Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Valmieras kultūras namā brīvā diskusijā ar Vidzemes augstskolas studentiem un mācībspēkiem, Valmieras iedzīvotājiem, Vidzemes novada un pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem apmainījās viedokļiem par Latvijas izaicinājumiem mainīgajā pasaulē.
Diskusijā tika spriests par izaicinājumiem, kas sagaida katru Latvijas iedzīvotāju, kā arī Latviju kā neatkarīgu un suverēnu valsti mainīgajā pasaulē – pēc dalības ES un NATO, kā arī esot dalībniecei pasaules ārpolitikas un drošības jautājumos. Prezidente uzsvēra, ka viena no demokrātiskas valsts pamattiesībām ir tiesības pulcēties un brīvi paust savu viedokli, apmainīties ar viedokļiem arī situācijā, kad partnerim var būt arī cits viedoklis jo ”vārda brīvība ir neatkarības kodols un esence. Brīvība uzliek arī pienākumus, tajā skaitā piedalīties politiskajos procesos un sabiedrības dzīvē, un atbildības saldā nasta nav brīžiem tik viegla, kā varētu domāt.”
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga runāja par demokrātiskas valsts pārvaldes pamatprincipiem, kur brīvās un tiesiskās vēlēšanās pilsoņi izvēlas savus priekšstāvjus, kas uzņemas pilnu atbildību un lemj par jautājumiem, kas ietekmēs visas valsts dzīvi: “Šī deleģēšana tiek dota uz ierobežotu laiku un tas demokrātijai sniedz garantiju. Gadījumā, ja pilsoņu vēlmes un priekšstāvjiem dotie uzdevumi netiek īstenoti, viņiem ir iespējas nākamajās vēlēšanās mainīt savu lēmumu.”
Prezidente uzsvēra, ka neatkarīgai valstij šodienas pasaulē primāri ir jādomā par drošību, kas sniedz garantijas arī saimnieciskai izaugsmei un indivīda labklājībai. Viņa atzīmēja, ka šodienas pasaulē spēks ir dalība drošības aliansēs, un tikai tās var dot garantijas par to, ka valsts brīvība ir nemainīga vērtība. Prezidente sacīja, ka šobrīd ir cilvēki, kas domā par neitralitātes iespēju šodienas pasaulē, “taču cerības un vēlmes var būt ir tās, ko mēs vēlētos redzēt īstenojamies, taču drošas garantijas par mūsu nākotni var būt tikai tad, ja mēs ejam kopā ar sabiedrotajiem, kuri vajadzības gadījumā nāktu ar palīdzību arī mums. Tā ir visdziļākā nopietnība Latvijas ilgtermiņa interesēs - gādāt par savu drošību un atbalstīt sabiedrotos.”
Runājot par iesaisti ES, prezidente sacīja, ka, protams, cilvēkiem ir daži stereotipi par ES, tomēr viņa uzsvēra, ka ES ir brīva valstu brīvi veidota valstu saime, kurā katram ir sava balss. Viņa uzsvēra informācijas kampaņas nozīmi par ES, lai katrs cilvēks 20. septembrī spētu pieņemt pārdomātu lēmumu par valsts dalību ES. “Es ceru, ka jautājums referendumā būs ļoti vienkāršs, uz kuru būs viennozīmīgas “jā” vai “nē” atbildes iespējas - vai Latvijai ir jābūt ES”. Uz jautājumu par Latvijas alternatīvām ārpus ES prezidente atbildēja, ka, protams, Latvijai ir iespējas palikt ārpus ES, ja tā lems tauta, taču tas nozīmēs, ka mums būs daudz stingrākas robežas ar kaimiņu valstīm – Lietuvu un Igauniju, - kas droši vien balsos par ES, ka saimnieciskā izaugsme kļūs arvien lēnāka, kas savukārt radīs situāciju, ka Igaunija un Lietuva, kas būs ES tirgū, būs ar nesalīdzināmi lielāku konkurētspēju nekā Latvija, un tas nozīmēs arī lēnu reģionālo izaugsmi. “Tas nozīmē to, ka kaimiņos Lietuvā un Igaunijā tiks saņemts ES finansējums, atbalstot valstu reģionus, panākot lielāku iedzīvotāju labklājību, tajā pašā laikā Latvijā, lai arī iesāktie projekti turpināsies, tie vairs nesaņems tādu pašu atbalstu un līdz ar to zaudēs savu konkurētspēju, un iestāsies saimnieciskā stagnācija”.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga akcentēja Baltijas jūras reģiona saimnieciskās perspektīvas, kur liela nozīme būs pārrobežu sadarbībai. Viņa atzīmēja, ka jau šodien Valmierai ir sekmīgi pārrobežu sadarbības projekti, tajā skaitā arī ar Krieviju, un perspektīvā Baltijas jūras reģions, kas šobrīd ir dinamiskākais Eiropā, veiksmīgā sadarbībā iesaistīs arī Krievijas piejūras apgabalus.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra Latvijas un latviešu identitātes attīstības iespējas jaunajā Eiropā un runāja par to, kā Latvija varētu stratēģiski rīkoties ES ietvaros, veidojot alianses starp valstīm, kurām ir svarīgi aizstāvēt vienotu viedokli vai nostāju. “Katrā gadījumā es runāju par Eiropu, kur katras valsts balss ir sadzirdama un kur balsis apvienojot ir iespējams viedokļus aizstāvēt un panākt savu”.
Prezidente uzsvēra izglītības attīstības nozīmi konkurētspējā. ”Šodienas izaicinājums ir pārvarēt datoranalfabētismu, politisko analfabētismu, lai panāktu vispārējo nepieciešamo zināšanu daudzumu, kas šodienas Eiropā kļūst ar katru dienu arvien lielāks un nozīmīgāks, un šeit augstskolu loma nemitīgi palielinās. Šodienas apstākļi ir tādi, ka ar diplomu kabatā visam mūžam nepietiek. Augstskolas dotajām zināšanām ir jābūt par stabiliem pamatiem, kas iedod pamata darbarīkus, ar kuriem turpināt uzņemt zināšanas un pielāgoties apstākļiem”.