanu – pieeja izglītībai un izteiksmes brīvību. Prezidente uzsvēra, ka ne vien Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs ir jāgarantē izglītība mūža garumā un “tālvadības” izglītība, lai nodrošinātu iespējas cilvēkam pārkvalificēties, ja darba tirgus apstākļi mainās.
V.Vīķe-Freiberga pauda pārliecību, ka līdz ar izteiksmes brīvību, ir jāpanāk, ka netiek dotas iespējas terorisma, bērnu pornogrāfijas un cilvēku izmantošanas noziegumiem.
Prezidente uzsvēra, ka izteiksmes brīvība ir stimulējoša kultūras un valodu dažādībai. “Katras tautas valodas un kultūras uzturēšana ir iedrošināma caur digitalizāciju un elektroniskajām publikācijām,” sacīja prezidente. “Valoda un kultūra ir katras tautas un indivīda nozīmīgas izpausmes formas. Mēs Latvijā esam fokusējušies uz latviešu datorvalodas attīstību, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu augsto tehnoloģiju iespējas gan valodas attīstībā, gan valsts labklājībā.”
Viņa uzsvēra, ka jāstiprina saites ne tikai starp valstīm, bet arī starp akadēmisko un privāto sektoru zināšanu veidošanā.
Prezidente atzīmēja, ka zināšanas var tikt izmantotas gan labiem, gan ļauniem nolūkiem, tāpēc “centīsimies veidot universālu zināšanu sabiedrību, kurā zināšanas tiek liktas lietā, lai stiprinātu pasaulē mieru, labklājību, un kur zināšanas ir pieejamas ikvienam, kas vēlas veidot savu personisko izaugsmi.”
“Dažādība, iekļaušana un dalība ir atslēgas vārdi jaunam zināšanām, kuras pārveidojamas pārticībā,” noslēdzot runu sacīja Latvijas prezidente.
1999.gadā notika ANO Ģenerālā Asambleja, kurā tika pieņemts lēmums par Pasaules informācijas tehnoloģiju samita rīkošanu par informācijas sabiedrību veidošanu un izplatību pasaulē. 2003.gada Ženēvas sanāksme ir pirmā kārta šim samitam, kurā paredzēts pieņemt rīcības deklarāciju. 2.kārta paredzēta 2005.gadā Tunisijā. Latvija ir Ženēvas sanāksmes viceprezidētājvalsts, divu gadu garumā piedaloties pasākuma organizēšanā. Latvijas prezidente ir vadītāja vienai no sanāksmes plenārsēdēm.
ANO sanāksmes Ženēvā diskusijas galvenā uzmanība pievērsta jautājumiem par cilvēktiesībām, domas izteiksmes brīvību, mediju tiesībām un atbildību tīmeklī, jautājumiem par interneta pārvaldi un intelektuālā īpašuma tiesībām, ka arī drošību globālajā tīmeklī.
Līdztekus ANO sanāksmei Ženēvā norit citi 148 ar informācijas sabiedrības jautājumiem saistīti pasākumi, kopumā dalībnieku skaits no dažādām pasaules valstīm sasniedz ~ 16 000.