Jūsu ekselence,
ministres kundze,
Jūsu ekselences,
ārvalstu vēstnieki,
Ārlietu ministrijas darbinieki,
Dāmas un kungi!
Es iesākumā vēlētos apsveikt Ārlietu ministriju un ārlietu ministri personīgi ar šīs izstādes ieceri un realizāciju. Tik tiešām caur šīs izstādes materiāliem Latvijas diplomāti, kas ilgus gadu desmitus turēja augstu neatkarīgās Latvijas idejas vārdu, simboliski atgriežas tajā valstī, kuru viņi pārstāvēja un tajā iestādē, kuras vārdā viņi rīkojās visus gadus par spīti tam, ka valsts, ko viņi pārstāvēja, jau sen vairs nepastāvēja de facto.
Dāmas un kungi,
Es varētu vēl piemetināt par diviem no diplomātiem, par kuriem šeit ir izveidota izstāde, ar kuriem man ir bijusi īpaša saskare – Anatoliju Dinberga kungu ar viņa vienreizējo dzīvesstāstu un arī Arnoldu Spekki, kas bija reizē izcils zinātnieks, skolārs un arī diplomāts. Man ir bijis tas gods ar viņu tikties, izrunāties gan kā ar zinātnieku, vēsturnieku, gan kā ar diplomātu, un es varu teikt, ka šī diplomātu paaudze bija spoža, spējīga un visgrūtākajos apstākļos nesa Latvijas vārdu tālāk, centās paturēt Latvijas prasības pēc savām tiesībām un savas neatkarības. Es domāju, ka tik tiešām jaunie ministrijas darbinieki var šajos dzīvesstāstos daudz smelties iedvesmas par to, ko Latvijai kā valstij var dot viena cilvēka mūža gājums, cik ļoti būtisks un svarīgs var būt katra atsevišķa cilvēka ieguldījums, arī tādiem diplomātiem, kas nav vēl augstāko rangu sasnieguši, kas krīzes un vajadzības situācijā spēj un ir tiesīgi rīkoties Latvijas vārdā.
Tie bija grūti laiki – būt par Latvijas pārstāvi, Jums tagad ir tā laime rīkoties brīvā Latvijā, brīvā Eiropā, un visa nākotne Jums ir vaļā. Es novēlu, lai šī turpinātības sajūta dod Jums jaunu iedvesmu un jaunu spēku, Jums darot un veicot savus pienākumus kā Latvijas ārlietu ministrijas darbiniekiem, kā tiem, kas arī palīdz īstenot Latvijas de jure eksistenci. Paldies!