Sākumā es gribētu izteikt dziļu pateicību premjerministram Jēranam Pērsonam un Zviedrijas valdībai, kas uzņemās šo svarīgo iniciatīvu apspriest jautājumu par genocīdu — īpaši iznīcinošu masu slepkavību veidu, kas turpina vajāt cilvēci līdz pat šai dienai.
Lai gan daudzām pasaules valstīm šodien ir laime, ka tās pārvalda demokrātiski un plurālistiski politiskie režīmi, kas ciena cilvēka pamattiesības un brīvību, līdz pat šai dienai uz mūsu planētas notiek masu slepkavības, uz ko pamudina naids, teritoriju paplašināšana, alkatība vai vienkārši izdevīgums.
Tāpēc ir tik svarīgi izglītot pasaules sabiedrību tādos forumos kā šis, lai tajos pieņemtās ierosmes izglītotu cilvēkus visā pasaulē par genocīdu, par tā dažādajām formām, par tā iznīcinošajām sekām, ierosinātu un attīstītu starptautiskus mehānismus un iejaukšanās līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tas neatkārtosies nākotnē.
Pašreizējās, nesenās un ne tik senās vēstures piemēri pārliecinoši liecina, ka genocīds notiek vietās, kur varas iestādes praktizē un veicina necilvēcību un ekstrēmismu. Ekstrēmisms parasti veidojas uz nacionāla, etniska, lingvistiska, rasiska, ideoloģiska vai reliģiska pamata, uz sociālām šķiru atšķirībām vai uz minēto faktoru dažādām kombinācijām.
Ekstrēmisms sākas ar pamata gājienu, iedalot cilvēkus divās pretējās nometnēs: "mēs" un "viņi". Tā galējā forma ir dehumanizācija: "mēs esam humāni, viņi tādi nav". Šī atruna dod iespēju apgalvot, ka mēs esam upuri, kam netaisnīgi nodarīts pāri: vīlušies, vajāti, apspiesti, apdraudēti un viņi — tie otrā pusē — ir tie, kas atbildīgi par mūsu ciešanām. Tā vietā, lai censtos labot netaisnības un izlīdzināt domstarpības, risinājums ir vienkārši pretinieku iznīcināšana. Grēkāžu meklēšana kļūst par pirmo soli šajā procesā. Risinājums, ja esat atradis grēkāžus, ir to iznīcināšana. Josifa Staļina nemirstīgie vārdi: ja ir cilvēks, ir problēma, nav cilvēka, nav problēmas. Nav svarīgi, vai jūs esat jauns vai vecs, nav svarīgi, vai ir runa par veselām tautām, ciltīm vai cilvēku kopām. Ja ir cilvēku grupa un kāda problēma, šīs grupas iznīcināšana kļūst par iedomātās problēmas iznīcināšanas veidu.
Mazāk nekā pirms desmit gadiem Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā un citās bijušās Dienvidslāvijas daļās (un tas ir tepat Eiropas kontinentā) simtiem tūkstošu nevainīgu civiliedzīvotāju tika nogalināti tikai tāpēc, ka bija dzimuši iedomāti "nepareizajā" etniskajā vai reliģiskajā grupā. Tāpat kā Ruandā 1994. gadā masu slaktiņos gāja bojā aptuveni 800 000 cilvēku.
Viens no atklātākajiem un ciniskākajiem masveida dehumanizācijas un genocīda piemēriem šajā kontinentā notika Otrā pasaules kara laikā. Nacistu Vācijas reiha rasistiskā ideoloģija un galējā ksenofobija noveda pie holokausta masu slepkavībām, izraisot ebreju un čigānu kopienu gandrīz pilnīgu iznīcināšanu daudzās valstīs, ieskaitot manējo.
