Prezidenta kungs,
Ģenerālsekretāra kungs,
Ekselences,
Dāmas un kungi!
Es vēlētos iesākt, sveicot gan dibinātājvalstis, gan visus tos, kas šodien ir klāt, ANO 60.gadskārtā, kad organizācija var lepoties ar tik daudziem sasniegumiem. Kopš organizācijas dibināšanas 1945. gadā, ANO ir palīdzējusi sarunu ceļā izbeigt vairāk nekā 170 reģionālus konfliktus, izvērst vairāk nekā 35 miera uzturēšanas misijas. Tā vada starptautiskos centienus, tīrot bijušās kara zonas no mīnām. Tā ir sniegusi palīdzību desmitiem miljonu bēgļu, kas ir meklējuši patvērumu no kara, bada un iznīcības. Tā ir pievērsusi pasaules uzmanību cilvēktiesību jautājumiem. Tā sniedz ikgadējus maksājumus ap 10 miljardu ASV dolāru apmērā dažādām attīstības programmām. Tā ir panākusi, ka pagājušā gada laikā vien ap 1,3 miljardi cilvēku ir tikuši pie droša dzeramā ūdens. Tā ir palīdzējusi samazināt baku izplatību pasaulē (ospa), un drīz tam sekos arī poliomelīts. Tā ir palīdzējusi kopš 1960. gada uz pusi samazināt bērnu mirstību. Tā ir uzlabojusi izglītības iespējas attīstības valstīs, kur tagad jau ap 60 procentiem pieaugušo prot rakstīt un lasīt. Tā katru gadu izsniedz vairāk nekā 2 miljonus tonnu pārtikas krīzēs cietušajiem. Vairāk nekā 36 miljoni cilvēku 36 pasaules valstīs 2004.gada laikā ir saņēmuši šādu palīdzību. Un tā ir rīkojusi dažādus nozīmīgus pasākumus, piemēram, Rio vides un attīstības konferenci, kura noslēdzās ar svarīgiem līgumiem par bioloģisko dažādību un klimata pārmaiņām.
Lielāko vairumu ANO darbinieku šo gadu laikā ir vadījusi pienākuma apziņa. Es gribētu šeit izcelt tos atbildīgos un ar šo pārliecību vadītos darbiniekus, kas izplata humāno palīdzību pasaules nabadzīgākajos reģionos, konfliktu zonās un no dabas katastrofām cietušajās vietās. Mums jāpiemin visi tie, kas ir zaudējuši dzīvību, kalpojot cilvēcei, tādi kā Serdžo Vieiro de Mella, kurš vadīja ANO darbu Irākā. Pasaulei ir nepieciešamas Apvienotās Nācijas. Tai ir nepieciešama ANO tikpat daudz kā pirms 60 gadiem. Mums ir nepieciešamas Apvienotās Nācijas, kas ir daudz efektīvākas cīņā ar globāliem izaicinājumiem, un ir spējīgas darboties izlēmīgi, lai aizkavētu tādas šausmas kā genocīdu Ruandā, etnisko tīrīšanu Balkānos, un nebeidzamo traģēdiju Darfūras reģionā Sudānā. Kamēr vien tādas vērtības un principi kā nacionālā suverenitāte, neiejaukšanās un pašnoteikšanās gulst ANO dalībvalstu attiecību pamatā, mums arī ir jāievēro mūsu kolektīvā atbildība, aizsargājot nevainīgus civiliedzīvotājus no plaša mēroga pazemošanas un ciešanām. Mūsu pienākums ir nonākt pie kopīgas izpratnes par šo atbildību aizsargāt, tā, lai starptautiskā sabiedrība varētu darboties efektīvi, izvairoties no nākotnē iespējamām masu iznīcināšanām un noziegumiem pret cilvēci.
