Godātie virsnieki, karavīri, godātie klātesošie, mīļā Latvijas tauta!
Mēs šodien, 11.novembrī, atzīmējam svinamu dienu, kas ir svēta ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas un pasaules zemēs. 1918.gada 11.novembrī, plkst.11.00 no rīta tika parakstīts pamiers, kas noslēdza I pasaules karu, līdz tam brīdim visasiņaināko konfliktu, ko pasaule bija pazinusi. Tas bija signāls, kad sabruka vairākas impērijas, kad dzima daudzas jaunas Eiropas valstis, un tieši nedēļu vēlāk tapa Latvijas valsts neatkarības proklamācija. Taču, Latvijai līdz ar to I Pasaules karš vēl nebūt nebija noslēdzies – mums stāvēja priekšā lielinieku okupācija, sīvas cīņas gan ar lieliniekiem, gan ar bermontiešiem. Un tikai gadu vēlāk, 11.novembrī, mēs varējām svinēt savu pirmo nozīmīgo uzvaru, kad Latvijas varonīgā jaundibinātā armija atsita bermontiešu četrreiz lielāku, labāk apbruņotu uzbrukumu, noturot galvaspilsētu Rīgu.
Mūsu bruņotie spēki ir bijuši klāt pie Latvijas neatkarības, pie Latvijas suverenitātes nostiprināšanas un izcīnīšanas. Un tādēļ ir piemēroti, ka šo dienu atceramies pie atjaunotā Brīvības pieminekļa. Mums vēl arvien, raugoties nākotnē, kā suverēnai un neatkarīgai valstij, ir jāsaprot, ka drošība ir neatkarības, brīvības garants.
Ir kādreiz dzirdēti izteicieni, ka tik mazu valsti kā Latvija, un tāpat kā tās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju – nav iespējams militāri aizsargāt. Ticiet man – tie ir meli, tā nav patiesība. Esmu runājusi ar augstākajiem pasaules militārajiem ekspertiem, un viņi visi kā viens jums apliecinās – Latvija ir aizstāvama, Baltijas valstis ir aizstāvamas, un katrā ziņā tās ir droši aizstāvamas NATO aliansē. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs kā 10 gadus atjaunota neatkarīga valsts vēlamies pievienoties NATO aliansei kā tādai brīvu demokrātisku valstu apvienībai, kur visi kopīgiem spēkiem ir gatavi cīnīties ar jebkuru ienaidnieku, vai tas būtu ienaidnieks, kas uzbrūk tradicionālā veidā ar kara pieteikumu, bet arī NATO alianse ir gatava stāties pretī jebkura cita veida izaicinājumam, tai skaitā terorismam.
Nesen notikušie traģiskie 11.septembra notikumi ASV nebūt nenozīmē, ka “parastā” aizsardzība ir zaudējusi savu nozīmi – tā ir vēl nozīmīgāka nekā jebkad, jo mēs esam bijuši liecinieki tam, ka neviens pat visbagātākajā pasaules lielvalstī nevar justies drošs, ka nav tādas vientuļas salas, uz kuras kāds varētu paslēpties, ka nevaram kā āpši ielīst alās un cerēt, ka visi draudi ies mums pār galvu, nevaram kā strausi iebāzt galvu smiltīs un cerēt, ka potenciālus drauds nesaskatot, tie mūs arī neredzēs, tie mums paies garām. Mēs dzīvojam globalizācijas pasaulē, un tajā ir jāstājas pretī globāla mēroga apdraudējumiem.
Latvija ir izteikusi, kurā pusē tā stāv – skaidri un nepārprotami – mēs stāvam cilvēcības, civilizācijas, demokrātijas pusē. Mēs stāvam tajā pusē, kur cilvēka dzīvībai ir vērtība, kur valsts ir šīs cilvēcības izpausmes atbalsts un garants. Bruņotie spēki ir neatņemama daļa no šīs drošības veidošanas, un tāpēc Latvijas valsts ir ieguldījusi un šobrīd iegulda visus nepieciešamos līdzekļus, lai šo drošību garantētu.
Es aicinu visu tautu atbalstīt šos mūsu centienus, es aicinu visu tautu cienīt un respektēt tos, kas ir nolēmuši kalpot Latvijai, kalpot brīvībai un demokrātijai – vai tas būtu uz pašu zemes, vai palīdzot miera misijās citās Eiropas un pasaules daļās. Mēs esam atguvuši savu brīvību un saprotam, cik brīvību ir viegli pazaudēt, cik dārgi ir to atpirkt. Mēs saprotam, cik svarīgi ir brīvību sargāt. Stāvēsim visi modri, pārliecināti un droši par Latviju, par brīvību un par demokrātiju. Dievs, svētī Latviju!