Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar teica runu ANO 58.Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā.
Runā prezidente uzvēra Latvijas tautas pausto gribu š.g.20.septembrī pievienoties Eiropas Savienībai. Līdz ar to “mana valsts bija pēdējā no 10 kandidātvalstīm,kas izteica savu apliecinājumu spēcīgai un vienotai Eiropai,paplašinot drošības un labklājības telpu.”
Viņa izteica cerību, ka jaunā Eiropa nekalpos tikai tam, lai vairotu savu pilsoņu labklājību, bet arī kļūs par nozīmīgu partneri starptautiskajā drošībā un attīstībā.
Atgādinot, ka Latvija līdz ar pārējām Baltijas valstīm atkal varēja nokļūt pasaules apritē pēc 50 okupācijas un vairāku totalitārismu gadiem, V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka “mūsu atdzimšanas un atjaunotnes veiksmes stāsts liecina – ar smagu darbu un mērķtiecīgiem pūliņiem ir iespējams relatīvi īsā laikā atjaunot demokrātisku iekārtu un funkcionējošu tirgus ekonomiku”. Piebilstot,ka šobrīd daudzas nācijas pasaulē ir pārejas periodā, esot ceļā uz to,ko Latvija jau sasniegusi, prezidente apliecināja valsts gatavību dalīties reformu īstenošanas pieredzē.
Runājot par krīzes situācijām pasaulē, prezidente norādīja, ka, “iespējams, cilvēces lielākā problēma ir tās dziņā pēc vardarbības, kas sastopama visos sabiedrības līmeņos, sakot no ģimenes līdzpat bruņotiem konfliktiem”. Viens no ilgākajiem konfliktiem šodien valda Tuvajos Austrumos, prezidente sacīja, atzīmējot, ka Latvija atbalsta Miera procesu, kas paredz Izraēlas un Palestīnas kā divu brīvu un neatkarīgu valstu mierīgas līdzāspastāvēšanas modeli.
Prezidente akcentēja, ka šodien starptautiskajā sabiedrībā dalās viedokļi par to, kā vērsties pret to valstu valdībām, kas atbalsta terorismu, uzsverot, ka līdztekus jebkādām militārām akcijām ir jābūt starptautiskai palīdzībai šādu valstu ekonomikas pārveidei un atbalstam citu reformu īstenošanai.
Runā Latvijas valsts vadītāja izcēla arī jautājumu par veidiem, kā mazināt plaisu starp arvien pieaugošo nabadzību pasaulē,jo “katra ANO valsts kaut kādā mērā saskaras ar šo problēmu”. Viņa uzsvēra,ka nabadzība pasaulē ir viens no mūsdienu verdzības cēloņiem, un ‘ap 27 miljoniem cilvēku pasaulē tiek pirkti un pārdoti, turēti verdzībā un ekspluatēti”. V.Vīķe-Freiberga aicināja ANO, valstu valdības ciešā sadarbībā ar NVO atklāt noziedzības ķēdes, kas nodarbojas ar šo “melno” biznesu.
Tika pievērsta uzmanība arī mūsdienu veselības aprūpes problēmām un veidiem, kā meklēt efektīvus ceļus cīņai ar smagām epidēmijām. Prezidente informēja, ja ar ANO Attīstības programmas atbalstu Latvijā tiek īstenota programma, kas vērsta uz bērnu mirstības ierobežošanu un mātes veselības uzlabošanu.
Runājot par vides aizsardzību pasaulē, prezidente aicināja apzināties valstu valdības, ka “nedrīkst nonākt līdz līmenim, kad dabas resursi ir izsmelti. Valstīm un tautām ir jāgrib izdarīt smagus ekonomiskus upurus tīrākas vides vārdā.’
Noslēgumā prezidente uzsvēra ANO būtisko lomu starptautisku konfliktu un ķīviņu gadījumā, tomēr norādīja, ka organizācijā ir nepieciešamas reformas, tā kā ANO bieži tiek kritizēta kā pārāk lēna un neefektīva lēmumu pieņemšanā.