Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas komentārs NATO dalībvalstu paziņojumam šodien Prāgā par sarunu uzsākšanu ar Latviju un vēl sešām valstīm par pievienošanos NATO aliansei.
“Es apsveicu visu Latvijas tautu! Mums šodien ir vēsturiska diena un vēsturisks uzaicinājums - mēs esam oficiāli uzaicināti kļūt par NATO alianses dalībvalsti.
Dāmas un kungi, šī mums ir vēsturiska diena un tā ir priecīga diena! Latvijai nekas vairs nebūs tā, kā agrāk. Mums vairs nedraud tādi draudi, kādus esam daudzkārt savā pieredzē pārdzīvojuši, un kuru rezultātus vēl ilgi esam manījuši. Šī ir jauna lappuse ne vien Latvijai, bet arī mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, tā ir jauna lappuse arī pārējām valstīm. Mēs visas septiņas kopā tagad pavirzām uz priekšu to Eiropas miera, stabilitātes un drošības areālu, par kuru jau gadu desmitiem stāv pārējās NATO dalībvalstis. Mēs pievienosimies tām Centrāleiropas valstīm, kas agrāk bija Varšavas pakta dalībnieces un kas ir bijušas mūsu dedzīgas un stingras atbalstītājas. Un te īpaša pateicība jāizsaka Čehijas prezidentam Vaclavam Havelam, kas tik ļoti ir izcēlis šīs NATO paplašināšanās morālo dimensiju, ne tikai militāro un politisko. Tāpat īpašu pateicību vēlētos izteikt Džordžam Bušam, ASV prezidentam, par to, ka ASV ir īpaši aizstāvējušas politisko nepieciešamību, lai šī paplašināšanās notiktu gan kā pagātnes netaisnību izdzēšanas nepieciešamība, gan arī kā īstens drošības garants nākotnei. Mēs šodien tiešām varam priecāties, jo Latvijai tā ir liela diena. Visi, kas esam šeit klāt, varam sajust to, kā retu privilēģiju – būt aculieciniekiem šādiem vēsturiskiem brīžiem.
Tas ir bijis garš un grūts ceļš, lai sasniegtu šo brīdi, mums bija daudz jāpūlas un mums būs jāpūlas arī nākotnē. Prasības būs ļoti augstas. Tās ir tās pašas, kas patlabanējām dalībvalstīm, un tur ir ļoti daudz elementi, kuri mums līdz šim vēl nebija nepieciešami. Mums nebija nepieciešams tādā līmenī nodrošināt gan savu dokumentu plūsmu, gan daudz ko citu, kas mums kā dalībvalstij būs nepieciešams. Tas prasīs līdzekļus, tas prasīs personālu. Mums jāturpina izglītot savus cilvēkus, kuriem būs jādodas, piemēram, uz Briseli, stāties dažādos atbildīgos amatos. Tātad, aicinu jaunus cilvēkus saskatīt šeit karjeras izdevības, mācīties valodas, mācīties dažādas mākas un spējas, jo mums ļoti būs vajadzīgs augsti kvalificēts darbaspēks, kas spēs īstenot visu to, lai mēs pilnam varētu izpildīt savas saistības.
Es gribu pateikties NATO dalībvalstīm par to, ka ir pieņemts lēmums, kas nodrošina taisnību – gan vēsturisko netaisnību izlīdzināšanu, gan arī taisnību tagad un nākotnei. Es vēl gribu viņus apsveikt par to, ka šis lēmums bija gudrs, katrā ziņā pragmatisks, ka viņi pareizi darīja šīs valstis pieaicinot savai saimei, jo tās ir pierādījušas ar savu sagatavošanās darbu, cik nopietni viņas ņem visas tās prasības un cik ļoti viņas aizstāv tās pašas vērtības, par kurām iestājas patlabanējās dalībvalstis, un es arī pateicos viņiem visiem par to, ka tas mums dod cerību – cerību, ka nākotnē Eiropa un Ziemeļamerika mūs atbalstīs un ka nekad vairs neatgriezīsimies pie tām šausmām, ko mūsu tauta ir piedzīvojusi, un pateicos par to, ka mēs ieejam tagad pilnīgi jaunā vēstures ērā. Tā būs jauna Eiropa uz jauniem pamatiem, kurā katra tauta, mūsu latviešu tauta un tāpat visas citas, varēs raudzīties nākotnē ar pilnu paļāvību, zinot, ka viņu pūliņi un cerības var tikt piepildītas bez brutālas iejaukšanās no citu puses.
Mēs arvien vairāk iesaistīsimies pasaules procesos, mēs būsim laikus par visu brīdināti, mums būs arī savs vārds tur sakāms. Tie izaicinājumi, kas tagad ir pasaulei priekšā, tie arī mums nepaiet garām, tāpēc ir labi, ja mēs esam to pulkā, kas rūpējas un strādā, lai mēs tos varētu risināt.”