Godājamais Stroda kungs (ekonomikas ministrs),
Godājamais Ozola kungs (LIAA direktors),
Cienījamie klātesošie,
Latvijas uzņēmēji un eksportētāji,
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks un gandarījums sveikt Latvijas Eksporta gada balvas uzvarētājus, dalībniekus, konkursa rīkotājus un visus tos Latvijas uzņēmumus, kas savas preces un pakalpojumus eksportē uz ārzemju tirgiem. Jau trešo gadu pēc kārtas par Eksporta gada balvu sacentušies uzņēmumi no dažādām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, pierādot, ka spējam konkurēt, ražot un pārdot vairāk, varam radīt jaunus un inovatīvus produktus un Latvijai ir eksporta potenciāls Eiropas un starptautiskajos tirgos. Priecājos, ka konkurss par Latvijas Eksporta balvu ir kļuvis par stabilu un atzīstamu tradīciju, kas turpināsies arī nākotnē. Esmu pārliecināta, ka konkursa uzvarētāju izcilie rezultāti sniegs pozitīvu piemēru un ierosmi citiem Latvijas uzņēmējiem.
Priecājos, ka šeit kuplā skaitā pulcējušies arī tie uzņēmēji, kuri prezidentūras laikā pavadījuši mani valsts vizītēs ārzemēs. Patiešām ievērojams ir to Latvijas uzņēmēju skaits, kuri izmantojuši iespēju pēdējo astoņu gadu laikā piedalīties 35 valsts augstākā līmeņa vizītēs. Tie ir bijuši vairāk nekā 1000 dalībnieki no aptuveni 400 uzņēmumiem. Es patiesi ceru, ka līdzdalība šajās vizītēs ir devusi pozitīvu ieguldījumu šo uzņēmumu darbībā. Kā liecina aptaujas, tad ir bijuši un arī perspektīvā tiek plānoti konkrēti darījumi par ievērojamām summām, kas panākti tieši ar šo vizīšu palīdzību. Iespējams, ka noslēgto darījumu saraksts tiks vēl papildināts nākamajās divās vizītēs, kurās būšu kopā ar Latvijas uzņēmējiem, jo jau šo svētdien dosimies valsts vizītē uz Kipru, bet pēc nedēļas – uz Brazīliju.
Dāmas un kungi!
Kopš Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, ievērojami pieauguši mūsu ekonomikas izaugsmes rādītāji. Iekšzemes kopprodukta pieauguma ziņā ar gandrīz 12% (11.9%) pieaugumu pagājušā gadā esam pirmajā vietā Eiropas Savienībā, pieauguši arī ārvalstu investīciju un mūsu ārējās tirdzniecības apjomi.
Diemžēl līdz ar straujo ekonomikas izaugsmi kopš 2004.gada palielinājusies arī inflācija, kas pēdējā laikā pārsniedz pat iepriekš prognozēto līmeni. Inflācijas pieaugums lielā mērā saistīts ar iekšzemes pieprasījuma un patēriņa attīstību, tādēļ es ceru, ka valsts institūcijas veiks tūlītējus un stingrus pasākumus tās apkarošanai. Saeimas pieņemtie grozījumi vairākos likumos saistībā ar inflācijas ierobežošanas plānu, kurus es pagājušajā nedēļu izsludināju, kā arī virzība uz valsts budžetu ar pārpalikumu ir soļi pareizajā virzienā.
Diemžēl ekonomikas attīstības tendences liecina, ka straujā iekšzemes pieprasījuma izraisītais cenu kāpums valstī būtiski sadārdzina ražošanas izmaksas un mazina mūsu eksportētāju konkurētspēju. Augstā inflācija mazina ražošanas rentabilitāti uzņēmumiem, kuru produkcija tiek tirgota ārpus mūsu valsts robežām.
Tādējādi šobrīd izveidojusies situācija, kurā ievērojami tiek apgrūtināta Latvijas eksporta potenciāla izaugsme, kas ir galvenais priekšnoteikums mūsu valsts ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai.
Apsveicami, ka pēdējo gadu laikā strauji auguši mūsu eksporta apjomi. Šī gada sākumā Latvijā bijis spraigākais eksporta pieaugums Baltijā, kā arī viens no straujākajiem Eiropas Savienībā. Taču vēl straujāk audzis imports uz Latviju, kas šā gada sākumā pārsniedzis visus pēdējo gadu rekordus. Līdz ar to Latvijas tekošā konta deficīts ar izteikti negatīvu tirdzniecības bilanci ir sasniedzis nepieļaujami lielus apjomus. Tas ir nepārprotams apliecinājums inflācijas nelabvēlīgajai ietekmei uz eksportu un padara mūsu ekonomiku nestabilāku.
