Augsti godātais Jeļcina kungs,
Jeļcina kundze,
Godātais prezident Ulmaņa kungs,
Ministru prezident (A.Kalvītis),
Brazauska kungs,
Ekselences,
Dāmas un kungi!
Šajās augusta dienās mēs atceramies ļoti nozīmīgus vēstures notikumus un šī piecpadsmitgade mums atgādina par tiem augusta notikumiem, kas mainīja pasauli uz labo pusi, pretēji tām augusta dienām 1939. gadā, kam bija ļoti smagas un nepatīkamas sekas. Ir tādi vēstures brīži, kad notiek pārmaiņas ar ļoti ilgām un tālejošām sekām, bet tie nenotiek paši no sevis. Vienmēr ir cilvēki, kas ar savu rīcību, pārliecību, ar savu iejaukšanos vēstures plūsmā to pārmaina uz visiem laikiem.
20.gadsimts visam Eiropas kontinentam ir bijis smagu pārdzīvojumu pilns, tas ir nesis divus asiņainus pasaules karus un arī divas ļoti smagas tirānijas, kas ir valdījušas pār daudzām tautām un teritorijām. Taču šis smagais un grūtais gadsimts noslēdzās pēdējā dekādē ar tādiem notikumiem, par kuriem vēl ilgi daudzas paaudzes varēs būt pateicīgas un par tiem priecāties. Šajā pēdējā 20.gadsimta dekādē lielais milzis uz māla kājām bija gatavs savam sabrukumam. Taču bija spēkis, kas būtu gribējuši to vēl stutēt, salāpīt un saglabāt. Bija būtiski, kas tajā brīdī uzvarēs, jo tā bija cīņa. Tie spēki, kas vēlējās vēsturi mainīt un ievest brīvību un demokrātiju daudzām tautām, vai arī tie, kas vēlējās palikt tajā pašā stagnācijā, kas ilgi jau bija valdījuši.
Šajā periodā viena no redzamākajām figūrām bija Krievijas Federācijas toreizējais, tās pirmais prezidents Boriss Nikolajevičs Jeļcins. Un šajā valstsvīrā visa pasaule saskatīja cilvēku, kam ir izpratne un tālredzīga izpratne par vēstures gaitu un šodien Latvija ar sava ordeņa pasniegšanu vēlas godināt valstsvīru, kas pierādīja savā darbībā izpratni par starptautisko taisnīgumu, par cilvēku ilgām pēc brīvības, parādīja pats savu izpratni kā demokrāts, bet vairāk par visu parādīja vīrišķīgo drosmi draudīgā situācijā. Ir viegli pieņemt pareizos lēmumus mierīgos apstākļos, kad nekas jums nedraud, bet darīt to ieroču stobru priekšā un tanku priekšā ir pilnīgi cita lieta. Visu pasauli pārlidoja šis ikoniskais, neaizmirstamais skats, kad Prezidents Jeļcins uzkāpa uz tanka un jaunie tankisti parādīja, ka armijas spēki ir gatavi kalpot brīvībai un demokrātijai nevis tirānijai.
Latvijas valsts ir pateicīga Jums, Prezidenta kungs, par jūsu drosmīgo un principiālo stāju jau 1991. gada asiņaino janvāra notikumu laikā aicinot bruņotos spēkus nevērsties pret nebruņotiem civilajiem iedzīvotājiem. Latvijas valsts, Latvijas tauta un visa demokrātiskā Eiropa nekad neaizmirsīs to, ka jau trīs dienas pēc tam, kad Latvijas Augstākā Padome bija paziņojusi pārejas posma beigas un ar likumu nostiprinājusi mūsu neatkarību de facto, Jūs parakstījāt dekrētu, ukazu, kas atzina Baltijas valstu neatkarību.
Un es ļoti priecājos, ka mums šodien šeit ir klāt arī mūsu kaimiņvalsts pārstāvis Brazauska kungs, Gorbunova kungs, kurš toreiz bija aktīvs šajos procesos. Tie bija vēsturiski notikumi, kur visi līdzdalībnieki ar savu godprātīgo un taisnīgo rīcību ir iegājuši vēsturē uz visiem laikiem.
