Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze,
Godātie deputāti un deputātes,
Godātie ārvalstu parlamentāriešu pārstāvji,
Ekselences,
Dāmas un kungi!
Es sveicu šodien Latvijas 8.Saeimu un tās priekšsēdētāju šajā neatkarības atjaunošanas desmitgadu parlamentārās darbības jubilejā. Bet reizē ar pašreizējiem parlamentāriešiem vēlētos šodien apsveikt visus iepriekšējo sasaukumu deputātus, kā arī Augstākās padomes deputātus un viņu priekšēdētāju Gorbunova kungu, jo viņi bija tie, kas spēra šos vēsturiskos un neatgriezeniskos soļus, kas mūs ir noveduši tur, kur patlaban mēs esam.
Šajos īsajos 10 gados ir nostaigāts ļoti nozīmīgs, ļoti grūts, bet arī ļoti sekmīgs ceļš un galvenais, kas tajā ir panākts, ir mūsu neatkarības neatgriezeniska nostiprināšanās, ir panākta mūsu sekmīgā virzība uz integrēšanos gan Eiropas Savienībā, gan Transatlantiskajās drošības struktūrās. Ir paveikts ļoti ievērojams progress mūsu valsts kā demokrātiskas valsts attīstībā, tās demokrātisko struktūru atjaunošanā un nostiprināšanā.
Ir bijuši tikai četri Saeimas sasaukumi kopš neatkarības atjaunošanas, un tā ir interesanta simetrija ar to periodu pēc mūsu neatkarības pasludināšanas, kad arī paguva darboties tikai četri Saeimas sasaukumi un pirms tām Satversmes sapulce, tāpat kā pirms šīm četrām Saeimām Augstākā padome. Ir tāda īpatnēja simetrija, kas rāda, ka abos gadījumos Saeimai kā likumdevējvaras izpausmei ir bijis tik ļoti nozīmīgais pienākums nostiprināt gan jaundibināto, gan no jauna atjaunoto neatkarīgo Latvijas Republiku. Abos gadījumos tas bija milzīgs izaicinājums. Abos gadījumos bija jāsāk uz iepriekšējās impēriskās struktūras drupām un bija jāsāk visu veidot no paša sākuma un jādarbojas ar to, kas bija pieejams, kaut gan mēs varam priecāties par to, ka šajā neatkarības atjaunošanas posmā tik nozīmīgu atbalstu esam saņēmuši no tik daudzām mums draudzīgām valstīm, kuru parlamentārieši šeit arī šodien ir klāt un arī tik cieši ir varējuši sadarboties mūsu parlamentārieši ar saviem kolēģiem gan Lietuvā, gan Igaunijā.
Kā Valsts prezidente es vēlētos izteikt īpašu pateicību 7. un 8. Saeimai par man dāvāto uzticību un pateikties abām Saeimām par mūsu labo sadarbību likumdošanas procesā. 7. Saeima, ja nemaldos, ir vairākos veidos uzstādījusi rekordus, jo tas bija šis ļoti intensīvās eirointegrācijas periods, kad bija ļoti daudz jaunu likumu jāpieņem. Es novēlu 8.Saeimai darboties tikpat intensīvi un tikpat sekmīgi, jo mums vēl arvien atliek daudz darāmā, lai savu likumdošanas pilnveidošanu novestu līdz galam.
Ko varētu vēlēt Saeimai nākotnē? Man šķiet, ka te ir divi elementi, kas Saeimai nākotnē nāktu par labu. Viens būtu, ka mēs visā savā valstī nostiprinātu dziļāku izpratni par demokrātijas būtību, par to, ko nozīmē demokrātiskā pārstāvniecība, jo Saeimai ir paradoksāls uzdevums – šiem simt tautas ievēlētiem priekšstāvjiem ir parlamentā jāpārstāv visdažādākās domas, viedokļi un pārliecības, ir visiem viņiem jādod iespēja tikt paustiem un izskaidrotiem, un argumentētiem. Tajā pašā laikā ir tomēr pozīcijai jāizvēlas arī savs virziens un savas prioritātes, un jānonāk pie praktiskiem lēmumiem un pie praktiskas rīcības, kas tad izpildvarai ir jārealizē dzīvē. Tas ir paradokss, jo Saeimā ir jātop uzklausītai kā pozīcijai, tā arī opozīcijai, bet tajā pašā laikā Saeima nedrīkst nonākt paralīzē, kur lēmumu pieņemšana nav iespējama.
