Augsti godātais ministra kungs, komandiera kungs, virsnieki, karavīri!
Es priecājos Jūs sveikt šeit pilī Lāčplēša dienā, šajā mūsu tautas svētku dienā, lai īpaši atzīmētu tos nopelnus, kas ir bijuši mūsu bruņotajiem spēkiem starptautisko miera misiju izpildīšanā. Doties prom brīvprātīgi uz vietām, kur ir paaugstināta bīstamība – tā ir līdz šim bijusi mūsu karavīriem brīva izvēle, tas nav bijis tas pats, kas tikt sūtītam uz fronti kara laikā, un jau tas pats par sevi pierāda drosmi un apņēmību. Es ievēroju, ka šeit pilī, nākot sasveicināties, tie, no jums, kas ir garāki augumā, arī bija padoti augstākas bīstamības apstākļiem, jo, es vēroju, ka mums tā lustra salona vidū karājas diezgan zemu, dažam bīstami zemu virs galvas.
Šovakar doma bija jūs saņemt šeit prieka un svinēšanas gaisotnē, lai īpaši jums kā prezidente pateiktos par to, ko jūs esat devuši mūsu tautas bruņoto spēku attīstībai un mūsu valsts vārda nešanai pasaulē. Jo tie ir divi procesi, kas ir noritējuši paralēli. Mūsu bruņotie spēki sāka no nulles pēc neatkarības atjaunošanas. Tie sāka uz infrastruktūrām, kas bija sagrautas un izpostītas, viss bija jāsāk no sākuma, un tie bija grūti laiki, prasīja daudz pūļu un darba. Ir bijis jāpārkārtojas arī tiem, kam ir bijusi iepriekšējās sistēmas militārā pieredze, jo rietumu militārajā pasaulē, ar kuru mūsu bruņotajiem spēkiem būs jābūt savietojamiem, ir cita sistēma. Tas ir bijis ilgs un grūts darbs, un katra karavīra, katra virsnieka ieguldījums šeit ir būtisks, jo pietiek vienam izkrist no ierindas, kaut ko izdarīt nepareizi, pietiek vienam, teiksim godīgi – izgāzties, un tas met ēnu uz visiem bruņotajiem spēkiem.
Es jūs vēlējos aicināt šeit kopā, lai izteiktu personīgi savu apbrīnu un pateicību par to, ka jūs, savus pienākumus pildot, esat izpelnījušies tikai labus vārdus, ko dzirdam no visām pusēm. Jūsu sasniegums ir tāds, ka Latvija ir kļuvusi pazīstama caur saviem karavīriem, saviem bruņotajiem spēkiem. Lai ko jūs būtu darījuši – atmīnējuši, veikuši apsardzes vai medicīnas jomas pienākumus, jebkādi uzticētie pienākumi no jūsu puses ir veikti priekšzīmīgi, godīgi un profesionāli. Es tiešām no sirds vēlos pateikties jums katram personīgi, jo tas ir devums Latvijai, es vēlos pateikties visiem virsniekiem un instruktoriem, kas ir piedalījušies armijas veidošanā, un šajā reizē arī ministra un komandiera kungiem par viņu vadību un ieguldījumu. Vēlētos izmantot šo izdevību, lai paceltu glāzi uz mūsu bruņotajiem spēkiem, uz viņu veiksmi, sekmēm un uz to spožumu!