Augsti godātais Ministru prezidenta kungs,
Augsti godātie Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekļi,
Ekselences,
Dāmas un kungi!
Es sveicu Jūs šajā skaistajā, saulainajā maija dienā, kad mēs svinam savas neatkarīgās valsts atdzimšanu un šajā nozīmīgajā datumā godinām tos, kas šogad ir izvirzīti un saņēmuši Latvijas valsts augstāko atzinību – Triju Zvaigžņu ordeni vai goda zīmi. Savulaik, kad tikko tika nodibināta Latvijas Republika, bija vairāki ordeņi un goda zīmes. Pašlaik ir atjaunots tikai viens no tiem, un es ceru, ka Saeima, un šķiet, ka tā būs jaunā Saeima, varbūt ar prezidentes atgādinājumu varētu ķerties pie šo kādreizējo ordeņu un goda zīmju atjaunošanas. Šādu priekšlikumu prezidente ir iesniegusi, bet pagaidām neesam tikuši tuvāk savam mērķim.
Pašlaik mums ir viena valsts līmeņa atzinība, ko Triju Zvaigžņu ordeņa dome valsts vārdā izsniedz gan Latvijas pilsoņiem, gan citu valstu pilsoņiem, kas ir atzīti par savu izcilību un to, ko viņi ir darījuši Latvijas labā. Mums ir tikai viena atzinība ļoti daudziem un dažādiem nopelniem, un tādēļ šie nopelni ir daudzdimensionāli, jo vienam un tam pašam apbalvojumam savā dzīvē ir bieži vien ne viens vien sasniegums. Dažam ir tā, ka viņa mūžā ir bijusi kāda zvaigžņu stunda, kas uz visiem laikiem viņa vārdu ieraksta tautas atmiņā un Latvijas vēsturē. Citam tas ir ļoti uzcītīgs, godīgs, krietns, neatlaidīgs darbs mūža garumā, bet tāds, kas iet pāri pār savu vienkāršo pienākumu pildīšanu, tāds, kas sev ir līdzi nesis kādu īpašu mirdzumu un izcilību, kaut ko tādu, kas ir pamanīts līdzcilvēku acīs, kas ir licis viņiem šo cilvēku izvirzīt un domei lemt. Domē ir pārstāvēti ļaudis ar plašu, dažādu un bagātīgu pieredzi, un tas viņiem palīdz, man šķiet, novērtēt visdažādākā veida nopelnus.
Katram, kas ir saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni vai goda zīmi, es vēlētos apliecināt, ka viņš var par to pamatoti justies lepns. Tā ir zīme, ka šis cilvēks ir kaut ko īpašu sasniedzis, ir sasniedzis kaut ko, kas ir apbrīnas, cieņas un atzinības nopelns tautas, visas sabiedrības acīs. Es apsveicu visus Jūs, kas šodien tiekat godināti, un apsveicu arī Jūsu tuviniekus, mātes un tēvus, kas Jūs izaudzināja, dzīvesbiedrus vai dzīvesbiedres, kas Jūs atbalsta, apsveicu bērnus, kas var būt lepni par saviem vecākiem, kā arī visus citus radiniekus. Tāpat daudzi tādu apbalvoto līdzcilvēki, kas ir augstu novērtēti savā profesijā, var justies lepni līdz, jo mēs vēlamies pierādīt, ka katrs amats un dzīves sfēra var kādā brīdī būt apbalvojuma un īpašas uzmanības vērta.
Latvijai kā valstij ir vajadzīga izcilība visos līmeņos, lai mēs “noķertu” vēsturē zaudēto laiku, lai mēs turpinātu attīstīties tai paātrinātajā tempā, kādā esam gājuši kopš neatkarības atjaunošanas. Es novēlu visiem būt lepniem par sevi un saviem sasniegumiem un būt lepniem par to, ka viņi šodien tiek godināti Latvijas valsts vārdā. Tas ir veids, kādā tiek pateikts paldies par to, ko esam devuši savai tautai, savai zemei, Latvijas valstij.