Vaira Vīķe-Freiberga

Valsts prezidentes uzruna Latvijas Olimpiskās komitejas izdotās grāmatas “Latvijas olimpiskā vēsture. No Stokholmas līdz Soltleiksitijai” atvēršanā 2004.gada 5.februārī, Melngalvju namā

 

Mīļie olimpieši,

Augsti godātie grāmatas līdzautori,

Dāmas un kungi!

 

Man tiešām ir liels prieks būt klāt šādas grāmatas atvēršanā, jo es tās vērtību saskatu vairākās plāksnēs. Mēs tikko redzējām, kā mūsu nākotnes mazās olimpietes mūsu priekšā atnesa šo veikumu, kurā varam redzēt apkopotus vienkopus visus tos sasniegumus, ko Latvija ir spējusi paveikt olimpiskās kustības ietvaros gan pati zem sava karoga, gan arī latviešiem izcīnot augstākos līmeņus un medaļas zem citu valstu karogiem.

 

Šāda liecība par to, kas ir sasniegts, man šķiet, ir svarīga vispirms jaunajai audzei, kas dzīvē meklē sev mērķus, ideālus un paraugus. Es saskatu šeit ļoti nopietnu un svarīgu iedvesmas avotu visiem bērniem un pusaudžiem Latvijā. Man gribētos redzēt šo grāmatu pieejamu visās skolās, bibliotēkās, pagastu bibliotēkās, lai talantīgiem bērniņiem un jauniešiem, pašķirstot to, rastos izpratne par to, ko viens cilvēks var sasniegt ar savām pūlēm, ar savu ieguldījumu, ar savu spēju attīstību un, protams, arī ar smagu darbu un mērķtiecību. Šādam darbam un ieguldījumam var būt rezultāti un pie tam spoži, un tādi, kas nes slavu viņu ieguvējam ne tikai tajā brīdī, tajā neaizmirstamajā brīdī, kad viņš uzkāpj uz podiuma, sevišķi zelta medaļas gadījumā, kad skan viņa valsts himna, bet visa mūža garumā un kad to atcerēsies vēl paaudzes uz priekšu.

 

Šajā grāmatā tiek nodots nākotnes kolektīvai atmiņai tas, uz ko Latvija un latvieši ir spējīgi, un tādā sakarā es to redzētu arī vēl vienu nozīmīgu ķieģelīti visa mūsu nacionālā pašlepnuma nostiprināšanā. Mēs, maza tauta, maza zeme, maza valsts varam būt lepni uz to, ko mūsu ļaudis ir spējuši paveikt olimpiskās kustības ietvaros. Tas, protams, ir katra sportista unikālais sasniegums un cilvēcīgais nopelns, bet tur ir arī komandas darbs, tur ir atbalsts, ko no bērnības snieguši vecāki, tur ir treneru nopelns, tur ir visas sistēmas nopelns, kas palīdz sportu atbalstīt un viņa attīstību virzīt uz priekšu. Un tieši tamdēļ es vēlētos izmantot šo izdevību, kad tiek prezentēta šī grāmata, lai arī atgādinātu, ka neatkarīgai Latvijai Olimpiskā kustība un tās atbalsts, Latvijas piedalīšanās olimpiādēs ir un paliek valstiski nozīmīga lieta. Mēs esam pēc ilgiem gadiem un lielām grūtībām atguvuši savu neatkarību un tiesības mūsu sportistiem startēt zem neatkarīgās Latvijas karoga. Bet, lai viņi tur varētu startēt, valstij ir jāsaprot, ka tas ir valsts nozīmes pasākums un kā tāds tas ir pelnījis un tam ir nepieciešams arī valsts nozīmes atbalsts. Es ceru, ka pašreizējā valdība un visas nākošās sapratīs šī fakta pamatīgo būtību. Bez atbalsta valsts līmenī tāda valsts kā Latvija nevar ilgi cerēt uz olimpiādes līmeņa sasniegumiem. To nav iespējams ar personīgiem līdzekļiem, ar personīgu iniciatīvu vien paveikt, ir sporta programma vajadzīga valsts mērogā, te ir nepieciešams valsts atbalsts.

 

Vēršoties pie mūsu olimpiešiem, es kā Valsts prezidente gribētu vēlreiz pasvītrot un atgādināt jums visiem: mēs esam visi par jums ārkārtīgi lepni, mēs visi esam par jums priecīgi, un es ceru, ka šis sējums jums katram mājās uz kafijas galda dos vienu otru patīkamu brīdi, kurā jūs varēsiet novērtēt savu devumu visas Latvijas kontekstā. Lai olimpiešiem veselība, veiksmes un turpmāki sasniegumi, nesot Latvijas valsts vārdu plašajā pasaulē!