Mēs esam pulcējušies šeit Brāļu kapu kapsētā, lai godinātu tos, kas atdeva dārgāko, kas katram pieder - dzīvību, lai Latvija taptu brīva. Šeit dus rindu aiz rindas tie, kas toreiz krita kaujā. Daudzi no viņiem savas dzīves pašā sākumā, dažs labs pat skolnieks no skolas.
Šodien Latvijas debesis raud par Latvijas dēliem, un tās lietus lāses, kas rit pār Mātes Latvijas tēlu, simbolizē visās tās asaras, ko ir raudājušas Latvijas mātes par saviem izauklētajiem dēliem, tās ir asaras, ko ir raudājuši tēvi, brāli, māsas un sievas, viņu bērni. Te nu viņi dus Dieva mierā, un mēs noliecam savas galvas un apsolāmies nest tālāk to brīvības liesmu, kuras dēļ viņi bija gatavi visaugstākajam.
Šajā pašā dienā atceramies visus tos, kas ir krituši vēlākās kaujās, vienalga, kādos pulkos un zem kādiem karogiem. Mēs godinām visus tos, kas ir klausījuši savam pienākumam, kā viņi to redzēja, kas ir godīgi cīnījušies, kas ir krituši nāvē. Arī par viņiem raud Māte Latvija, arī viņi Latvijas tautai ir godājami. Godināsim savus kritušos un atcerēsimies, ka viņi mums ir dāvājuši lielāko dāvanu – tā ir brīvība, tā ir neatkarība, tā ir iespēja veidot savu valsti tādu, kādu mēs to vēlamies. Lai arī mums dzīvajiem, pietiek spēka un drosmes ikdienā nest tālāk brīvības liesmu savās sirdīs. Dievs, svētī Latviju!