Kad Apvienotās Nācijas tika dibinātas, Latvija bija okupēta valsts un nevarēja ar savu balsi piedalīties organizācijas veidošanā. Tāpēc tas bija liels pagodinājums, ka šo pēdējo sešu mēnešu laikā tiku izvēlēta par ANO Ģenerālsekretāra īpašo sūtni organizācijas reformu veicināšanā. Esmu gandarīta, ka dažos aspektos mums ir izdevies panākt plašu izpratni, kā piemēram, par nepieciešamību izveidot Miera veicināšanas komisiju. Taču starp mums vēl nav kopīgas izpratnes par daudzām citām reformām, kuras ir nepieciešams īstenot. Nonākt jo drīz pie šādas sapratnes ir mūsu visu kopīga atbildība.
Prezidenta kungs,
Tā kā mēs strādājam, lai stiprinātu Apvienotās Nācijas, mums būtu jāpanāk labāka sadarbība un rīcība, lai izvairītos no funkciju pārklāšanās. Vēl pagājušajā mēnesī Tūkstošgades pārskata sanāksme vienojās par svarīgākajām reformām, tajā skaitā par Cilvēktiesību padomes izveidi. Latvija noteikti atbalsta šo virzību, kas atzītu cilvēktiesības par ANO darba kārtības prioritāti. Es tāpēc aicinu valstu delegācijas nodoties šim darbam, kas nodrošinātu Cilvēktiesību komisijas pārveidošanu par padomi bez liekas kavēšanās, kā arī raudzītos pēc augstāko standartu izvirzīšanas tās nākošajiem dalībniekiem. Nozīmīga loma šo standartu īstenošanā būs Cilvēktiesību augstajam komisāram. Es vēlos apliecināt komisārei (Mērija Robinsone) un tās darbiniekiem Latvijas noteiktu atbalstu šajā darbā, kā arī izteikt cerību, ka lielāka daļa no ANO budžeta tiks novirzīta šai svarīgajai ANO darbības jomai. Es arī mudinu tās ANO dalībvalstis, kas vēl to nav izdarījušas, ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un atbalstīt tiesas centienus saukt pie atbildības kara noziedzniekus.
Prezidenta kungs,
Latvija ir pastāvīgi aicinājusi reformēt ANO Drošības padomi nolūkā to padarīt par efektīvāku un pārstāvnieciskāku. Mēs esam pārliecināti, ka Drošības padome ir jāpaplašina, ietverot jaunas pastāvīgās dalībnieces bez veto tiesībām. Mēs arī uzskatām, ka Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm būtu jāatturas lietot veto tādos gadījumos, kad norisinās genocīds, kara noziegumi, etniskā tīrīšana vai noziegumi pret cilvēci. Mana valsts pilnībā atbalsta ANO administratīvās vadības reformas, ko ir ierosinājis ģenerālsekretārs. Šīs reformas dotu lielāku teikšanu ANO ģenerālsekretāram atsevišķos ANO darbības laukos, kā arī nozīmētu lielāku atbildību. Reformas tāpat dotu ieguldījumu ANO sekretariāta profesionālismā un caurspīdībā, kas ir taisnīgi kritizēts par būtiskām darba nepilnībām. Esmu gandarīta, ka ANO vadība ir uzņēmusies iniciatīvu par būtiskām pārmaiņām, lai uzlabotu sekretariāta darbību. Lai piedāvātos mērķus sasniegtu, tagad kopīga risinājuma panākšanā viss ir atkarīgs no dalībvalstīm.
Prezidenta kungs,
Ģenerālsekretāra piedāvāto reformu centrā ir divi atslēgvārdi – attīstība un drošība. Pienākumi, kurus viņš izceļ, ir vērsti uz Tūkstošgades mērķu īstenošanu, un, ja tie tiks sasniegti 2015.gadā, tas iezīmēs kardinālu pavērsienu mūsu kopīgajā cīņā pret nabadzību un slimībām. Dokumentu pakete, par kuru vienojās G8 sanāksme Glenīglā šī gada jūlijā, ir svarīgs ceļa rādītājs, palīdzot Āfrikai izkļūt no galējas nabadzības, AIDS un malārijas, kā arī, sniedzot bērniem pamatizglītību. Mums tagad ir jāgarantē, ka tas, par ko tika panākta vienošanās Glenīglā, ieskaitot palīdzības dubultošanu 2010. gadā un miljardu dolāru parādu norakstīšanu, tiktu panākts.
