Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā starptautiskajā forumā “Genocīda novēršana: draudi un atbildības” (“Preventing Genocide: Threats and Responisibilities”) aicināja Eiropu izvērtēt komunistiskā totalitārā režīma noziegumus. Runājot foruma atklāšanā pēc ANO ģenerālsekretāra Kofi Anana un Zviedrijas premjerministra Jorana Pēršona, prezidente sacīja, ka, neizvērtējot komunistiskā režīma noziegumu smagumu, Eiropa var nosmakt zem vēstures nastas. Prezidente arī uzsvēra, ka šodienas pasaulē nedrīkst vairs īstenoties Staļina sacītais: “Ir cilvēks - ir problēma, nav cilvēka – nav problēmas”. “Vēsture rāda, ka cilvēku var nogalināt dažādi – ar pistoli, nazi, mačeti, gāzes kamerām, bet arī nomērdēšana badā un aukstumā ir nežēlīgs ierocis, un šie ieroči tika lietoti no nacistiskā un komunistiskā okupācijas režīmu puses pret tūkstošiem Baltijas valstu iedzīvotāju represijās, izsūtīšanās un citādi,” viņa teica. Prezidente pauda Latvijas noteikto atbalstu Eiropas parlamentārās asamblejas deputātu iniciatīvai izveidot komisiju komunistiskā režīma izvērtēšanai.
Prezidente atzīmēja, ka visām valstīm pasaulē šodien teorētiski būtu iespējams tikt pārvaldītām demokrātiskā ceļā, un būtiska nozīme demokrātijas veicināšanā pasaulē ir izglītībai. Ir jāizmanto visas iespējas, lai pasaules sabiedrība iegūtu informāciju un izpratni par to, kas ir genocīds, totalitārs režīms un to dažādās izpausmes, lai sekmīgāk rastu veidus, kā no tām izvairīties nākotnē, uzsvēra V.Vīķe-Freiberga, norādot, ka vēl šodien pasaulē ir sastopamas dažādas diskriminācijas, autoritārisma, neiecietības izpausmes ideoloģijas, etniskās piederības, sociālo atšķirību, rases, dzimuma, reliģiskās piederības dēļ. V.Vīķe-Freiberga runā minēja vēl nesen notikušos konfliktus Kosovā, Bosnijā-Hercegovinā, kur “mierīgie iedzīvotāji cieta tādēļ, ka bija piedzimuši etniski “nepareizā” vietā”.
Latvijas valsts vadītāja vērsa uzmanību uz neseno konfliktu Ruandā, akcentējot nepieciešamību pasaules valstu sabiedrībām efektīvāk un ātrāk iesaistīties, lai aizsargātu mierīgo iedzīvotāju tiesības. “Mēs nedrīkstam būt pasīvi, kad pasaulē notiek tādas lietas,” prezidente sacīja, atzīmējot, ka starptautiskā palīdzība Ruandai bija novēlota.
Uzsverot humānisma vērtību paplašināšanas nozīmi, V.Vīķe-Freiberga noslēgumā aicināja pasaules sabiedrību uz jaunu praktisku preventīvu rīcību īstenošanu nolūkā nepieļaut jau reiz pagātnē piedzīvoto necilvēcību. “Mums ir jāveido pasaule, kas ir vienota savā cilvēcībā. Uzbrukums vienai cilvēku grupai ir uzbrukums visai cilvēcei, tāpēc ir jāatrod veidi, kā praktiskā un preventīvā veidā pielikt punktu noziegumiem pret cilvēci,” sacīja prezidente.
Šī konference, kurā piedalās 50 valstu pārstāvji, ir noslēdzošā četru Zviedrijas valdības rīkoto konferenču ciklā par dažāda veida neiecietības izskaušanu pasaulē. Prezidente 2000.gadā uzstājās pirmajā Zviedrijas valdības rīkotajā konferencē par holokaustu, kur viņa runāja par vispārcilvēcisku vērtību un morāles jautājumu nozīmi, lai izvairītos no tendencēm pasaulē, kas saistītas ar dažādām neiecietības izpausmēm.