Vaira Vīķe-Freiberga

Es ierados šeit, lai īpaši jūs apsveiktu par to, ka ir noticis šis pasākums, kurā Latvijas skolnieki ir iesaistījušies Eiropas mēroga pasākumā un kurā Latvija varēja sevi pieteikt kā tāda zeme, kur aug modernās pasaules jaunieši, kas spēj iesaistīties arī finansiālos pasākumos, un ka viņiem nav jāgaida, kad būs pabeiguši savas izglītības gaitas, lai sāktu kaut ko saprast par kapitālu, par akcijām, par biržas darījumiem un bagātības vairošanu. Šajā spēlē, man šķiet, tiek piedāvāts caur labi izstrādātu reālistisku simulāciju tieši tas, kas sagaida pilsoni kapitālistiskā iekārtā, kam ir izdevies dzīvē uzkrāt brīvus līdzekļus, kaut nelielu kapitālu, lai sāktu domāt par to, kā to ieguldīt un iegūt pēc iespējas lielākus augļus.

 

Jūsu pieredze par biržas akcijām, es ceru, deva vērtīgu izpratni par to, kā šīs lietas darbojas, lai jūs kādreiz savā dzīvē spētu pieņemt lēmumus paši par savu kapitālu, un, kas zin, varbūt daži no jums iesaistīsies tālāk specializētā izglītībā un izvēlēsies finansu jomu par savu darba lauku nākotnē. Ir skaidrs, ka Latvijai būs arvien vairāk šajā laukā būs nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti, es ceru, ka tādi izaugs no jūsu visus, bet es vēlētos uzsvērt, ka tas, ko jūs apguvāt šajā spēlē, praktiski noderēs mūža garumā, jo cilvēks vienmēr ir lēmuma priekšā, ko darīt ar saviem uzkrātiem līdzekļiem, un cerams, ka, gadiem ejot, tādu cilvēku būs arvien vairāk, lai nebūtu jādzīvo no rokas mutē un no algas dienas līdz algas dienai. Ceru, ka cilvēks varēs nopelnīt tā, lai viņam vienmēr paliktu pāri, un tad viņam būs jāizvēlas, vai izdot to naudu, vai iztērēt, vai uzkrāt, un kādā nolūkā – likt bankā uz zemiem procentiem, kur tā stāv droši vai ieguldīt to biržā, kur, kā amerikāņi saka, ir iespējams pazaudēt savu kreklu, bet iespējams arī gūt tādu peļņu, kas daudz lielāka nekā, piemēram, Krājbankā savu peļņu turot. Tie ir tādi izšķiršanās brīži, kas kapitālistiskajā sistēmā mūža garumā vienmēr būs aktuāli.

 

Vēl vēlētos uzsvērt, ka sacensībā Latvijas jaunieši ir pierādījuši savu spēju brīvi darboties un operēt ar datoriem, rīkoties spēlēs, kas tiešam dod iespēju kaut ko būtisku iemācīties. Mēs vēlamies sevi pieteikt pasaulei kā modernu valsti, kas būtu spējīga konkurēt globalizācijas situācijā, kāda pārņem pasauli, mēs vēlamies sevi pieteikt kā valsts, kas izcelsies ar savu darba spēku, ar savu izglītotību, ar savām smadzenēm vairāk nekā ar saviem mežiem, kurus mēs izcērtam, bet kuru uzkrājumi ir ierobežoti un tikai lēnām atjaunojas. Cilvēka smadzenes ir lielākā vērtība, tā ir lielākais ieguldījums, un es ceru, ka šī spēle, bija labs vingrinājums jūsu smadzenēm, ka tā dos jums stimulu turpināt interesēties par lietām ārpus jūsu tiešās skolas programmas. Jūsu veiksmes, kas nav nebūt peļamas tik tiešām, es ceru, būs arī iedvesmojošas jūsu klasesbiedriem, skolas biedriem, jauniešiem visā Latvijā. Jūsu veiksmes šādā veidā turpina veidot tēlu par Latviju kā zemi, kurā aug gudri, zinoši, pieredzējuši jauni cilvēki. Lai jums labi veicas un apsveicu visus, kas piedalījās šajā spēlē!