Gribētu arī akcentēt nepieciešamību pēc dzimumu līdztiesības sasniegšanas, līdz 2015. gadam aptverot arī universālu pieeju reproduktīvās veselības informācijai un pakalpojumiem. Tas bija 1994. gadā notikušās Kairas konferences par cilvēkiem un attīstību galvenais mērķis. Valstīm ir jāstiprina pamata un vidējās izglītības pieejamība meitenēm, lai tās nekļūtu par piespiedu agru laulību un ekonomiskās izmantošanas objektiem. Meitenes nedrīkst tikt pakļautas dzimumvardarbībai. Meitenēm un sievietēm ir jāgarantē seksuālās un reproduktīvās tiesības un aizsardzība pret HIV/AIDS un citām slimībām. Nav attaisnojuma tam, ka pusmiljons sieviešu katru gadu mirst no cēloņiem, kas saistīti ar grūtniecību un ir pilnībā profilaktiski izskaužami.
Nepieciešamība pēc nepārtrauktas attīstības ir nepieciešama gandrīz visiem pasaules reģioniem, tajā skaitā Austrumeiropai, kas pārdzīvojusi milzīgas pārmaiņas kopš Dzelzs priekškara krišanas 1980-to gadu beigās un 1990-to gadu sākumā. Pirms 13 gadiem ANO Attīstības programma aizsāka savu darbību Latvijā, lai veicinātu valsts attīstību un uzlabotu iedzīvotāju dzīvi. Šī gada beigās programmas mandāts beigsies, un es vēlos izmantot šo iespēju, lai izteiktu Latvijas pateicību par neatsveramo palīdzību, ko ANO AP šo 13 gadu laikā ir sniegusi.
Šodien Latvija kā pilntiesīga ES dalībvalsts, Tūkstošgades mērķu kontekstā ir kļuvusi par palīdzības sniedzēju. Mēs zinām, ka bez labas vadības principu ieviešanas visos līmeņos, būtiskām makroekonomiskās jomas nostādnēm un cīņas pret korupciju šie Tūkstošgades mērķi nevar tikt sasniegti. Kā jau to darījusi līdz šim, arī turpmāk Latvija ir gatava dalīties pieredzē, ko tā ir guvusi pārmaiņu ceļā uz demokrātisku valsti un brīvā tirgus ekonomiku, īpaši Austrumeiropā un Kaukāzā. Mēs sveicam iniciatīvu izveidot Demokrātijas fondu, kas palīdzētu visām valstīm, kas to vēlas, konsolidēt demokrātiskās politiskās sistēmas.
Atzīstot iespējas, ko dod moderno tehnoloģiju lietošana informācijas un komunikācijas laukā, Latvija ir bijusi aktīvi iesaistīta Pasaules Informācijas sabiedrības sanāksmes rīkošanā, kas notiks šī gada novembrī Tunisijā. Mēs ceram, ka šī sanāksme pavērs vēl nepieredzētas iespējas valdību sadarbības, pilsonisko sabiedrību un privātā sektora stiprināšanā nolūkā veicināt uz zināšanām balstītu sabiedrību veidošanos ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju palīdzību.
Prezidenta kungs,
Runājot par drošības jautājumiem, Latvija atbalsta ģenerālsekretāra izvirzīto pretterorisma stratēģiju un izsaka cerību, ka tā gūs atbalstu ģenerālajā asamblejā. Mums ir jāvienojas par starptautiskā terorisma jēdzienu, kas dotu tiesisko ietvaru starptautiskajai sabiedrībai cīņā ar šo mūsdienu cilvēces nelaimi. Nevar būt nekādu attaisnojumu nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanai nekādos apstākļos. Mana valsts Latvija līdz ar citām Austrumeiropas un Centrāleiropas kaimiņvalstīm atguva neatkarību mierīgā un nevardarbīgā ceļā. Mēs uzvarējām mūsu stingrās pārliecības un vēsturiskā taisnīguma dēļ, mūsu nepiekāpības, pacietības un cerības dēļ. Pasaulei ir jāvienojas terorisma noliegšanā un cīņā pret to, bet karš ar terorismu tiks uzvarēts tikai tad, ja tiks izcīnīts, respektējot pamata cilvēktiesības un nepiemirstot par humāno ētiku.
