Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien, saņemot Tbilisi Universitātes Goda doktores grādu, uzsvēra, cik nozīmīga ir izglītības loma demokrātiskas valsts stiprināšanā. Viņa atzīmēja, ka demokrātiska sabiedrība un valsts var būt tik sekmīga, cik spējīgs būs katrs sabiedrības loceklis kritiski izvērtēt situāciju, uzkrāt zināšanas un līdz ar to veiksmīgāk palīdzēt attīstīt savu valsti. Viņa atzīmēja arī zināšanu nozīmi pilsoniskas sabiedrības spējā veidot neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un nevalstiskās organizācijas.
Prezidente atzīmēja, ka nacionālā universitāte ir nepieciešama katrai valstij, jo tieši tur nākamajām paaudzēm var tikt nodotas tās zināšanas un nacionālās īpatnības, kas ir uzkrātas iepriekšējās paaudzēs un ir būtiskas katras nācijas nākotnes pamatu veidošanā. “Gruzijas tautai ir, ar ko lepoties –tai ir viena no senākajām kultūrām, tā ir izveidojusi savu rakstību, tai ir gadsimtus sena kristīgā vēsture, izcili Eiropas mēroga dzejnieki, mākslinieki, domātāji un kino mākslas pārstāvji.
Viņa uzsvēra, ka Latviju un Gruziju vieno daudzas līdzīgas kvalitātes – gan līdzīgs vēstures gājums, gan neatkarīgas valsts nodibināšana vienā un tajā pašā gadā – 1918.gadā –, un vēlāk – vairāku gadu desmitu dzīve totalitārā režīmā un mākslas loma šāda režīma gāšanā. Prezidente akcentēja Gruzijas kino mākslas spēju starp rindām protestēt pret padomju režīmu, kā arī Latvijas dzejnieku un mūziķu protestu.
Prezidente atzīmēja, ka Latvija, kas pirms desmit gadiem skaidri izvēlējās ceļu uz Eiropas Savienību un NATO, šodien spēj Gruzijai stāstīt par savu pieredzi laikā, kad Gruzijas politiķi ir skaidri noteikuši savas valsts virzību uz dalību abās organizācijās. “Es gribētu uzsvērt, ka Eiropas kā vienota un brīva kontinenta radīšana, nav pabeigta. Visām Eiropas nācijām, kas meklē ciešas saites ar eiroatlantisko saimi, ir jādod iespēja pierādīt savu gribu ar īstenotām reformām un, ja tās sasniedz kritērijus, tām ir jādod pilntiesīga iespēja būt šo organizāciju sastāvā,” sacīja prezidente, atzīmējot, ka šādas valstis, kurām ir svarīga Eiropas drošības un vērtību telpa, ir gan Melnās, gan Kaspijas, gan Baltijas jūras reģionā. Konkrētāk prezidente minēja tā dēvēto Boržomi deklarāciju (Borjomi declaration), kurā vairākas Melnās jūras reģiona valstis ir paudušas vienotus mērķus – slēgt pagātnē Eiropā netaisnīgi radītās dalījuma līnijas un ietekmju sfēras. Pēc prezidentes sacītā, Boržomi deklarācija ir ieguldījums Eiropas kopējā diskusijā par kontinenta nākotni.
Lielu uzmanību savā uzrunā studentiem prezidente pievērsa demokrātijas vērtību stiprināšanai un to nozīmei humānākas pasaules veidošanā. “Mums jābūt pateicīgiem par to identitāti, ko mēs mantojam no iepriekšējām paaudzēm, tā bagātina gan katru cilvēku atsevišķi, gan arī katru tautu un cilvēci kopumā, tomēr es gribētu atzīmēt, ka lepnumu par savas valsts vēsturi nedrīkst likt pamatā naidam, neiecietībai un citu apspiešanai.” Prezidente atzīmēja, ka joprojām pasaule saskaras gan ar etniskiem konfliktiem, gan ar dažādu varu cīņu par dabas resursiem, un šajā ziņā liela nozīme ir tam, kā caur izglītības sistēmu varētu veicināt cilvēcības izpratni un izpratni par katra cilvēka vērtību un unikalitāti. “Jo tikai tādā veidā mēs varēsim 21.gadsimtu veidot humānāku, tikai tā mēs varēsim atrisināt dažādus konfliktus – ar kritisku prātu, bet atvērtu sirdi pret citām kultūrām un citām tautām,” sacīja prezidente.
Prezidente vēlēja, lai studenti, kuri šobrīd studē Tbilisi Universitātē, kļūtu par cilvēkiem ar spēcīgu savas identitātes un savas nācijas apziņu, bet tomēr atvērti tam, lai apbrīnotu to, ko citas tautas un valstis pasaulē ir sasniegušas.