UZSVER NATO PIEAUGOŠO LOMU CIVILĀS DROŠĪBAS GARANTĒŠANĀ
Sniedzot Latvijas kā šī gada NATO galotņu sanāksmes rīkotājvalsts redzējumu uz globālās drošības stiprināšanu, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2.martā Vašingtonā uzrunāja Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra un Pasaules sieviešu līderu padomes rīkoto Valstu vadītāju forumu. Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, Latvija uzskata Eiropas transatlantisko partnerību ar ASV par nepieciešamu priekšnoteikumu starptautiskās drošības uzturēšanai un cīņai ar tādiem mūsdienu draudiem kā masu iznīcināšanas ieroču izplatība, reģionālo konfliktu uzliesmojumi un terorisma izplatība.
Prezidente atzīmēja, ka NATO galotņu sanāksmē Rīgā centrālās tēmas būs saistītas ar NATO politisko un militāro pārveidi, UN vajadzētu apsvērt jaunas sadarbības formas ar valstīm citās pasaules malās, ar kurām NATO ir kopīgs redzējums un vērtības, kā piemēram, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna un Dienvidkoreja. V.Vīķe-Freiberga arī norādīja, ka NATO loma arvien vairāk pieaug civilās drošības garantēšanā. Runājot par reģionālo sadarbību, tika minēts, ka varētu izveidot ciešākas saites ar vairākām reģionālām organizācijām, tai skaitā ar Āfrikas Savienību, jo šādas reģionālās vienības spētu uzņemties lielāku lomu drošības nodrošināšanā savā ģeogrāfiskajā telpā.
Runā tika pausts Latvijas atbalsts demokratizācijas procesu turpināšanai valstīs, kas ir nostājušās uz demokrātijas ceļa, izsakot pārliecību, ka ir jāsaglabā atvērto durvju politika attiecībā pret nākamajām dalībvalstīm, kas pilda ES un NATO iestāšanās prasības. Tāpat prezidente runāja par lielo nozīmi, ko Latvija piešķir ES Kaimiņattiecību politikai.
Atzīmējot NATO lomu miera saglabāšanā un nodrošināšanā pasaules karstajos punktos, prezidente atzinīgi novērtēja NATO ātrās reaģēšanas spēku (NRF) darbību palīdzības sniegšanā Pakistānā pēc pagājuša gada postošās zemestrīces. V.Vīķe-Freiberga pieminēja NATO ģenerālsekretāra Jāpa de Hopa Shēfera teikto, ka viņš neatlaidīgi centīsies panākt, lai Rīgas galotņu sanāksmē varētu izsludināt NRF pilnas darbības spējas.
Uzrunājot auditoriju, Latvijas prezidente izteica dziļas bažas par notiekošajiem opozicionāru arestiem un spēka lietošanu pirms 19.martā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kas pastiprina jau tā nopietnās šaubas par Baltkrievijas varas institūciju vēlmi rīkot gaidāmās vēlēšanas atbilstoši starptautiskajiem standartiem un EDSO prasībām.
Runājot par šī brīža notikumiem Tuvajos Austrumos, prezidente izteica Latvijas atbalstu konstruktīviem centieniem nodibināt paliekošu mieru reģionā, kā arī citās pasaules vietās, kur ir izcēlušies konflikti: “Hamas tagad stāv vēsturiski nozīmīgas izvēles priekšā. Tai ir jāatsakās no vardarbības, jāatzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu un jāpilda nopietnās saistības, ko ir uzņēmusies Palestīniešu Pašpārvalde – tostarp arī jāpilda Ceļa karte mieram.”