Prezidenta kungs,
Lai stiprinātu starptautisko mieru un drošību, progress atbruņošanās laukā un masu iznīcināšanās ieroču neizplatīšanā ir svarīgāks nekā jebkad, tāpēc aicinu katru ANO dalībvalsti darboties atbildīgi un ar vislabāko apziņu šo mērķu sasniegšanā. Draudi, ko rada terorisms, var palielināties līdz ar stindzinošo iespējamību, ka masu iznīcināšanas ieroči nonāktu teroristu rokās. Mums jāstrādā kopīgi, lai uzlabotu starptautiskās kontroles sistēmas, kas aizsargā no nelegālas atomieroču, ķīmisko vai bioloģisko ieroču, kā arī to nesēju un izejmateriālu kustības. Latvija uzskata, ka vispārēja pievienošanās Atomieroču ierobežošanas līgumam, Ķīmisko ieroču konvencijai un Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijai būtu liels solis pretim to risku mazināšanai, kas saistīti ar masu iznīcināšanas ieročiem. Šis līgums joprojām ir pamatakmens globālajam neizplatīšanas režīmam un būtisks pamats atomieroču atbruņošanās sasniegšanai. Mums vajadzētu intensificēt sarunas, kuru mērķis būtu masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas režīma līguma stiprināšana, pilnībā izpildot visas tā prasības. Latvija stingri atbalsta agru Vispārējā kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanas līguma piemērošanu kā svarīgu šī procesa sadaļu un tic, ka starplaikā moratorijs atomieroču izmēģinājumiem saglabāsies.
Pusotrs gads ir pagājis kopš ANO Drošības padomes vēsturiskās rezolūcijas nr.1540 pieņemšanas attiecībā uz masu iznīcināšanas ieroču ierobežošanu. Tas bija liels solis pretim ciešākai starptautiskajai sadarbībai šajā laukā. Es ceru, ka visas valstis turpinās rezolūcijas ieviešanu, tādējādi uzlabojot globālo drošības vidi.
Prezidenta kungs,
Kopš iepriekšējās ANO Ģenerālās asamblejas pagājušajā gadā, pasaule ir piedzīvojusi dabas katastrofas, kas ir nesušas līdzi milzīgus postījumus. Tikko pieredzējām viesuļvētru Katrīna, un vēl atkopjamies no briesmīgā cunami postījumiem Dienvidaustrumāzijā. No šīm šausmīgajām mācību stundām mums ir jāizdara secinājumi ārkārtas situācijām nākotnē. Mēs nevaram ietekmēt zemestrīces un cunami, bet zinātnieki mūs jau gadiem ir brīdinājuši, ka atkarība no degizrakteņiem un arvien lielāks to patēriņš rada siltumnīcas gāzu emisijas, kas veido postošas klimata pārmaiņas. Ja nedažādosim enerģijas avotus, mēs varam sagaidīt arvien vairāk traģisku viesuļvētru un plūdu dažās pasaules daļās, bet citur – sausumu un pārtuksnešošanos. Latvija šo iemeslu dēļ atbalsta īpašas ANO klimata aģentūras izveidi, kas balstītos ANO Vides programmā un saņemtu spēcīgāku mandātu un stabilus finanšu ieguldījumus.
Prezidenta kungs,
Izaicinājumi, ar kuriem valstis šodien saskaras, ir milzīgi, un mēs varēsim tiem rast risinājumu tikai tad, ja strādāsim kopā. Kamēr mēs turpinām sarežģītās sarunas par dažādiem izšķirošiem tematiem, es vēlu mums visiem tālredzību un gudrību turēt interesi par kopīgo labumu augstāk par šauru, īstermiņa, lokālu domāšanu. No tā ir atkarīga visa mūsu planētas nākotne.