Augsti godātais Ministru prezidenta kungs,
Ekselences,
Godātie viesi,
dāmas un kungi,
Mīļie mūziķi!
Kad Šillers rakstīja savu poēmu un Bēthovens savu simfoniju, viņu iedvesmas avota domas šķita kā nekad nerealizējams sapnis un utopija. Starp to laiku un mūsu dienām Eiropa ir piedzīvojusi neskaitāmas cīņas un konfliktus, miljoniem cilvēku ir gājuši bojā, un nav arī vēl šodien īsti pienākusi tā diena, kad varam teikt:
Alle Menschen werden Bruder,
- Visi ļaudis ir kļuvuši kā brāļi.
Taču ideāls par šo brālību paliek. Man tomēr šķiet, ka kopš tiem tālajiem laikiem mēs esam ļoti tālu pavirzījušies uz priekšu. Jā, ikdienā mēs sastopam tikpat daudz nejēdzību, cik iepriecinošu lietu. Ir skumji raudzīties visapkārt un redzēt, kā bezjēdzīgi tiek izdzēstas dzīvības vai nu starptautiskos konfliktos, vai ikdienas sadzīves notikumos ar traģiskām sekām - vai tā būtu maza meitenīte, kas tiek noslepkavota, vai izcila politiķe, vai tās būtu kapa vietas, kas tiek apgānītas ar nepiedodami stulbiem un ļauniem uzrakstiem.
Nejēdzības un netaisnības, protams, pasaulē pastāv un pastāvēs vienmēr, bet būtiskais ir tas, ka mēs zinām, ka tās ir nejēdzības, tās ir netaisnības, un īstenībā mums nav ar tādām jādzīvo, ja mēs nolemjam, ka mēs negribam to darīt. Te nu Šillera “Oda priekam” rāda ceļu, kā tas ir paveicams, un tas ir paveicams caur to, ka mēs iemācāmies raudzīties uz to, kas dzīvē skaists un iepriecinošs. Caur šo skaistumu un mīlestību tikai tad var rasties brālība uz savu tuvāko, brālība, kas paliek kā ideāls, ko ne vienmēr katrā solī var dzīves īstenībā realizēt, bet ideālus ir svarīgi turēt virs galvas gluži kā zvaigžņoto karogu, kas ir Eiropas Savienībai ar savām zvaigznēm.
Šillers runā par šo firmamentu (no lat.val. – debess jums, izplatījums), kur pār zvaigznēm pāri stāv augstākā dievišķā vara, bet mūsu ikdienas gaitās ir svarīgi, lai pār mums ir arī kāds karogs, kas atgādina, ka visiem ļaudīm ir tiešām vēlme un gribēšana būt brāļiem savā starpā, ka arī nācijas var būt brāļi savā starpā, nu gluži kā ģimenē: nav svarīgi, vai viens ir lielāks, otrs - mazāks, viens – stiprāks, otrs – vājāks.
Brālības ideāls ir tas, kas vieno gan cilvēkus, gan tautas. Brālības ideāls bija tas, kas vienoja Baltijas tautas nu jau tālajā Baltijas ceļā, un es ceru, ka brālības ideāls būs tas, kas vienos mūs arī nākotnē, vienos mūs ar savām kaimiņu tautām – igauņiem un lietuviešiem, vienos mūs ar pārējām tautām Eiropā, kas stāv zem zili zvaigžņotā Eiropas karoga.