Valsts prezidente Vaira Vīķes-Freiberga vakarnakt svinēja Jāņus savas mātes dzimtajā Nīcas pusē, Liepājā un Rudbāržos.
Dārgie nīcenieki,
Dārgie Lejaskurzemes ļaudis!
Man tiešām prieks būt šajā skaistajā Līgo vakarā uz zemes, no kuras nākuši manas mātes senči. Lejaskurzeme ir viena no bagātākajām vietām Latvijā tieši ar dziesmām. Savulaik, kad Emilis Melngailis apstaigāja Latviju, savu dziesmu kolekciju vākdams, viņš bija izsaucies, svētdienā ienākdams Nīcas baznīcā: “Sievas sēž ar saviem lindrakiem kā vesels ugunskurs!” Šis ugunskurs, man šķiet, ir tas nīcenieku lustīgais prāts un jautrā daba, un tajā pašā laikā viņi māk būt arī pietiekami stingri, cieti un pat skarbi. Arī dažas no nešpetnākajām apdziedāšanās dziesmām nāk no Nīcas, no Lejaskurzemes gala.
Man prieks būt jūsu vidū šajā Jāņu vakarā, un tas tieši tāpēc, ka mēs esam sagatavojušies, un tik priecīgi. Visur citur lietus līst, bet te spīd saulīte, un tas laikam par jūsu īpašajiem nopelniem, ka esat bijuši visu gadu labi un rātni ļaudis. Es vēlētos novēlēt, lai tas prieks, ko katrs izjūt latvisko Jāņu naktī, jūs pavada visu cauru vasariņu līdz vēlam rudenim, un pēc tam cauri aukstai ziemai līdz pat nākamajiem Jāņiem. Mūsu senčiem bija tāds ticējums: cik tālu atspīd Jāņu ugunskurs, tik tālu arī būs nākamajā vasarā īpaši laba raža, labs auglīgums.
Es novēlu, lai jums visiem, jāņuguns apspīdētiem un jāņu dziesmas dziedošiem, saglabājas šī spēja priecāties par katru jauku un skaistu lietu dzīvē. Esam Latvijā bagāti ar to, ka mums ir ne tikvien senas tradīcijas, bet esam no saviem senčiem mantojuši arī labus gēnus – esam stipri ļaudis, varam daudz grūtuma pārvarēt. Mums ir arī šī spēja saskatīt gan dabā, gan cilvēkos, gan pasaulē to, kas ir labs un skaists, un jo vairāk mēs to saskatām, jo labais ap mums vairojas un tā kļūst vairāk.
Es novēlu, lai šim pagastam, lai visam šim novadam labi klājas, lai jums aug labklājība, lai bērni iet skolā, lai mācās labi, lai dzīvojat saticīgi savās ģimenēs. Lai jums ir laime un svētība! Novēlu jums priecīgus Jāņus!