Vaira Vīķe-Freiberga

Video angļu valodā: http://www.rigasummit.lv/en/id/cats/nid/1021/

 

Dāmas un kungi!

 

Laipni lūdzam preses centrā! Šis būs preses aktivitāšu centrs visas NATO galotņu sanāksmes laikā. Šodien man bija prieks uzņemt NATO ģenerālsekretāru. Mums jau bija divpusēja tikšanās, bet šis ir tikai sākums tiem intensīvajiem notikumiem, kas šeit plānoti. Mums bija saruna par dažādiem jautājumiem, kas tiks apspriesti galotņu sanāksmē. Šovakar mums jau ir pirmais pasākums, kas ir saistīts ar publiskās diplomātijas aktivitāšu programmu, un mēs ļoti priecājamies, ka konferencei par pāreju uz jauno globālo laikmetu ir reģistrējies izcils runātāju spektrs.

 

Laipni lūdzam, žurnālisti! Esmu pārliecināta, ka šī būs veiksmīga galotņu sanāksme un ka jums būs aizraujošas ziņas, ko sūtīt uz savām mītnes zemēm, laikrakstiem un medijiem, un ka šis būs patiešām fascinējošs notikums.

 

Jautājumi un atbildes

 

Pakistānas laikraksts

 

-Ir prātots un teikts, ka šī galotņu sanāksme fokusēsies uz Afganistānu. Ko Jūs sagaidāt no šīs galotņu sanāksmes.

 

Patiešām tas būs viens no tematiem, kas tiks apspriesta šajā galotņu sanāksmē. Dalībvalstis mēģinās izstrādāt darbības plānu tuvākajam laikam, vidēji tālam laikam un darbībai tālākā laika periodā šajā valstī. Pašreiz tur darbojas NATO spēki, arī Latvija ir pārstāvēta ar nelielu pārstāvniecību. Ceram, ka šī pārstāvniecība palielināsies. NATO karaspēka klātbūtne, tās darbības raksturs, mūsu spēja sastrādāties ar Afganistānas valdību un protams, galējais mērķis ir, kā pēc iespējas ātrāk panākt lai šī valsts nostabilizējas un spēj pati sevi pārvaldīt. Tie būs jautājumi, kas tiks apspriesti.

 

Gruzijas telekompānija

 

-Mēs zinām, ka Latvija atbalsta Gruzijas iestāšanos NATO. Ko Gruzija var sagaidīt no NATO šajā galotņu sanāksmē?

 

Mēs pieskarsimies jautājumam par NATO paplašināšanos, laika grafiku kādā tas varētu notikt, potenciālajām kandidātvalstīm turpmākajām paplašināšanās kārtām, bet pirmkārt un galvenokārt mēs apspriedīsim un izvērtēsim atsevišķu valstu progresu attiecībā uz viņu sadarbību ar NATO. Kas attiecas uz Gruziju – ir partnerattiecību programma, mēs iedrošinām Gruziju virzīties uz priekšu. Gruzija ir panākusi ievērojamu progresu, un mēs gribētu iedrošināt Gruziju, lai tā turpina šo ceļu. Mēs cerama, ka varēsim palīdzēt Gruzijai saglabāt tās teritoriālo integritāti, turpināt īstenot reformas gan attiecībā uz militāro jomu, gan civilajām struktūrām un pārvaldi.

 

Laikraksts

 

-ANO 60 gadu vēsturē Jūs esat vienīgā sieviete, kurai bija drosme un spējas kandidēt uz ANO ģenerālsekretāra amatu. Pirms trim gadiem jauna Norvēģijas aizsardzības ministre tika uzskatīta par kandidāti NATO ģenerālsekretāra amatam. Nākamgad jūnijā beigsies Jūsu prezidentūras termiņš, vai Jūs pieļaujat, ka Jūs varētu izvirzīt kā kandidāti NATO ģenerālsekretāra amatam? Tas varētu būt kā simbols un apliecinājums jaunas demokrātijas valstij.

 

Paldies par laipnajiem vārdiem un atbalstu manai karjerai, bet pašreiz NATO ir ģenerālsekretārs, un viņš ļoti lieliski strādā, es kā Latvijas prezidente brīnišķīgi sadarbojos. Manuprāt šobrīd būti pāragri prātot, kas varētu notikt. Mana attieksme vienmēr ir tāda, ka nākotne ir plaši vaļā un mēs lēmumus pieņemam soli pa solim. Šis nav šī brīža jautājums.

