Augsti godātie klātesošie,
dāmas un kungi!
Man tiešām prieks būt klāt šādā pasākumā, kura nolūks ir uzsvērt mazo un vidējo uzņēmumu nozīmi valsts ekonomikā un attīstībā, bet galvenokārt es ceru uzmundrināt tos, kas šajā laukā darbojas uz arvien aktīvāku un sekmīgāku darbību, ar savu paraugu pievēršot arī daudzus citus šāda veida darbībai.
Ir interesanti, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir sagādājuši un saražojuši pusi no mūsu IKP, un apmēram 70% no visiem nodarbinātajiem ir nodarbināti šajā sektorā. Šie skaitļi vien jau liecina, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi veido valsts saimnieciskās labklājības mugurkaulu, un ka tieši no viņiem mēs varētu sagaidīt to virzību un attīstību, kas palīdzēs mums uzturēt pagājušajā gadā sasniegto ekonomiskās attīstības tempu, uzturēt to varbūt ne tik ārkārtīgi augstā, bet tomēr pietiekami respektablā līmenī, lai mēs varētu sasniegt Eiropas labāk situētās valstis. Cerams, ka tas notiks ne tajos 30 gados, ko Bils Geitss paredz caurmērā tādām valstīm, kas ir ekonomiski atpalikušas, bet man gribētos cerēt jau redzēt ļoti manāmu progresu nākamajos 10 gados un strauju izaugsmi sekojošos piecos. Man šķiet, to ir iespējams teikt, pamatojoties uz straujo izaugsmi, ko mēs esam redzējuši, sabrūkot PSRS ekonomikai, Latvijai pārraujot šīs nabas saites ar cieši centralizēto Padomju Savienības ekonomiku, ielāgojot, ka tā ir spējīga stāvēt uz kājām kā neatkarīga valsts un pie tam pierādot, ka tā spēj ļoti strauji pārorientēties starptautisku krīžu gadījumā, kā tas bija ar Krievijas banku krīzi. Tas, ka Latvija tik īsā laikā spēja pārslēgties, un 2/3 savas produkcijas eksportēt uz ES, ir apbrīnojami.
Man šķiet, tas ir skaidrs liecinājums tam, ka Latvijā ir ļaudis ar pietiekamu uzņēmību un apņēmību, mums ir uzņēmumi ar pietiekamu dinamiku, kas spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem, un, man šķiet, ka tieši tas būs no viņiem prasīts nākotnē. Mēs visi zinām, ka tieši šīs prasības pēc pielāgošanās kļūs vēl spiedīgākas, pārmaiņu tempi pasaulē arvien tikai paātrināsies. Dažreiz ir grūti noticēt, kā var būt vēl vairāk konkurences, kā var būt vēl straujākas maiņas, bet mēs redzam, ka nepaiet ne mēnesis, kad atkal tirgū ienāk kāds tehnoloģiskais izgudrojums. Jebkuram biznesam ir jāatrod veidi un iespējas, kā pielāgoties situācijai, kas strauji mainās.
Tas, ka Latvijā ir spējīgs attīstīties šis sektors, ir tīri apbrīnojami, jo psiholoģiski ņemot, latvieši nav tā tauta, kam kultūras un pagātnes mantojums būtu radījis tos labvēlīgākos priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai. Mēs bieži lepojamies ar saviem zemnieku senčiem, ar tiem tikumiem, kas zemnieku sētās tika ļaudīs ieaudzināti - strādīgums, darba spējas, pienākuma sajūta, mērķtiecība, pacietība, bet modernā biznesā ar to vien nepietiek. Jā, ir vēl arvien nepieciešamas milzīgas darba spējas, milzīga pacietība un mērķtiecība, bet ir vēl nepieciešamas arī citas spējas, kas agrāk mums varbūt nepiemita. Tā ir spēja kontaktēties, tā ir spēja vērot to, kas notiek plašākos apvāršņos, ne tikai pašu sētā, un tā ir spēja sevi prezentēt un “pārdot”. Un, ņemot vērā, ka ļoti daudzi no mazā un vidējā biznesa saskaras ar nepieciešamību kaut ko pārdot, tad tā varbūt ir latviešu tautas mantojumā tā vājākā vieta. Ir jāpārdod vai nu sava ideja, savs produkts vai pakalpojums. Ir citiem jāpasniedz tas, jāreklamē, jāveido kontaktu tīkli, jāatrod niša, kur jau ir gatavs pieprasījums, jeb kā citos sekmīgos biznesa gadījumos, ir jāpārliecina sabiedrība, ka tieši par šo pakalpojumu vai priekšmetu viņi ir visu savu mūžu sapņojuši, tikai paši to nav zinājuši.
