Augsti godātie klātesošie,
Dārgie viesi,
Tā laika dalībnieki un liecinieki!
Man ir tiešām prieks un lepnums kā Latvijas Valsts prezidentei būt šeit jūsu vidū, lai mēs šodien atzīmētu šo nozīmīgo datumu, kad Latvijas republika otrreiz piedzima, ieguva otro izdevību dzīvot brīvu un neatkarīgu valstu saimē. Vispirms paldies visiem tiem, kas tajos nozīmīgajos, izšķirošajos vēstures brīžos zināja, kur ir viņu pienākums un ko prasa no viņiem viņu tauta, viņu mantojums un viņu sirdsapziņa. Jo šeit dažu soļu attālumā, kad pulcējās deputāti šim vēsturiskajam balsojam, tepat Doma laukuma bija arī vēl bruņutehnika, vēl plīvoja pār visu agrākās lielās impērijas teritoriju nedrošības, neziņas un baiļu ēna. Jebkurā brīdī tās valsts militārie spēki un resursi būtu varējuši tikt virzīti pret miermīlīgiem iedzīvotājiem, nebija vēl tajā brīdī iespējams pateikt, ka ceļš ir vaļā un nākotne ir tepat mūsu rokās.
Šādos vēstures brīžos, kad nav vēl iespējams paredzēt nākotni un kad būtiskākā un svarīgākā ir katra līdzdalībnieka pārliecība un raksturs, un sirdsapziņa, mēs visi kā latviešu tauta varam būt lepni par to, ka mums bija tādas meitas un dēli, kas zināja, kas jādara, kas zināja, kā izšķirties, kas darīja katrs savu katrs savā veidā un vietā, ļoti dažādos veidos un dažādās vietas, bet ar sirdsdegsmi un pārliecību par to, ka kaut kas ir jādara, lai mainītu situāciju un atgūtu to, kas pārāk ilgi tika atņemts - latviešu tautai savas tiesības lemt par savu likteni un nākotni.
Tagad ir pagājuši 15 gadi un tie bērni, kas tolaik vēl bija mātes miesās, tikai tagad sāk apjaust sevi kā šīs jaunās un apvienotās Eiropas dalībnieki, pilsoņi, kā brīvas Latvijas pilsoņi. Viņi tikai tagad veidos savu pārliecību, sirdsapziņu un raksturu. Tādēļ ir svarīgi, lai viņu vecāki un vecvecāki, visa sabiedrība palīdzētu izprast, kas ir latvietis un Latvijas iedzīvotājs, no kurienes viņš nāk, kas nāk viņam līdzi mantojumā, kas nāk līdzi kā viņa tiesības un pienākumi, kas ir viņa pienākums pret tiem, kas bija pirms viņa, kas ir viņa pienākums, sekojot viņiem un viņu piemēram, un kas ir viņu pienākums, lai viņš varētu augt un labot iepriekšējo paaudžu kļūdas, un lai vēsture mums būtu par mācību kļūt labākiem.
Ir svarīgi, ka mēs atzīmējam šīs piemiņas dienas un visi kopā nododam godu tiem, kas to pelnījuši. Bet vēl svarīgāk ir audzēt nākamo paaudzi, lai viņi saprastu, ko nozīmē būt dzimušam un augušam šajā vietā zem saules ar savu vēsturisko, kultūras, valodas un piedzīvojuma mantojumu. Tas viss pieder mums, tas viss pieder tiem, kas mums sekos. Lai viņiem būtu vieglāk to izprast, stāstīsim viņiem, rādīsim viņiem, bet vairāk par visu – būsim viņiem par paraugu, par piemēru, darīsim to, kas mums šķiet latvieša cienīgs. Tad mēs visi kopā varēsim uzcelt tādu valsti, kas tik tiešām būs pierādījusi pasaulei, ka tās neatkarības atgūšana bija būtisks vēstures notikums ne tikai mums pašiem, kas baudām tās augļus, bet visai Eiropai un visai cilvēcei. Ir svarīgi, lai pasaulē nebūtu nebrīvu tautu un nebrīvu valstu. To atcerēsimies, pieminēdami šo savas Latvijas brīvības atdzimšanas dienu. Dievs, svētī Latviju!