No 1940. līdz 1991. gadam mana valsts, Latvija un tās Baltijas kaimiņzemes piedzīvoja nepieredzētu cilvēku zaudējumu nacistu un Padomju Krievijas okupācijās. Staļina terora laikā desmitiem tūkstošu latviešu, kā arī simtiem tūkstošu un miljonu citu tautību cilvēku tika represēti, ieslodzīti, deportēti un nolemti lēnai un mokošai nāvei piespiedu darba nometnēs Sibīrijā. Genocīdu var īstenot dažādos veidos. To var īstenot ar ieroci, ar nazi vai mačeti, tas var notikt gāzes kamerā, bet to var īstenot arī, liekot mirt lēnā nāvē Sibīrijas plašumos no bada, aukstuma un spēku izsīkuma piespiedu darbā. Iznākums ir tas pats — nāve milzīgā, genocīda mērogā.
Latvija uzskata, ka ANO Konvencijas par genocīdu īstenošanai, kas pieprasa tās parakstītājām valstīm iejaukties genocīda gadījumos, vajadzētu būt enerģiskākai nekā līdz šim. Mēs nedrīkstam un nevaram bezdarbīgi sēdēt, kad tiek pastrādāti noziegumi pret cilvēcību. Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā un Ruandā starptautiskā sabiedrība darīja daudz par maz un daudz par vēlu. Tāpat kā iepriekšējos gadu desmitos tā stāvēja bezdarbībā, kad padomju režīms nogalināja simtiem, tūkstošiem un miljoniem cilvēku Austrumu un Vidus Eiropā, kā arī tik daudz savu tautiešu. Starptautiskā sabiedrība pārāk vēlu reaģēja uz pieaugoši kareivīgā un ksenofobiskā nacistu režīma draudiem.
Mums jāatrod ceļi, kā starptautiskajai sabiedrībai ātrāk un efektīvāk reaģēt nākotnē. Ir daudzi veidi, kā to paveikt. Es ceru, ka šai konferencei tiešām izdosies rast praktiskus ceļus, kā nākotnē mēs varētu iejaukties efektīvāk. Latvija ir gatava piedalīties. Latvija ir gatava darīt, ko tā spēj. Latvija atbalstīja rezolūciju par antisemītismu, ko Īrija ierosināja ANO Ģenerālajā asamblejā 2003. gada septembrī. Latvija ir norīkojusi vienu no saviem cienījamākajiem tiesnešiem darboties Starptautiskajā tiesā Hāgā. Latvija ir gatava darīt vairāk, ja to vajadzēs.
Latvija arī pilnībā atbalsta Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas deputātu ierosinājumu, kas paredz starptautiskas komisijas izveidošanu, lai objektīvi izmeklētu komunistu režīmu ļaundarības Vidus un Austrumu Eiropā. Bez skaidras šo noziegumu izpratnes un to nepārprotamas nosodīšanas Eiropa riskē saglabāt tās vēstures nastu. Mūsdienu un rītdienas Eiropā nav vietas rasismam, neiecietībai, diskriminācijai un ksenofobijai. Tikai saglabājot modru un principiālu nostāju pret šiem sociālajiem ļaunumiem, Eiropa var kļūt tiešām demokrātiska, plaukstoša, stabila un droša.
Mums jāizglīto nākamās paaudzes, lai tās iemācītos novērtēt tādas vērtības kā iecietība, līdzcietība un savstarpējā cieņa. Mums jāveido Eiropa, kas ir apvienota tās dažādībā, mums jāveido pasaule, kas ir apvienota tās cilvēcībā. Mums jāatrod veidi, kā likt saprast cilvēkiem, ka jebkuras cilvēciskas būtnes apzināta nogalināšana ir uzbrukums visai cilvēcei, ka jebkuras cilvēku grupas pazušana uz Zemes ir neatgriezenisks zaudējums visai cilvēcei. Tas ir zaudējums ne tikai attiecīgajai tautai, bet zaudējums mums visiem. Genocīds ir noziegums, genocīds ir civilizācijas nelaime. Mēs nevaram stāvēt bezdarbībā, kad tiek veikts genocīds. Mēs nevaram pagriezt tam muguru, nav pietiekami arī stāvēt un lauzīt rokas par to. Mums jāatrod veidi, kā darīt tam galu. Mums jāatrod veidi, kā iejaukties un iejaukties efektīvi, lai kur un kad tas notiktu uz šīs Zemes.