Daudzas sekmīgas multinacionālas firmas savu darbību ir tā sākušas.
Latviešiem ir iedaudzināts kultūrā, un tas nāk no zemniecības un apspiestības laikiem, ka pieklājīgs cilvēks pamatā ir ļoti kluss un kautrīgs, rātns, un viņš sagaida, ka tikuma mirdzums tiks no citiem ievērots un pamanīts jau pa gabalu. “Balta nāca tautu meita/ Kā ar sniegu apsnigusi” – ļoti skaists tēls un ļoti brīnišķīgs tieši ētiskā plāksnē. Bet, ja vēlaties ieiet pasaules tirgū, tad nepietiek vien ar to, ka jūs tur stāvat skaists un mirdzošs, baltā villainē un gaidāt kā meita preciniekus savus potenciālos klientus. Lieta ir pilnīgi otrāda, situācija ir cita - jums jāskraida riņķī, jāmēģina kontaktēties ar visiem bez liekas pazemības un kauna, jo kaunam te vietas nav. Jāpiedāvā pilnīgi godīgi un atklāti to, kas Jums ir piedāvājams, neapvainojoties, ja pie pirmā piedāvājuma tiekat atraidīts, jo citiem arī ir sava dzīve un vajadzības, prioritātes, un viņiem nav svēts pienākums atbildēt uz jūsu pirmo prasījumu.
Jūs varbūt būsit lasījuši par slavenu amerikāņu pārdevēju, “salesman”, kurš pārsniedza visus pārdošanas rekordus, jo viņam bija tāda īpatnēja filozofija – katru reizi, kad kāds potenciālais klients bija viņu atraidījis, viņš devās projām nevis nošļucis un apvainots, bet gan priecīgs, sakot, “te nu atkal viens no pieciem ir mani noraidījis, es zinu, statistikas rāda, ka vismaz katrs piektais cilvēks reaģēs pozitīvi, tātad man vairs atliek tikai četri, kas mani noraidīs, un gan jau tad es nonākšu pie tā, kas mani pieņems”. Latviešiem šajā laukā psiholoģiski nav varbūt tas izdevīgākais mantojums, bet es negribētu arī ar to teikt, ka esam bezcerīgi savas pagātnes apzīmogoti un nespējam orientēties modernā tirgus konkurences apstākļos. Jūs, kas sēžat šajā zālē, un tāpat daudzi citi Latvijā, kas ir sekmīgi uzsākuši šo uzņēmējdarbību, par to liecina.
Varbūt, vēl viens, kas liecina par to, ka vēl neesam pārkāpuši šo pagātnes mantojuma barjeru pilnībā, ir tas, ka uz 1000 iedzīvotājiem šobrīd ir caurmērā apmēram 16 uzņēmumi – mazie vai vidējie. Tas atpaliek no caurmēra rādītāja ES valstīs, kur to ir vairāk nekā 50, un arī no Igaunijas, kur tas ir divreiz lielāks.
