Cienītā Ozoliņas kundze;
Godātās ministres;
Dārgie viesi;
SAK locekļi!
Es gribētu pateikties visiem tiem, kas ir piedalījušies Latvijas stratēģijas izvērtēšanā, tās plāna veidošanā, kas ir bijuši gatavi iesaistīt arī sabiedrību šajās debatēs par to, kādas ir un kādām vajadzētu būt mūsu prioritātēm, un kā mēs tās varētu sasniegt. Daudzi domā, ka tas ir ļoti vienkārši, un dzīve iet uz priekšu, un tas, ko mēs gribam, ir pats par sevi saprotams, un viss, kas mums ir vajadzīgs, ir vairāk līdzekļu, vairāk naudas un varbūt kāds, kas tam palīdz. Īstenībā, naudas nekad nav diezgan, un tas jau ir pirmais.
Mums ir jāmēģina atrast tādu risinājumu, kas atļauj mums sasniegt savus stratēģiskos mērķus ar tiem līdzekļiem, kas ir mūsu rīcībā. Tātad, stratēģija ir jāveido, izejot no divām lietām, - vispirms, ļoti skaidri jābūt izprastai domai par to, kas ir mūsu mērķi, un kas šo mērķu ietvaros ir prioritāte, jo visu reizē nevaram izdarīt un tad ir jādomā stratēģiski, jo mums ir jāizvēlas, kas ir prioritāte, kam mēs piešķiram, kam atņemam, ko varam, ko nevaram. Tas ir būtiski, jo citādi mēs izšķiežam savus spēkus uz visām pusēm un rezultāta nav. Tajā pašā laikā mēs nevaram vienkārši cept un būvēt kaut kādas smilšu pilis jeb sapņu pilis. Mums ir jāiziet no tiem resursiem, reāli iespējamajiem, kas ir mūsu rīcībā, - gan cilvēciskiem, gan finansiāliem, gan morāliem un psiholoģiskiem. Mums ir jāskatās tieši, skaidri un atklāti, kas ir mūsu kontā, kas ir debeti, kas ir kredīti un ko mēs ar to varam iesākt, kur to labāk ieguldīt, kur tas nesīs labākus augļus. Ne ideālā pasaulē, tādā kā katrs mēs gribētu to redzēt, bet reālā pasaulē, tajā kurā mums ir jādzīvo.
Ir ļoti daudz valstu, kas ar savu piemēru ir pierādījušas, ka stratēģiskā domāšana atmaksājas, gudra domāšana atmaksājas. Šobrīd statistikas rāda, ka latvieši visā ES strādā visgrūtāk un visilgāk, visvairāk stundu nedēļā, viņi ir arī vismazāk produktīvi. Mēs tāpat strādājam un pūlamies, bet, diemžēl, ar nepietiekamiem rezultātiem. Mums būtu jāmācās strādāt ne grūtāk un vairāk, bet gudrāk, un visiem visos līmeņos – no augšējiem līdz zemajiem. Es priecājos par to, ka komisijai ir izdevies atkal apkopot kārtējos sējumus, kuri nāk publiskās izvērtēšanas priekšā. Es ļoti ceru, ka tie palīdzēs turpināt debates visos sabiedrības līmeņos. Protams, šajā vēlēšanu gadā es ļoti ceru, ka tas arī mudinās visas politiskās partijas, kas sevi prezentēs vēlētāju priekšā, domāt stratēģiski, ne tikai par populārām lokomotīvēm, kas viņus padarīs pievilcīgus vēlētāju acīs, bet arī par aizraujošām idejām, par pārliecinošām stratēģijām, par skaidriem plāniem par to, ja viņi būtu pie varas, kā viņi veidotu Latvijas valsti. Tas viss mums ir priekšā.
Paldies par padarīto darbu! Es ceru, ka Jūs turpināsiet!