 

-Kāda ir šīs galotņu sanāksmes nozīme Latvijai un kāda nozīme, ka šī galotņu sanāksme notiek Latvijā?

 

Īsi nozīmi varētu raksturot, ka mēs esam ļoti gandarīti un priecīgi, ka esam šo drošo nāciju saimes locekle, kas ir vienojušās par solidaritāti, par savstarpējo atbalstu, lai nodrošinātu savu suverenitāti un teritoriālo integritāti. Pagātnē šie bija sāpīgi jautājumi. Bija periodi starp diviem pasaules kariem, kad Latvija cerēja ar neitralitātes pasludināšanu uz neiesaistīšanos pasaules militārajos konfliktos, bet tas nedarbojās. Tādēļ mēs priecājamies, ka esam militārā aliansē, kas nodrošina patiešām drošību, un mēs esam dziļi gandarīti, ka tagad kā pilntiesīgi locekļi mēs spējam apliecināt savu devumu šai organizācijai, uzņemoties galotņu sanāksmes rīkošanu. Tas bija ļoti ambiciozi, tas prasīja resursus no mūsu valsts. Mēs esam priecājamies, ka varam piedāvāt savu infrastruktūru, objektus un šeit visus uzņemt. Mēs lepojamies ar sevi.

 

-Laikraksts “Dienas Bizness”

 

Mēs kā biznesa laikraksts dažreiz jūtamies mazliet kā uz tāda sānceliņa lielu militāru un politisku pasākumu kontekstā. Bet Jūs, pārstāvot mūsu valsti visā pasaulē, vai uzskatāt, ka mūsu dalība NATO ir uzlabojusi investīciju klimatu Latvijā? Vai skatoties no ārzemju viedokļa, Latvijas dalība ir palīdzējusi palielināt Latvijas pievilcību investoru acīs?

 

Mans personiskais iespaids ir, ka, jā – īsi sakot. Bet, protams, mums ir arī jāazinās, ka Latvija tajā pašā laikā kļuva arī par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Ar to mēs dabūjām dubultu garantiju. Visi potenciālie investori, kas nāk uz Latviju, viņiem ir ES un tās standartu garantija – tas nozīmē: pilsoniska sabiedrība, godīga konkurence u.c. Tas ir nodrošināts, jo esam ES dalībvalsts. Tajā pašā laikā drošības nodrošināšanai, ko sniedz NATO, noteikti arī ir nozīmīga loma. Kā teiktu zinātnē, mums ir divi nezināmie, bet šeit mums ir sinerģija, mēs gūstam labumu gan no tā, ka esam NATO un ES dalībvalsts, līdz ar to summa ir spēcīgāka kā katrs atsevišķais saskaitāmais. Summas priekšrocības ir saskatāmas.

 

Ziņu aģentūra “Associated Press”

 

-Prezidentes kundze, šī ir pirmā NATO galotņu sanāksme, kurā NATO partnernācijas nav pārstāvētas valdību un valstu vadītāju līmenī. Vai Jūs uzskatāt, ka tā ir kļūda? Varbūt bija vērts uzaicināt valstis, kas ir ieinteresētas, bet nav NATO valstis? Vai ir plānots informēt šīs valstis, piemēram, Ukrainu un Krieviju par rezultātiem.

 

Protams, visiem būs pieejami NATO galotņu sanāksmes rezultāti, kad mēs nāksim klajā ar deklarāciju, taču šīs konkrētās galotņu sanāksmes mērķis ir koncentrēties uz NATO transformāciju. Šī galotņu sanāksme ir domāta tikai dalībvalstīm ar konkrētu vēlmi mums pašiem koncentrēties uz savām iekšējām lietām, plāniem uz dalībvalstu plāniem, kā mēs vienosimies par mūsu nākotnes prioritātēm, mūsu sadarbību ar citiem. Kad tas būs izdarīts, kad mēs būsim šo mājasdarbu izdarījuši, tad mēs būsim gatavi iet tālāk, runāt ar saviem partneriem. Tā ir plāna sastāvdaļā 2008. gada galotņu sanāksmei, kas būs ar specifisku uzsvaru uz mūsu partneriem un galu galā uz NATO paplašināšanos. Šī lielā mērā ir pašas alianses transformācijas galotņu sanāksme, un pati alianse ir uzmanības centrā šajā galotņu sanāksmē.

