Vaira Vīķe-Freiberga

 

Jūsu ekselence aizsardzības ministra kungs,

NBS komandiera kungs, virsnieki, karavīri!

 

8.maijā mēs atzīmējām dienu, kad tika panākts II Pasaules kara noslēgums ar pamieru. Tas bija karš, kas Latvijas tautai prasīja ļoti smagus upurus, bet traģiskāk par dzīvā spēka zaudējumiem bija tas, ka šie upuri bija jāizcīna un jānes zem svešiem karogiem, ne zem Latvijas karoga. Un vēl skumjāk bija tas, ka tie izrādījās velti, jo mēs pazaudējām savas tautas brīvību, un Latvija kā neatkarīga valsts nozuda no pasaules kartes. Jums, virsnieki un karavīri, tagad ir iespēja kalpot brīvai un neatkarīgai Latvijai ar apziņu, kas viss, ko jūs paveicat, tiek darīts Latvijas vārdā, zem Latvijas karoga, un par to zina ne tikai visa Latvijas tauta, par to zina visa pasaule.

 

Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljons atskatās uz 10 gadu vēsturi, kuras laikā jau ir notikušas lielas pārmaiņas, ir daudz kas arī sasniegts,. Es vēlētos pateikties visiem tiem Latvijas karavīriem un virsniekiem, kas ir Latviju pārstāvējuši citās pasaules malās, miera uzturēšanas misijās, kur viņi ir strādājuši un cīnījušies plecu pie pleca ar citu tautu vienībām, bet šoreiz – kā līdzīgs ar līdzīgu, kā atzīti Latvijas pārstāvji. Man tiešām ir prieks par to, ka Latvijas karavīri visur, kur piedalījušies, ir nesuši augstu savu karogu, ir nesuši Latvijai godu un slavu. Par to Jums visiem sirsnīgs paldies manā un visas tautas vārdā.

 

Latvijas bataljons, kas ir izaudzis no Baltijas bataljona, turpinās būt nozīmīgs mūsu līdzdalībā NATO spēkos m miera misijās, un mēs ļoti ceram, ka tas nākotnē to varēs darīt, Latvijai jau esot kā NATO dalībvalstij. Kā man apliecināja ģenerālis Ralstons, Latvijas karavīri jau seko NATO doktrīnai, darbojas pēc NATO dalībvalstīs pieņemtiem principiem. Es domāju, Jūs esat pierādījuši, ka mēs esam NATO gatavi.

 

Jūsu pienākumos ietilpst arī jaunkareivju ievadīšana mūsu bruņotajos spēkos. Es vēlētos jums kā prezidente lūgt atcerēties, ka jauna kareivja iesaistīšana bruņotajos spēkos nozīmē viņu audzināt ar disciplīnu, pienākumu pildīšanu, bet lielā mērā arī ar paraugu. Tas nozīmē viņa iesvētīšanu tajās tradīcijās, kas piemīt katrai vienībai , kas dod tai savu īpatnējo veidolu, kas pieder pie tās bagātības un tradīcijām, bet šīm tradīcijām būtu jābūt godavīra un karavīra cienīgām. Tām jābūt cilvēka cienīgām. Un nedrīkstētu būt tādas karavīra “iesvētības”, ka cilvēks tiek apkaunots un pazemots, un nedrīkstētu būt tā, ka rūdīšanās un vīrišķības vārdā viņam tiek uzlikti tādi pienākumi, kas iet pāri cilvēka spēkiem jeb apdraud viņa veselību.

 

Mēs vēlamies Bruņotajos spēkos zēnus pārvērst par vīriem - ar drošsirdību, ar pienākuma apziņu un profesionālām mākām, ar stāju, ar godaprātu. To ir iespējams panākt, bet tā ir māksla, un pie tā ir jāpiestrādā. Lai to darītu efektīvi, humāni, cilvēcīgi, bet ar labiem rezultātiem. Es novēlu, lai Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljonam zem sava jauniesvētītā karoga paveras spožs attīstības posms, kurā jūs katru gadu no jauna pierādīsiet, ka šis bataljons ir ne tikai skaitliski pirmais Bruņoto Spēku vidū, bet ka tas patiesi ir godam pelnījis šo savu devīzi un tai kalpo – “Primus inter pares”, pirmais starp līdzīgiem. Novēlu Jums visu to labāko!