Bet, protams, uzņēmējdarbība nav atkarīga tikai no indivīda un viņa psiholoģijas, visa sabiedriskā un valstiskā vide šeit ir būtiska. Vispirms, valstij ir jābūt nodibinātai reālai tirgus ekonomikai, un te nu mēs varam priecāties, ka tas Latvijā ir noticis. Mēs esam starptautiski izvērtēta kā tāda valsts, kur ir funkcionējoša tirgus ekonomika. Mums ir lielas cerības šī gada novembrī tikt uzaicinātai kļūt par NATO dalībvalsti. Mēs pie tā ļoti strādājam, tā ir mums ļoti svarīga prioritāte.
Tas nav tikai mūsu drošības pēc, bet galvenokārt arī tāpēc, ka bez drošības nekas cits nevar attīstīties. Bet tieši ekonomiskā klimata un investīciju ziņā, mēs zinām, ka pēdējās valstis, kas ir pievienojušās šai aliansei, ir piedzīvojušas dramatisku izaugsmi ekonomiskā uzplaukumā. Tas ir fakts, ko mēs Latvijā vēlamies redzēt. Valsts, kura var rēķināties ar drošību ir tāda, uz kuru nāk gan ārvalstu investori, un cerams, ka viņi ienāks šeit ar lielām investīcijām, bet, man šķiet, ka nāks arī no ārvalstīm tādi, kas būs gatavi ieguldīt ne tikai vidējos, bet arī mazākos uzņēmumos. Es zinu jau tagad par daudziem tādiem starptautiskiem pasākumiem, kā piemēram, ASV senatores Hilarijas Klintones sāktā “Vital Voices” programma, ar kuru saistībā sievietēm, kas vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, ir iespējams iegūt izdevīgus aizdevumus, arī padomus un atbalstu. Starptautiskā mērogā ir pieejamas vairākas tādas programmas un būs arvien vairāk pieejamas potenciāliem Latvijas uzņēmējiem un uzņēmējām.
Šī drošības aspekta nozīme ir jāakcentē kā patiesi būtiskākā un svarīgākā, bet tikpat svarīga jau ir arī mūsu virzīšanās uz ES. Kamdēļ? Tamdēļ, ka ES mūs piespiež sakārtot savu likumdošanu tādā līmenī, kāds ir lēnām attīstības gaitā ar lielām pūlēm panākts šī brīža ES valstīs. ES likumus – Acqui Comminutaire - jau arī Mozus viņiem nav no Sinaja kalna nonesis gatavus, tie ir izstrādāti uz kopsaucēja pamata starp dalībvalstīm, lai radītu iespējas demokrātiskai, atvērtai un brīvai videi, tādai, kurā jebkurš ar saviem talantiem un spējām varētu darboties arī uzņēmējdarbības vidē un gūt panākumus. Lai izvairītos no negodīgas konkurences, lai radītu labvēlīgus apstākļus, lai radītu taisnīgu tiesu, efektīvus policijas spēkus utml.
Tas ir ļoti būtiski, jo mēs zinām, ka Latvijā viens no faktoriem, kas kavē mūsu ekonomisko progresu, ir ārkārtīgi lielais ēnu ekonomikas īpatsvars mūsu kopējā ekonomikā. Tāpēc, ka tā ir ēnu ekonomika, mēs pēc definīcijas nevaram precīzi noteikt, cik liela tā ir, taču aptuveni lēšot, tā var sasniegt pat 40 % no visa mūsu apgrozījuma. Tie ir milzīgi skaitļi. Ko tie nozīmē?
Ēnu ekonomika vispirms jau nozīmē negodīgu konkurenci iepretim tiem godīgajiem uzņēmējiem, kas maksā nodokļus, kas maksā sociālos pabalstus saviem darbiniekiem, kas pilda savus pilsoņa pienākumus, ne tikai atbild par savu uzņēmumu. Ēnu ekonomika rada viņiem negodīgas konkurences situāciju, kurā bieži viņu ienākuma procenti kļūst tik niecīgi, ka viņiem var pat draudēt bankrots. Ne tādēļ, ka viņi rīkojas neefektīvi, un nebūtu pietiekami labi izplānojuši savu biznesa plānu, bet tikai tāpēc, ka, piemēram, par dempinga cenām notiek produkcijas pārdošana, kas ir nelegāli ievesta no citām zemēm. Ar šādiem biznesmeņiem tikpat kā nav iespējams sacensties.
