Augsti godātais Eglīša kungs,
godātais ministra kungs,
dārgie viesi,
Preiļu iedzīvotāji un kaimiņi!
Es sveicu jūs šajā nozīmīgajā svētku dienā, kad Preiļi svin savu 75.gadadienu! Tas ir ievērojams un apaļš skaitlis, kas norāda uz nostaigātu ceļu, kas ir bijis ļoti daudzu un dažādu vēsturisku notikumu vīts, no kuriem, kā mēs zinām, daudzi ir bijuši asiņaini un smagi.
Šobrīd atzīmējot jūsu pilsētas 75.gadadienu, iznāk to darīt 23.augustā, un tas ir datums, kas saistās ar vairākiem vēsturiskiem notikumiem. Pirmais bija 1939.gadā, kad notika Molotova-Ribentropa pakta parakstīšana un kur slepenos protokolos nacistiskā Vācija un komunistiskā Padomju Savienība sadalīja šo Eiropas daļu iespaidu sfērās, un kurā, vienam otru nododot, sākās asiņainais Otrais pasaules karš ar visām tā traģiskajām sekām. Turpretim tikai pirms 14 gadiem tajā pašā datumā visu trīs Baltijas valstu tautu iedzīvotāji sadevās rokās no ziemeļiem līdz dienvidiem, tā pilnīgā vienotībā rādot, ka Baltijas tautas ir izvēlējušās savu ceļu uz brīvību, uz neatkarību, uz suverenitāti. Toreiz rokās sadevušies latvieši, lietuvieši un igauņi apliecināja, ka viņi stāv vienoti savā vēlmē veidot sev neatkarīgas, demokrātiskas un brīvas valstis.
Šobrīd mēs savā ziņā stāvam atkal ceļa jūtīs, jo līdz 20. septembrim vēl igauņiem un mums ir atlicis sacīt savu vārdu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Ir skaidrs, ka jau šobrīd Igaunijā ES atbalstītāju skaits ir pietiekami liels, un var būt pilnīgi droši, ka arī viņi sekos to iepriekšējo astoņu kandidātvalstu paraugam, kas visas lielā vienprātībā ir apstiprinājušas to jau noieto ceļu, ko tās bija veikušas sarunu un sagatavošanās procesā. Arī Latvija kopš neatkarības atgūšanas ir lielā vienprātībā izvēlējusies integrēties demokrātiskā, brīvā Eiropā, tās tautas saimē un tās principos, kur valda viens likums visiem, kur ir brīvās tirdzniecības un konkurences principi, bet ir arī sociālais atbalsts un izpalīdzība viens otram.
ES ir tāda savienība, kur bagātākās valstis sniedz subsīdijas un palīdzību nabadzīgākām, kur bagātākie reģioni atbalsta nabadzīgākos. ES ir veidota, lai nekad vairs neatkārtotos tas, ko piedzīvojām vēl Otrā pasaules kara laikā, kad karoja kaimiņš ar kaimiņu un tik daudzu asinis tika izlietas. Mēs vēlamies pievienoties šai valstu saimei, kā to ir apliecinājušas visas līdz šim pēc neatkarības atjaunošanas ievēlētās Saeimas. Visas viena pēc otras ir uzturējušas šo virzienu, ka Latvijas nākotne ir saskatāma ES. Jūs paši, ievēlot vienu Saeimu pēc otras, esat jau šo virzību apstiprinājuši, un nav jau tā, ka šobrīd ļaudis kā ērkšķrozīte atmostos pēc gara miega un mirkšķinātu acis, un brīnītos, kā nu tas ir iznācis, ka mums tagad ir jādomā, vai iestājamies ES, vai nē.
Īstenībā tā izvēle jau ir gadu gaitā izdarīta, ir panākti sarunu rezultāti, kas Latvijai ir labvēlīgi. Bet jā, atliek tagad tautai teikt savu vārdu, tas ir demokrātiskās iekārtas pamatā. Es kā Valsts prezidente aicinu jūs visus - Preiļu, Limbažu un visu citu pilsētu un šo apvidus ļaudis - nopietni pārdomājiet savu lēmumu 20 septembrī! Domājiet par to, ko tas nozīmē mūsu nākotnē, ko tas nozīmē mūsu bērniem un bērnubērniem.
Man kādreiz ļaudis ir teikuši: “Es esmu pensionārs, bet ko man tas vairs dos? Taču dos arī pensionāram. Man saka: “Maniem bērniem būs labāk, bet vai man būs labāk?” Būs, jo ja labāk būs bērniem un mazbērniem, būs labāk valstij, valsts būs bagātāka, būs lielāka pārticība un visiem tad būs labāk. Tāpēc priecājos arī sveikt šeit visus dalībniekus 2.Latvijas siera svētkos, jo šī pārticība, šī bagātība nāk no tā, ka Latvijā ļaudis māk strādāt, ka viņi māk veidot tādus produktus, kas ne tik vien pašiem ir noderīgi, rada darbavietas un valstij ienākumus, bet tādus produktus, kas nu jau gadu garumā ir spējīgi konkurēt ar labākajiem, kas ir pasaulē, jo visiem it kā ir zināms, ka Eiropas sieri ir tie izcilākie. Taču, ja no Latvijas eksportētie sieri ir spējīgi konkurēt ar tiem visur citur slavenajās siera zemēs, tad tā ir zīme, ka mums nav par ko baidīties, mēs jau esam spējīgi būt tikpat labi kā citi, mums nav jāstāv malā, mums nav jāmēģina paslēpties aizkrāsnē, mēs tāpat kā pārējās kandidātvalstis esam spējīgi konkurenci izturēt, jo tas jau ir novērtēts, tas ir jau pierādījies dzīvē. Es tamdēļ vēlreiz sveicu arī visus Preiļu jubilejā, es sveicu visus siera ražotājus, darinātājus strādniekus, pārdevējus un ēdājus šajās Latvijas siera dienās un novēlu, lai jums visiem ir prieks savā darbā un labas sekmes! Es novēlu, lai Preiļi turpina augt attīstīties un zelt, lai tiešām šī pilsēta kļūst par tādu, uz kuru prieks ir atbraukt ciemiņiem un kurā prieks ir dzīvot, es novēlu, lai Preiļi nākamajos gados ieraksta sevi kā skaistu un attīstītu pilsētu uz Latvijas kartes, kā tādu, kur arī tūristi no citām zemēm brauks apciemot.
Es novēlu mums visiem, lai 20. septembris nāk ar tādu lēmumu, kas atļaus mums pievienoties ne tikai pārejām kandidātvalstīm, bet jau esošajām ES dalībvalstīm. Lai mēs kļūstam par daļu no šī atjaunotā Eiropas kontinenta, kura galvenais mērķis un pamatideja bijusi nodrošināt mieru šajā kontinentā, nodrošināt pārticību, nodrošināt sadarbību un solidaritāti valstu starpā, lai nekad vairs neatkārtotos kari šai kontinentā.