Prezidenta kungs, mēs Jūsu personā saskatām cilvēku, kurš, līdzīgi kā tas bija ar tautu Latvijā, vēlējās redzēt neatkarīgas valstis agrākās padomju impērijas vietā, tādas valstis, kuras katra var cīnīties par savu nākotni ar saviem spēkiem, saviem talantiem un resursiem. Mēs tamdēļ ļoti augstu vērtējama arī Jūsu gatavību parakstīt līgumu ar visu triju Baltijas valstu prezidentiem Maskavā, kas apstiprināja kādreizējās Padomju Savienības bruņoto spēku izvešanu no visām trim Baltijas valstīm. Tas bija taisnīgs un saprātīgs lēmums, jo tagad Krievija, Latvija, Igaunija, Lietuva ir kaimiņzemes, neatkarīgas zemes ar vēlmi dzīvot saskaņā, mierā un pārticībā.
Mēs, Prezidenta kungs, tikko runājām arī par to, kādu mantojumu mums ir atstājuši garie gadi Padomju Savienības ietvaros, mantojumu, kas bieži rada mums grūtības, pielāgojoties modernajai dzīvei, modernajai pasaulei, kas visu laiku mainās. Latvijas gadījumā mums bija viena no prioritātēm nodrošināt, ka latviešu valoda vienīgajā vietā uz pasaules, kur tā tiek runāta, kļūst atkal par valsts valodu. Tas nozīmē, ka visiem, kas dzīvo Latvijā, tā būtu galvenā saziņas valoda, bet Latvija no paša sākuma arī atzina, ka šeit mums dzīvo un atrodas dažādu tautu pārstāvji ar dažādiem senčiem un visi viņi ir vienādi tiesīgi un vienādi godājumi likuma priekšā un valsts uztverē. Agrākās Padomju Savienības pases vairs nevienam nederēja, jo nebija vairs Padomju Savienības, tas nozīmē, ka ļaudīm vajadzēja nokārtot Latvijas valsts pilsonību. Tiem, kas bija šeit bijuši pirms Latvijas okupācijas un viņu pēcnācējiem šī pilsonība tika piešķirta automātiski. Citiem bija jāiet cauri naturalizācijas procesam, ko mēs gadu gaitā esam centušies padarīt arvien pieejamāku un vieglāku, un tas nav ne pazemojums, neapvainojums, tā ir vienkārši praktiska nepieciešamība. Es kā Valsts prezidente vēlētos uzsvērt, ka, kaut gan Latvija ir tieši latviešu un līvu tautības senču dzimtene nu jau vairāku gadu tūkstošu garumā, mēs pilnībā pieņemam arī visus citus, kuri šeit dzīvo, kuri ir izvēlējušies šo zemi par mājām, kā Latvijas dēlus un meitas, un visi viņi mums ir vienādi dārgi un vērtīgi. Latvijā daudz kopš Padomju savienības laikiem ir palikuši krievu tautības cilvēki. Mēs priecājamies par viņu pienesumu mūsu kultūrai, ekonomikai, Latvijas labajai slavai. Mēs esam lepni uz viņu sasniegumiem mākslā, zinātnē, mēs priecājamies par to, ja viņiem saimnieciski labi veicas. Mēs ceram, ka tās attiecības, kas valda Eiropas savienības starpā – tā ir vēlme sadzīvot draudzībā, dialogā, saticībā un kompromisu meklējumos –, ka tādas attiecības mēs varam izveidot arī ar mūsu lielo kaimiņu Krieviju. Lai dialogs notiktu, ir nepieciešami kontakti, un mēs ļoti priecājamies, Prezidenta kungs, par šo izdevību caur Jūsu personu šādu kontaktu atjaunot.
Šī diena galvenokārt ir domāta, kā Latvijas atzinības un goda parādīšana Jums. Tas ir Latvijas veids, kā Jums pateikt paldies par to, ko Jūs vēsturē esat darījis un paveicis. Tamdēļ aicinu Jūs no manām kā Valsts prezidenta rokām saņemt šo Latvijas kā valsts visaugstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.