Tas, protams, mums visiem un valstij kopumā rada zaudējumus. Nodokļi, kas netiek iekasēti, neieplūst valsts kasē, valstij tad pietrūkst naudas visām tām vajadzībām, kas tai ir nepieciešamas, lai veidotu civilu, attīstītu sabiedrību. Tad pietrūkst naudas normālām algām skolotājiem un ārstiem, zālēm un izglītības sistēmai, tāpat pietrūkst līdzekļu, lai normāli aprīkotu mūsu policiju un citas iestādes. Tā mēs nonākam burvju lokā, kas ir ļoti labi pazīstams. Ir pasaulē tādas zemes, kas gadu desmitiem ir atpalikušas, kur ir grūti saskatīt, kā tās no šīs atpalicības izkļūs. Ir pasaulē tādas zemes, kur ir daļēji attīstība notikusi, bet arī ļoti daudzas no tām ir iestrēgušas kaut kādā pusattīstības līmenī. Un ir tādas valstis kā Latvija, Igaunija, Lietuva, citas ES kandidātvalstis, kas ļoti īsā laikā un strauji ir virzījušās uz priekšu. Tām ir visas izredzes šobrīd iekļūt attīstīto valstu saimē.
Tā tas ir noticis, ka mums brauc daudz viesu no ārzemēm, kas var salīdzināt šeit notiekošo ar situāciju citās pasaules valstīs. Visi uzsver vienu, ka Latvijas progresam pamatā ir mūsu gatavība īstenot reformas, kaut arī tās būtu sāpīgas, sakārtot likumdošanu, kaut brīžiem ļaudīm var šķist, ka “atkal kāds mums kaut ko uzspiež”. Tad arī dažs labs sāk vicināt karogu un kliegt: “Latvieti, nepadodies, ko tad viņi atkal tev pavēlēs, tevi stumdīs un grūstīs, un tev būs viņu priekšā jāloka mugura?” Nē, cienītās dāmas un kungi, tā nav ne muguras locīšana, ne rāpošana citu priekšā, tā ir racionāla, jau labi attīstītu, izveidotu modeļu pārņemšana.
Mums savu valsti vedot pa attīstības ceļu, nav no jauna jāatklāj uguns, mums nav no jauna jāizdomā ritenis, mēs varam ietaupīt laiku, pārņemot no citiem visu to pieredzi, visas tās zināšanas un struktūras, kas tur ir attīstītas. Un ne jau vienā dienā tas ir panākts, es uzsveru, tas ir panākts ilgu gadu laikā pragmatiski, debatēs, ekonomiskās un politiskās, un šādas debates ir vajadzīgas arī pie mums. Jā, valstij ir arī vajadzīga sava politika, tie ir arī politiski lēmumi, kas iespaido uzņēmējdarbības vidi. Viena no tām, protams, ir nodokļu politika, par kuru esmu dzirdējusi daudz sūdzību no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, jo viņi uzskata, ka nodokļi ir par daudz augsti, un, sevišķi uzņēmumu uzsākot, tie apgrūtina darbošanos. Mēs zinām, ka tas ir radījis situāciju, kad algas bieži tiek maksātas aploksnēs, tiek turētas divas kases un grāmatvedības paralēli, un tā nav pieļaujama situācija. Un te jau nav tikai tā melnā puse, kas ir kontrabanda un nelegālā ražošana, mums ir, diemžēl, daudz arī pelēko zonu starp godīgo un negodīgo biznesu.
