Augsti godātais Novo Odesas mēra kungs un mēra kundze,
Ekselences Brazīlijas vēstnieks Latvijā un Latvijas goda konsuls Brazīlijā,
Godātie Latvijas valdības ministri un Latvijas delegācija,
Mīļie Novo Odesas iedzīvotāji un ļoti dārgie latvieši!
Man ir tiešām liels prieks un gods būt klāt pilsētas svinību noslēgumā, kur tiek atzīmēta šīs pilsētas dibināšanas un latviešu ierašanās šeit, Novo Odesā, simtgade. Tie ir bijuši ļoti smaga darba, daudzu cerību un lielu sasniegumu gadi. Pirms 100 gadiem šeit, uz Novo Odesu latviešus atvilināja doma par nākotnes pilsētu, kurā varētu iedzīvoties, palīdzēt to celt un veidot, un attīstīt Brazīlijas zemi. Un es vēlos apsveikt Novo Odesu ar visu to, kas aizvadītajos 100 gados ir sasniegts – jūs varat būt par to lepni.
Kā Latvijas Valsts prezidente es vēlos pateikties Brazīlijai un tās iedzīvotājiem par to laipnību un atvērtību, ar kuru viņi uzņēma savā vidū iebraucējus no Latvijas zemes. Ka Novo Odesa ir skaista, simpātiska un sirsnīga pilsēta, to es paguvu izbaudīt jau pirms daudziem gadiem, kad teicu runas un lasīju lekcijas Brazīlijas, Argentīnas un Venecuēlas latviešu jauniešiem. Toreiz Latvija nepastāvēja kā neatkarīga valsts, tā bija vardarbīgi iekļauta Padomju Savienībā, un doma par brīvu Latviju bija sapnis. Viena no domām, ko stāstīju tolaik jauniešiem, bija tāda, ka mēs neparko nedrīkstam pazaudēt sapni par savas zemes brīvību, par tās neatkarību. Es teicu, ka esmu pārliecināta par to, ka Padomju Savienībai ir kādu dienu jāsabrūk, jāiznīkst, un esmu pārliecināta, ka Latvija atkal būs brīva un neatkarīga. Un šī ilgi cerētā diena pienāca 1991.gadā, un man pienāca liktens dāvana kļūt par tagad šīs brīvās un neatkarīgās valsts prezidenti.
1979.gadā, kad mēs šajā nometnē darbojāmies, tie nebija tikai jaunieši, jo lekcijās par tautas gara mantojumu klāt bija latvieši no 8 līdz 82 gadiem. Ticiet man, arī pieredzējušam lektoram šādai auditorijai runāt ir izaicinājums. Arī tas, ka tāpat kā tagad, vajadzēja pagaidīt, kamēr katrs teikums tiek iztulkots portugāliski. Bet tas bija brīnišķīgs piedzīvojums, jo ļāva man nedaudz iemācīties portugāļu valodu, un tagad jau es varu saprast diezgan daudz. Tas, ko toreiz stāstīju, - tās saknes, kas nāk no tavas tautas, ir vērtība, ko nekad nedrīkst pazaudēt, tas ir tas, ko cilvēks nes sev līdzi, vienalga, kurā vietā zem saules viņš izvēlas dzīvot.
Es redzēju, cik ļoti laimīgi šeit dzīvo latvieši, cik laimīgi viņi ir ar savu dzīvi Novo Odesā, Amerikānā, San Paulu, Riodežaneiro un citās vietās Brazīlijā. Ar lielu prieku un lepnumu viņi man palīdzēja iepazīt šo zemi, ko es arī tad iemīlēju. Jo Brazīlija ir zeme, kurai ir dotas daudzas dabas dāvanas un priekšrocības. Taču vislielākā bagātība Brazīlijā, tāpat kā Latvijā, ir paši cilvēki, viņu gara spēks un darba prieks, viņu raksturs, viņu talanti.
Es atgādināju Brazīlijas latviešiem, ka viņi var mīlēt Brazīliju un tajā pašā laikā arī savu senču dzimteni, daži jau ceturtajā paaudzē, un ka viņiem ir tiesības uz šo mantojumu arī, kas nāk no Latvijas. Tas nozīmē, ka tādā zemē, kā Brazīlijā, kur daudzi ieradušies no citām zemēm, cilvēks var būt dubulti bagāts. Viņam pieder viss, kas ir Brazīlija – tās attīstība, vēsture, sasniegumi, vai tā būtu uzvara kādā pasaules čempionātā futbolā vai kāda cita. Bet katram līdzi nāk arī tas, kas nāk līdzi no senčiem, un ja viņš spēj to atcerēties un saglabāt, tad tā ir dubultbagātība. Es novēlu Novo Odesas un visas Brazīlijas iedzīvotājiem dzīvot savā starpā mierā un saticībā, veidot savu zemi arvien skaistāku, arvien diženāku un bagātāku. Man īpašs prieks būt šeit kā pirmajai valsts galvai jūsu vidū, un novēlēt, lai nākamie simts gadi būtu vēl veiksmīgāki nekā iepriekšējie, un pēc tam tie simts vēl labāki! Mūsu visas Latvijas delegācijas vārdā vēlos pateikties Novo Odesas vadībai un visiem, kas palīdzējuši sarīkot šos skaistos svētkus. Mana īpaši izjusta pateicība latviešu un Novo Odesas korim, kas tik skaisti nodziedāja Latvijas un Brazīlijas himnas, kā arī paldies Novo Odesas orķestrim. Paldies par visām piemiņas zīmēm, un īpašs paldies par skaistajiem Brazīlijas ziediem, kas man palikuši atmiņā jau kopš iepriekšējās viesošanās reizes. Vēlu Jums visiem laimi un veiksmi nākotnē! Lai Dievs jūs visus svētī! Man ir dāvana no Latvijas prefekta kungam – tas ir dzintars no mūsu Dzintara jeb Baltijas jūras. Savu zemi mēs kādreiz saucam par Dzintarzemi un jūru par Dzintarjūru, un šīs dzintars tad lai ir jums par piemiņu no mums.