Tā bija viena no nelaimēm jaundibinātās Latvijas pirmajā parlamentārajā posmā, kad toreiz lielais vēlētāju saraksts bija par kavēkli un par šķērsli efektīvai likumdošanai un parlamentārai darbībai. Tas noveda pie neapmierinātības tautas vidū, un tas noveda pie apvērsuma. Protams, vienkāršāk būtu bijis uzstādīt, kā tas ir tagad, 5% barjeru iekļūšanai Saeimā drīzāk nekā izvest apvērsumu. Es priecājos, ka tagad atjaunotajā republikā šī 5% barjera ir ievesta, man tas šķiet būtisks solis uz mūsu parlamentārās tradīcijas nostiprināšanu, uz tās efektivitātes uzlabošanu.
Es vēlētos redzēt visā Latvijā padziļinātu izpratni par to, kas ir demokrātija, kas ir viedokļu atšķirība un arī par to, kas ir parlamentārās debates. Mums līdz šim savā relatīvi īsajā vēsturē vismaz ir bijusi tā laime, ka neesam piedzīvojuši tos ekscesus, kas daudzas citās demokrātiskās valstīs ir bijuši viņu vēsturē. Slavenais Anglijas parlaments, kas daudzos veidos citiem parlamentiem var kalpot par piemēru - kā nekā nosēdina pozīciju un opozīciju vienu otrai pretim ar sarkano svītru pa vidu. Jāatceras, ka vēsturiski šī sarkanā svītra tika novilkta tādā attālumā, lai pozīcijas un opozīcijas deputāti nevarētu viens otru aizsniegt ar sava zobena smaili un argumentācijas asums nepārvērstos arī tīri fiziskos asumos un asins izliešanā. Mums arī nav bijuši tādi kuriozi, kā piemēram, Itālijas parlamentā pēc Otrā Pasaules kara, kad deputāti salauza mēbeles viens otram uz galvas argumentācijas karstumā. Mums nav piedzīvoti, ja nemaldos, tādi incidenti un tas, ka notiks asa viedokļu izmaiņa, tas, ka stipri atšķirsies pozīcijas un opozīcijas argumenti, pieder pie lietas, tas pieder pie parlamentārās tradīcijas.
Galvenais ir veidot tādu demokrātisko kultūru, kurā parlamenta deputāti pārstāv skaidri identificētas, tautai saprotamas ideoloģiskas un politiskas pozīcijas. Man šķiet, ka Latvijai ir zināms attīstības ceļš ejams līdz mūsu parlamentā nostiprināsies citus Eiropā pazīstamās politiskās partijas no kreisā līdz labam spārnam, un viena priekšrocība tādam procesam būtu tāda, ka mūsu parlamentāriešiem tad pavērsies plašākas iespējas atrast sev atbilstošos dialoga partnerus citur citos Eiropas parlamentos un, protams, viņiem būs arī iespējams tad efektīvāk darboties Eiroparlamentā tad, kad mums būs arī savi parlamentārieši ievēlēti Eiropas parlamentā. Esmu pārliecināta, ka septembra referendumā mūsu tauta gudri nobalsos par dalību ES.
Bet galvenokārt mums stāv priekšā cieša sadarbība, lai Latvijas balss tiktu sadzirdēta Eiropas balsu saimē ir svarīgi mūsu parlamentāriešiem ne tikai vispārīgi sadarboties ar saviem kolēģiem citās zemēs, bet arī katrai partijai meklēt savus tuvākos domu biedrus un kopā ar viņiem un ar viņu atbalstu risināt jautājumus jau plašākā kontinenta plašuma perspektīvā. Es novēlētu visiem mūsu parlamentāriešiem daudz spēka, enerģijas, izturības un gudrības, jo gudrība ir tas, ko tauta sagaida no saviem ievēlētiem priekšstāvjiem. Lai mūsu parlamentārā sistēma zeļ, aug un zied vēl ļoti ilgus gadus!