Izmantojot šo iespēju, atkārtoti aicinu valdību vistuvākajā laikā, nodrošināt to, ka tiek izmantoti visi iespējamie instrumenti un resursi inflācijas mazināšanai, kā arī veikt nepieciešamās strukturālās reformas uzņēmēju konkurētspējas un tirgus konkurences veicināšanai. Ārkārtīgi svarīgi ir palielināt mūsu tautsaimniecības produktīvo jaudu un uzlabot konkurētspēju. Diemžēl piesaistītais ārvalstu kapitāls tiek izmantots ne tikai investīcijām, lai palielinātu mūsu tautsaimniecības ražošanas potenciālu, bet tiek novirzīts darījumos nekustāmā īpašuma tirgos, kā pamatā ir kredītu ekspansija.
Steidzami jāīsteno tādi pasākumi, kas nodrošinātu preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un eksportu, jo šajā ziņā nemainīgi esam vienā no pēdējām vietām reģionā.
Eksporta gada balvas konkurss ir svarīgs apliecinājums tam, ka attīstībai ir svarīgs gan straujš eksporta apjoma pieaugums, gan jaunu eksporta produktu un pakalpojumu ieviešana, gan arī inovatīvi risinājumu produktu un pakalpojumu attīstībā.
Daudz esam runājuši par zināšanu un inovāciju lomu mūsu konkurētspējas veicināšanai. Nākamie septiņi gadi, kuros būs iespējams saņemt ievērojamu ES struktūrfondu līdzfinansējumu projektu īstenošanai, būs nozīmīgi arī jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kā arī ražošanas un eksporta kapacitātes stiprināšanai.
ES struktūrfondu līdzekļi varētu dod vērā ņemamus rezultātus mūsu tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai. Tādēļ valsts politika mērķtiecīgi jāvirza uz uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, finanšu pieejamības sekmēšanu, jaunu iniciatīvu attīstību un konkurētspējas veicināšanu, zinātnes sasniegumu un jauno tehnoloģiju ieviešanu ražošanā, kā arī produktivitātes paaugstināšanu. Turklāt mūsu konkurētspējīgo rūpniecības nozaru un pakalpojumu attīstība jāskata kopā ar atbalstu inženiertehniskajai izglītībai, savukārt Latvijas uzņēmējiem aktīvi un neatlaidīgi jāmeklē jaunas nišas un sadarbības iespējas, jācīnās par ES fondu apgūšanu un to efektīvu izmantošanu. Pieejamie finanšu resursi un atbalsta shēmas efektīvi jāizmanto, vēršot tos uz katra atsevišķa uzņēmuma, indivīda un valsts konkurētspējas palielināšanu un attīstību, lai valsts pēc iespējas ātrāk sasniegtu tā saucamo Eiropas Savienības veco dalībvalstu līmeni.
Dāmas un kungi!
Esmu pārliecināta, ka Latvijā nav tādas nozares, kurām vietējais tirgus būtu pietiekošs un tām visām ir eksporta potenciāls, kas visiem līdzekļiem jāveicina. To apstiprina šis konkurss, kura dalībnieki šo trīs gadu laikā ir pārstāvējuši faktiski visas Latvijas tautsaimniecības nozares. Konkursa dalībnieku augstais līmenis un labie rādītāji eksporta apjomu kāpināšanā, kā arī jaunu un inovatīvu produktu radīšanā ir patiesi apsveicami un sniedz labu piemēru un ierosmi citiem Latvijas uzņēmējiem. Esmu pārliecināta, ka žūrijas komisijai bija īpaši sarežģīti izvēlētos labākos no labākajiem, kas konkursā tika pārstāvēti, jo faktiski jebkurš no jums ir sasniedzis vērā ņemamus rezultātus.
Apsveicu visus konkursa uzvarētājus un veicināšanas balvu ieguvējus ar sasniegtajiem spožajiem panākumiem. Novēlu Jums un arī citiem Latvijas uzņēmumiem turpināt pilnveidot savu uzņēmumu kapacitāti un rast aizvien jaunus radošus risinājumus savu preču un pakalpojumu eksporta, kvalitātes un konkurētspējas palielināšanai!
Lai Jums veicas!