 

Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”

 

-Kā Jūs domājat, kāds būs Rīgas galotņu sanāksmes galvenais vēstījums pasaulei?

 

Vienā vārdā sakot, vēstījums būs tāds, ka NATO ir dzīvs, ka NATO klājas labi un ka NATO pielāgojas mainīgajai pasaulei. NATO, kad tā tika radīta saskārās ar Eiropu, kas bija sadalīta divās daļās, daudzus gadu desmitus NATO dzīvoja pasaulē, kurā valdīja Aukstais karš. Kad tas beidzās, radās jauna pasaule un NATO tai pielāgojās. Tagad, gadiem ejot, mēs redzam, ka pasaule mainās arvien straujāk, un mums jāstājas pretī dažāda veida izaicinājumiem. Terorisms ir viens no tiem, bet ir arī citi. Šajā ziņā NATO transformācija un tās gatavība uzņemties jaunas lomas, bet tajā pašā laikā vienmēr saglabāt spēju sadarboties 26 dalībvalstu starpā šajā lielajā formātā, jo 26 dalībvalstis tagad ir daudz vairāk nekā jebkad agrāk, tas ir izaicinājums, kurā NATO ir jāpierāda sava gatavība reaģēt uz pasaules notikumiem.

 

Laikraksts “International Herald Tribune”

 

-Jau ilgu laiku tiek runāts par globālo partnerību. Vai Jūs domājat, ka tas ir tikai vēl viens vārds kā varētu koalīcijas nosaukt.

 

Roze ir roze, lai kādā vārdā to sauktu. Jautājums ir tāds, kāda ir būtība šai sadarbības formai. Varam tai piekarināt dažādas etiķetes, bet būtība ir tāda, ko mēs gribam panākt. Manuprāt, tas ir pats galvenais, kā mēs to redzam kā valsts, kas iestājās aliansē pēdējā paplašināšanās kārtā. Mēs to redzam kā progresu, kā nāciju virzību uz mieru, drošību un demokrātiju. Tā ir visa šī jautājuma būtība.

 

-Vai Jūs redzat, ka šī globālā partnerība varētu galu galā pavājināt kolektīvās aizsardzības ideju vai Eiropas ietekmes ideju NATO?

 

Līdz šim NATO spēku sadarbība ar partneriem citās pasaules vietās ir palīdzējusi atvieglot NATO no nepieciešamības sūtīt, piemēram, karaspēku uz pasaules karstajiem punktiem, tāpēc, ka ir kāds cits, kas tur aizbrauca ar saviem spēkiem. Ja tas notiek un ja tie ir partneri, tas nozīmē, ka dalībvalstis var aizstāvēt labāk pašas savu teritoriju. Es nesaskatu, kā var notikt, ka cilvēki, kas tev palīdz, var tevi vājināt, kamēr šie cilvēki ir jūsu pusē.

 

Ziņu aģentūra “Rosbalt”

 

-Prezidentes kundze, sakiet lūdzu, ko no šīs galotņu sanāksmes var gaidīt Krievija?

 

Krievija šajā galotņu sanāksmē mums ir viens no kaimiņiem, partneriem, kam mēs, protams, savās sarunās arī pievērsīsimies. Ļoti priecājāmies, ka kopš Aukstā kara beigām NATO ir izstrādājusi programmu sadarbībai ar Krieviju dažādās formās. Pēdējo piecu desmit gadu laikā no mūsu viedokļa mēs redzam, ka ir panākts progress, mēs esam pilnīgi gatavi atbalstīt Krievijas iesaisti NATO partnera statusā jautājumos, kas skar mūs visus, piemēram, terorisma apkarošanā.

 

Kanādas laikraksts “National Post”

 

-Kādas vērtības Jūs iemācījāties Kanādā, kas Jums liek domāt, ka Latvijai ir vērtīgi iesaistīties šajā aliansē?

 

Protams, no saviem studentes gadiem Viktorijas koledžā atceros, ka viens no Austrumu gudrajiem, kam bija nozīme liela nozīme NATO koncepcijas izstrādē bija Pīrsons, viņš arī bija mācībspēks Toronto Universitātē. Šis piemērs no maniem agrīnajiem gadiem parāda, ka tas, kurš skatās tālāk par savas valsts robežām, savu iedzīvotāju tūlītējām vajadzībām, skatās plašākā nākotnē un plašāku partnerattiecību kontekstā. Ņemot vērā, ko pasaule ir pārdzīvojusi, tajā skaitā Kanāda un Eiropa arī Otrā pasaules kara un Pirmā pasaules kara laikā, tur bija kas tāds, ko neviens vairs negribēja redzēt atkārtojamies. Tādēļ viens no alianses pamatprincipiem bija darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka mums nekad vairs nebūs jākaro tādos karos, kas prasītu tik daudz sāpju un dzīvību zaudēšanu kā Pirmais un Otrais pasaules karš.

