Augsti godātais Ministru prezidenta kungs,
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze,
Ekselences,
Bruņoto spēku komandiera kungs,
Virsnieki,
Karavīri,
Godātie klātesošie,
Mīļie Latvijas bērni!
Mēs esam pulcējušies varoņu piemiņas dienā, lai godinātu tos, kas ir devuši to dārgāko, kas katram ir – savu dzīvību - par to, lai Latvija kļūtu brīva, kas savu dzīvību ir atdevuši, lai varētu dzīvot savā neatkarīgā Latvijas valstī. Mēs godinām arī visus tos, kas jebkurā laikā ar tādu pašu degsmi, ar tādu pašu pārliecību, ka viņi cīnās, lai aizstāvētu savu tēvuzemi, ir krituši jebkurā laikā un jebkurā vietā. Šeit, šajā svētītā zemē, guļ mūsu varoņi no Atbrīvošanās cīņu laikiem.
Es aicinu bērnus pastaigāt pa šīm kapu rindām, šodien Varoņu piemiņas dienā un valsts svētkos 18.novembrī izlasīt viņu vārdus, viņu dzimšanas un miršanas datumus, un jūs redzēsiet, ka tie bija vīri jaunos gados, daži pat zēni, kam bija drosme un pārliecība, ka viņu ceļš ved cīņā, un viņi bija gatavi stāvēt un krist par savu valsti. Es aicinu godināt katru vienu no viņiem, viņu dzimtu un vārdu, bet caur viņiem mēs godinām arī savu zemi un savu valsti, kas tik dārgi ar asinīm un ar dzīvību ir atpirkta.
Te nu viņi guļ savā pēdējā ierindā pie Mātes Latvijas kājām, bet starp šīm kapu rindām stāv jauna ierinda, un tie ir mūsu šodienas Latvijas bruņotie spēki, jo varoņupurim jau nav cita jēga vai nozīme kā tikai, lai stafeti nodotu tālāk tiem, kas nāks aiz viņiem. Tā svētā uguns, ko katrs no viņiem iekurināja savā sirdī, tā svētā uguns, kas noveda pie brīvas Latvijas valsts, tā mums katram tagad jāuztur dzīva. Lai mēs godinām savu pienākumu, savu valsti tā, kā viņi mācēja to darīt, un lai mēs godinām savas valsts aizstāvjus, kas arī šodien ir gatavi stāvēt un krist par brīvu Latvijas valsti. Dievs, svētī Latviju!