Būtu ļoti vērtīgi Latvijai, ja mūsu likumdošana būtu tāda, ka mazais uzņēmējs varētu justies, ka valsts viņam atļauj godīgi rīkoties, ka viņam nav jātur divas grāmatvedības, lai viņš varētu izdzīvot. Tas būtu tālredzīgi no valsts puses, ja tā zināmos gadījumos samazinātu nodokļus un atvieglinātu darbošanās apstākļus mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Lai tas notiktu un tiktu pieņemti šādi politiski lēmumi, ir nepieciešams spiediens, no apakšas uz augšu.
Mēs esam vēlēšanu gadā, šī ir tā reize uzņēmējiem formulēt savas prasības, viedokļus un ieteikumus, vērsties pie politiskajām partijām, vaicāt viņiem, kāda ir viņu politika, ko viņi ir paredzējuši savos plānos, ja viņi nāktu pie varas, ja viņi būtu valdībā – ko viņi darītu mazo un vidējo uzņēmumu labā? Kā viņi būtu gatavi situāciju mainīt?
Visbeidzot, es vēlētos izteikt atzinību visiem tiem, kas šajā laukā darbojas un apsveikt Jūs visus par to, ko Jūs līdz šim esat sasnieguši. Cik dzirdu no ārzemju viesiem, tad daudz kas Latvijā jau šobrīd ir Eiropas līmenī. Mēs redzam vizuāli, kaut raugoties vismaz uz galvaspilsētu, Rīgu, ka ar katru dienu un mēnesi tā kļūst sakoptāka. Bet to pašu es dzirdu arī par jebkuru citu aspektu, vai nu par lauku tūrismu kādā tālā, skaistā nostūrī jeb arī kādu mazpilsētas veikaliņu, vai sadarbības partneri Latvijā. Citi saka tikai labu par to, ka latvieši var būt uzticami partneri, ka viņi ir inteliģenti partneri, un spēj virzīt veiksmīgi uz priekšu savas ieceres, ka arvien vairāk rada interesantus projektus un prot pārliecināt, piemēram, kredītiestādes par kredīta saņemšanu.
Mazie un vidējie uzņēmumi ir dažādi. Daži no viņiem darbojas augsto tehnoloģiju un inovāciju laukā – ja viņiem veicas, tad izredzes ir milzīgas, nu kaut vai kāda “nokia”, kas sākās kaut kur ar kādu pieticīgu ieceri. Mēs zinām, ka caurmērā no dibinātām 20 augsto tehnoloģiju firmām labi, ja viena izdzīvos, un tad no tām labi ja vienai no 100 izdosies tiešām tikt uz augšu. Tas ir mazliet kā loterijā, bet likmes ir augstas, un ir vērts mēģināt. Ja kādam ir interesantas idejas, viņam šodien ir iespējams atrast partnerus pasaulē, kas var viņa ideju īstenot.
Ir daudzi “pieticīgi” projekti zināmi pasaulē. Tā, uz Davosas Pasaules Ekonomikas forumu regulāri ierodas kāda dāma, kura pieder šodien vienai no bagātākajām ģimenēm Amerikā. Viņai ir ģimenes uzņēmums, kas sācies pirms 100 gadiem un nodarbojas ar klūdziņu groziņu pīšanu. Ticiet vai neticiet, tieši to uzņēmums joprojām turpina darīt un ir izvirzījies par multimiljonu, biljonu uzņēmumu. Arī tajā, kas Latvijā ir no seniem laikiem mantots, daiļamatniecībā, dažādos darba paņēmienos, arī folkloras objektu modernizēšanā ir liels potenciāls.
Noslēgumā gribētu teikt, ka mazam un vidējam uzņēmējam visi pasaules vārti ir vaļā, protams, arī visi pasaules vēji. Ja viņam ir drosme, izdoma un spējas, tad izredzes ir ļoti labas. Es novēlu, lai Jums veicas, lai izdodas turpināt aizsākto un vest savu uzņēmumu pretim arvien lielākai izaugsmei, ierosinot arī citus sev blakus, ka Latvijā ir iespējams tādas lietas sasniegt, ir iespējams palielināt vidusšķiru Latvijā. Lai Jums veicas!