 

-Vai Krievijas jautājums tiks apspriests šajā galotņu sanāksmē, īpaši runājot par alianses nākotni, iespējamo paplašināšanos un iespējamo Krievijas reakciju uz iespējamo Gruzijas iestāšanos šajā organizācijā? Un vai alianse pieprasīs no savām dalībvalstīm lielāka karaspēka sūtīšanu uz Afganistānu un ja, jā, tad cik lielu?

 

Kas attiecas uz Krieviju, kā jau agrāk teicu, ja runāsim par mūsu sadarbību ar dažādiem partneriem, mēs runāsim par mūsu sadarbību ar Krieviju, bet šobrīd tas ir tikai plāns, nav akūtu jautājumu attiecībā uz Krieviju. Kas attiecas uz paplašināšanos, situācija ir tāda pati, kā iepriekšējā paplašināšanās vilnī – lēmums par NATO paplašināšanos ir tikai un vienīgi NATO dalībvalstu rokās, tikai un vienīgi tām ir teikšana un tās izlems, kuru tās vēlēsies uzņemt vai neuzņemt savā aliansē. Valstis, kuras nav alianses dalībvalstis, tām nav nekāda teikšana šajā ziņā. Tas būs dalībvalstu un kandidātvalstu jautājums, kādu progresu kandidātvalstis varēs panākt un kā tās izpildīs kritērijus un cik lielā mērā pati alianse būs gatava uzņemt jaunas dalībvalstis un sadarboties ar tām. Ikvienas dalībvalsts viedoklis nav būtisks.

 

Spānijas laikraksts “El Pais”

 

-Jūs vairākas reizes teicāt, prezidentes kundze, ka šis būs NATO transformācijas galotņu sanāksme. Mēs šeit dzirdējām, ka galvenokārt tiek runāts par NATO attiecībām ar Afganistānu, daži līderi brauc uz Rīgu, lai prasītu lielāku karaspēku sūtīšanai uz Afganistānu, lielāku gribu no citām dalībvalstīm iesaistīties. Vai Jūs domājat, ka NATO dalībvalstīm vajadzētu sūtīt lielāku karaspēku , lai būtu lielākas spējas cīnīties pret Taliban?

 

NATO apspriedīs Taliban jautājumu Afganistānā, un NATO ir apņēmusies palīdzēt šai valstij un tās ievēlētajai valdībai iegūt kontroli pār savu teritoriju, uzturēt mieru, kontrolēt dažādas grupas, kas saistītas ar organizētu noziedzību, vai kas citādi nepakļaujas civilai pārvaldei. Būtisks jautājums ir, kā to panākt un kas ir nepieciešams, lai to panāktu. Mans personiskais viedoklis un Latvijas viedoklis ir, ja NATO ir iesaistīts šajā valstī, ja NATO ir izvirzījusi kā mērķi savu klātbūtni un palīdzēšanu šai valstij, tad, protams, tas ir jādara no visas sirds un ir jāiesaistās tā, lai gūtu rezultātus, jo vienkārši atrasties tur kā dekorācijai, viesu vai tūristu statusā tas ne pavisam nav mērķis. Mērķis ir izmainīt situāciju pārveidot šo valsti tā, lai tā spēj pati sevi pārvaldīt. Tas ir ļoti grūts izaicinājums, resursi, ko tas prasa, ir milzīgi, un tagad tas ir dalībvalstu jautājums. Dalībvalstīm ir jāvienojas, cik tas ir svarīgi mums visiem nodrošināt, lai šī valsts var virzīties tālāk, ko tas prasīs no mums, vai mēs esam spējīgi šīs prasības pildīt. Klātbūtne ne no visas sirds vismaz attiecībā uz Latviju tas nav tā vērts. Mums tur ir jābrauc no visas sirds un jāpalīdz, vai arī jāsaka, ka mēs neesam gatavi stāties tam pretspēkam pretī un atstājam Afganistānu tās likteņa varā.