Cienījamie viesi,
ekselences,
dāmas un kungi!
Man ir prieks vadīt šo semināru, piedalīties tajā. Reģionālā sadarbība Ziemeļeiropā ir būtiska visām tās valstīm, ieskaitot Latviju. Mums ir sena reģionālās sadarbības vēsture, kalpojot par tiltu starp austrumiem un rietumiem.
Šī ERAB sanāksme Rīgā iedibinās labu pamatu esošo sadarbības pasākumu nostiprināšanai un dos iedvesmu jaunu iedibināšanai. Tiem, kuri nāk no valstīm ārpus šī reģiona, sanāksme piedāvās vērtīgu ieskatu dzīvei Baltijas jūras krastā - reģionā, ko žurnāls "The Economist" ir nosaucis par pašu dinamiskāko izaugsmes ziņā Eiropā.
1.daļa Reģionālā integrācija
Šis seminārs galveno uzmanību veltīs reģionālajai sadarbībai starp valstīm Baltijas jūras krastos, kā arī ar Ukrainu. Mūsu apspriedes mērķis būs noteikt tās jomas, kurās reģionālo sadarbību paplašināt un atrast veidus, kā to darīt.
Pēdējo desmit gadu laikā pārejas ekonomikas valstis Ziemeļeiropā ir atvērušās pasaulei. Šī atvēršanās ir bijis labs piemērs globalizācijas un tirgus reformu procesiem, kā arī reģionālajai integrācijai, kas būs svarīga reģiona nākotnei un pārejas procesa ilgstošiem panākumiem.
Ziemeļeiropas pārejas ekonomikas valstīm ir iespēja izmantot reģionālās integrācijas priekšrocības, kas jau ir devušas palielinātas investīcijas, lielāku tirdzniecības apjomu un labāku dzīves līmeni. Visām iesaistītajām pusēm reģionālā integrācija piedāvā reālas un jaunas iespējas. Man nav šaubu, ka mēs atrodamies jaunas ekonomiskās izaugsmes un labklājības ēras sākumā. Tā dos labumu gan austrumiem, gan rietumiem pie nosacījuma, ka mēs turpināsim savu attīstību.
Saskaņota reģionālā pieeja būs svarīga, lai potenciālās iespējas pārvērstu tālākās investīcijās un reģiona izaugsmē. Šis dinamiskais reģions var kļūt pat vēl dinamiskāks vidēji ilgā laika posmā, caurmēra izaugsmes rādītāji Polijā un Baltijas valstīs ir novērtēti kā no 4 - 5%. Turpinot progresu strukturālajā reformā, Krievijai un Ukrainai vajadzētu pieredzēt būtisku izaugsmi.
Potenciālās reģiona iniciatīvas
Baltijas jūras reģionā to sektoru skaitā, kas visvairāk var iegūt no reģionālās sadarbības, ir:
- enerģija,
- transports,
- dabas resursi,
- vide un kodoldrošība,
- finansu pakalpojumi,
- pārrobežu tirdzniecība,
- un investīcijas.
Enerģijas sektorā būs nepieciešama cieša sadarbība, lai attīstītu produktīvas savstarpējās saites un elektrības tirgus reģionā. Latvija un Igaunija jau ir sākušas nopietnas sarunas par savu energosistēmu integrāciju. Šis ir svarīgs solis pareizajā virzienā.
Reģiona transporta infrastruktūrai nepieciešama tālāka attīstība un investīcijas. Baltijas jūras reģiona valstu vadītājiem jāvienojas par kopīgām prioritātēm un stratēģiju, lai īstenotu izšķiroši svarīgas investīcijas reģionā. Tajā pašā laikā tādi sastrēgumi radītāji reģionālajā sadarbībā kā lēnā robežšķērsošana, apgrūtinošās muitas procedūras rada lielas darījumu izmaksas un ir jāpārvar. Infrastruktūru pēc iespējas vajadzētu komercializēt, lai ļautu privātajiem līdzekļiem papildināt valsts resursus.
Dabas resursu sektorā viens no mērķiem ir nodrošināt tādu resursu kā nafta un gāze reģionālo pieejamību. Galvenais pārbaudījums ir izveidot izmaksu ziņā izdevīgus veidus, lai transportētu šādus resursus no Ziemeļrietumkrievijas uz tirgiem Baltijas jūras reģionā un aiz tā.
Lai uzlabotu vidi un kodoldrošību reģionā, mums jāuzkopj vides "karstie punkti" visapkārt Baltijas jūrai un jāizveido kopīga pieeja pārrobežu piesārņojuma un kodoldrošības jautājumos. Daudzas iniciatīvas jau ir iesāktas, un galvenais pārbaudījums ir atbalstīt jau esošo lēmumu īstenošanu.
Šajā sakarībā mēs apsveicam Lietuvas lēmumu līdz 2005.gadam slēgt Ignalīnas atomelektrostacijas pirmo bloku.
Veicinot integrāciju finansu pakalpojumu sektorā, mums vajadzētu koncentrēties uz pārrobežu sadarbību un konsolidāciju, lielāku konkurenci un finansu instrumentu dažādošanu. Vajadzētu veicināt banku apvienošanu un pārņemšanu, tāpat kā reģionālo apdrošināšanas un pensiju tirgus attīstību un reģionālo akciju tirgus nodibināšanu.
Vēl vienam mērķim vajadzētu būt veicināt pārrobežu tirdzniecību un investīcijas reģionā.
