Uz Zemeslodes zem saules ir ārkārtīgi daudz cilvēku, un uz zemeslodes zem saules ir tāda valsts Latvija, kas, paldies Dievam, ir atgriezusies atpakaļ uz pasaules kartēm, ir ieņēmusi savu vietu nāciju saimē, bet Latvijai vēl arvien ir jāturpina iekarot sava vieta uz pasaules iedzīvotāju mentālās kartes. Ir jāiezīmē, ka ir tāda tauta latvieši, ir tāda valsts Latvija zem saules, un kāda tā izskatās, kas tajā notiek.
Man kā Valsts prezidentei, es uzskatu, ir viegls darbs tādā ziņā, ka es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka šī valsts ir iekarojusi savu vietu zem Saules dažādos veidos, un viens no tiem ir caur mūziku un mūziķiem. Tādēļ es ar prieku šovakar sveicu visus Lielās Mūzikas balvas ieguvējus – viņi ir mūsu vislabākie vēstnieki ārzemēs, viņi ir mūsu valsts zīmols, viņi ir tie, kurus atpazīst un kuri iekaro citus sirdis. Šo mūziķu starpā Gidons Krēmers ilgus gadus ir bijis īsts savas dzimtās zemes patriots, ir nesis arī jau cauri Dzelzs aizkaram šīs zemes sasniegumu slavu kopā ar sava talanta izcilību, savas vijoles spēles burvību. Viņš ir iekarojis vietu pasaulē un vārdu pasaulē, un šajā milzīgajā pasaulē, kur ir tik daudz cilvēku, un tik daudz arī talantīgu mūziķu, pasaules vārdu iekarot nav nieka lieta.
Gidonam Krēmeram ir pasaules vārds, un tamdēļ jo īpaši Latvija ir ar viņu lepna, lepna ar visiem viņa sasniegumiem, ar visu, ko viņš ir darījis mūzikas labā, to mūziķu un komponistu labā, kurus citur pasaulē nepazīst, mūsu jauniešu un mūsu kaimiņzemju, brāļu zemju igauņu un lietuviešu jauniešu labad, radot savu ansambli Kremerata Baltica. Un šodien, esot man uzaicinātai pasniegt viņam tik ļoti pelnīto Lielās Mūzikas balvu 2004, man ir arī jāizpilda kāds valsts parāds, jo valsts Gidonam Krēmeram ir parādā arī Triju Zvaigžņu ordeni. Pirms es pasniedzu viņam Lielās Mūzikas balvu, es vēlētos izmantot šo neordināro situāciju, lai Gidonam Krēmeram pasniegtu Triju Zvaigžņu ordeni, jo viņš ir tiešām spoža zvaigznes, kas mirdz pasaulē Latvijas labā.