2.daļa. Latvijas perspektīvas sadarbībai Ziemeļeiropā
Tagad es vēlētos runāt par Latvijas perspektīvām reģionālajā sadarbībā. Integrācija Eiropas Savienībā un Baltijas jūras sadarbība ir savstarpēji veicinoši procesi. Reģionālā sadarbība dod savu ieguldījumu visa Eiropas kontinenta nostiprināšanā:
- palielinot Eiropas Savienības iesaisti Ziemeļeiropā,
- veicinot ES un NATO paplašināšanos
- sekmējot reģiona ekonomisko attīstību.
Jauna prezidenta ievēlēšana Krievija dod cerības, ka Krievijas spēja rīkoties kā stabilam partnerim tiks palielināta. Tomēr saglabājas nopietnas bažas par Krievijas spējām nostiprināt trauslo ekonomiku un saliedēt demokrātisko tradīciju un draudzīgu kaimiņattiecību īstenošanu.
Attiecības, kuras Maskava izvēlas uzturēt ar Baltijas valstīm, būs lakmusa papīrs, kas parādīs tās attieksmi pret brīvību vispār. Mēs ceram, ka savstarpējās sapratnes gars ņems virsroku, tā kā tas ir visu iesaistīto pušu interesēs. Līdzdalība reģionālajos procesos vairo indivīdiem, organizācijām, iestādēm un valdībām tik ļoti nepieciešamo pašpaļāvību.
Latvija ir atbalstījusi ES Ziemeļu dimensijas iniciatīvu kopš tās rašanās brīža, jo tā pamatojas uz reālu savstarpējo nepieciešamību mūsu reģionā.
Latvija vērtē Ziemeļu dimensijas iniciatīvu kā līdzekli, lai iegūtu sadarbības augļus no pozitīvas savstarpējās nepieciešamības starp Baltijas jūras reģionu, ES un Krieviju līdz ar ilgtermiņa attīstības perspektīvām.
Latvija vēlas redzēt saskaņotu, savstarpēji veicinošu sadarbību, kā arī aktīvu, uz vienādām tiesībām pamatotu, visu partneru līdzdalību reģionālajā sadarbībā. Labāka reģionālo iniciatīvu saskaņošana un apstākļu radīšana projektu īstenošanai reģionālā augsnē pastiprinās ES Ziemeļu dimensijas iniciatīvas vērtību.
Latvijas ieguldījums reģionālajā sadarbībā un attīstībā
Latvija ir devusi savu ieguldījumu, piedāvājot konkrētus projektus un idejas Ziemeļu dimensijas ietvaros. Mēs esam gatavi piedalīties Ziemeļu dimensijas rīcības plāna turpmākajā īstenošanā un reģionālās ekonomiskās sadarbības prioritāšu noteikšanā.
Ņemot vērā Krievijas ekonomiskā potenciāla ilgtermiņa stratēģisko svarīgumu reģionālā, Eiropas un pasaules mērogā, Latvijas kā tranzīta valsts transporta un enerģijas infrastruktūra ir īpaši svarīga.
Latvijas transporta un enerģijas tīkli ir saistīti ar austrumiem un rietumiem
- caur ražīgām, neaizsalstošām ostām;
- labi attīstītu ceļu un dzelzceļu tiklu;
- naftas un gāzes vadiem;
- caur lielas pazemes gāzes krātuvi Inčukalnā;
- modernu energosistēmu.
Saistībā ar gāzes krātuvi, Latvija varētu darboties kā dabas gāzes piegādes sezonas regulētājs tad, ja tiek veidota kopīga Krievijas - Eiropas gāzes transportēšanas sistēma.
Jauna naftas vada būvēšana no Krievijas uz Ventspils ostu būtu no ekonomiskā viedokļa vislabāk pamatotais un no ekoloģiskā viedokļa visdrošākais risinājums. Kopīga pieeja, kas ietver sadarbību visā reģionā, varētu padarīt lēmumu pieņemšanu racionālāku. Ekonomiski nav racionāli domāt par preču transportēšanu caur ostām, kas ziemā aizsalst, ja ir pieejamas tādas jau esošās ostas kā Ventspils un Liepāja.
Es gribētu pieskarties vēl dažiem citiem sektoriem ar lielu attīstības potenciālu - informācijas tehnoloģijas, mežsaimniecība, finansu tirgus, tūrisms un daudzi citi.
Sadarbība starp Ziemeļu dimensijas dalībvalstīm, starptautiskajām finansu organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm vedīs uz racionālāku resursu un katras valsts potenciāla izmantošanu, pamatojoties uz godīgu konkurenci un ekonomiskajām iespējām.
Latvija stingri atbalsta privāto ieguldītāju un starptautisko finansu organizāciju līdzdalību, kas parāda spējas nest labumu reģionālajai sadarbībai un pārrobežu projektiem.
Ziemeļu dimensija ir izvirzījusi konkrētus projektus un iniciatīvas, un vistuvākajā laikā tām sekos vēl daudzas citas. Šiem projektiem ir nepieciešami jauni finansiālie resursi un to radoša vadība. ERAB un citas finansu organizācijas var uzņemties vadību šādu projektu līdzfinansēšanai.
Mēs ar nepacietību gaidām ERAB turpmākos ieguldījumus reģionāli svarīgos projektos un ceram, ka ERAB arī turpmāk būs aktīva loma Baltijas jūras reģiona attīstības veicināšanā.