Valsts prezidentes runa Laikraksta “Diena” rīkotā konkursa “Kas notiek?” noslēgumā Viesnīcā Radisson SAS Daugava, 2003.gada 28.novembrī
Augsti godātie konkursa “Kas notiek?” rīkotāji,
Augsti godātie konkursa laureāti!
Vispirms vēlos apsveikt laikrakstu Diena ar šo iniciatīvu, kam nu jau apritējuši apaļi pieci gadi un kas ar katru gadu vēršas plašumā! Man šķiet, ka tas no avīzes puses ir tālredzīgs un saprātīgs solis, jo avīze tādā veidā audzina sev nākamo lasītāju paaudzi. Tas ir arī solis, kas nāk par labu 9.klasēm visā Latvijā, palīdzot tām iesaistīties un sekot līdzi tam, kas notiek gan Latvijā, gan pasaulē caur avīžu slejām un, es pieņemu, arī citu informāciju. Te nu labums ir gan 9.klasēm, gan visai Latvijai kopumā, jo nav drošāka pamata demokrātijai kā informēta, lemtspējīga, kritiski domātspējīga iedzīvotāju saime.
Demokrātija balstās uz tiesībām lemt un tikt saklausītam, bet pirms savu balsi nodot jebkurā jautājumā, ir jāspēj pamatot savu lēmumu. Lai pamatotu lēmumu, ir nepieciešama informācija. Jo plašāks būs iegūtās informācijas apjoms, jo lielāks tās dziļums, jo saprātīgāks un pamatotāks būs rezultātā pieņemtais lēmums. Informācija ir pirmsākums gudriem un saprātīgiem lēmumiem. Es apsveicu visas tās klases, kas tik lielā konkurencē ir ieguvušas šīs sava novada tik kārotās un godpilnās pirmās vietas. Apsveicu Jūsu skolotājus un skolas vadību un novēlu, lai Jums visiem par to ir lepnums un lai tas būtu mudinājums tai 9.klasei, kas Jums sekos nākamgad – censties Jūs panākt un pārsteigt.
Es īpaši sveicu individuālos uzvarētājus – tas ir liels sasniegums no tik liela konkurentu skaita - iegūt savā novadā pašu pirmo vietu. Novēlu, lai šīs sekmes Jūs iedrošina, uzmundrina mūža garumā turpināt savu izglītību, savu informēšanos. Es novēlu jums vislabākās sekmes! Īstenībā es sūtu savus sveicienus arī visiem tiem skolēniem, skolām un klasēm, kas piedalījās konkursā, jo arī piedalīšanās pati par sevi ir sasniegums, arī tā ir ieguvums katram, kas piedalījies.
Atvērtība informācijai ir paradums, ko ir jāiemācās. Spēja atminēties detaļas un informāciju tiek iegūta trenējoties, vingrinot atmiņu, tā nav balstīta tikai iedzimtās spējās, lai gan arī tās, saprotams, nenāk par ļaunu, Tik tiešām, atmiņa ir kā muskulis sportistam, ko trenēt un attīstīt, un jo vairāk Jūs atceraties, jo vieglāk ir atcerēties vēl ko citu. Tam ir gluži zinātniski pamatots izskaidrojums, jo jebkādu lietu paturot atmiņā, Jūs izstrādājat zināmus informācijas iekodēšanas un atcerēšanās mehānismus, un tie ir tādi vispārējās informācijas apstrādes algoritmi, kas Jums palīdzēs nākamo reizi, lai arī tas informācijas baits būs pilnīgi cits, tie apstrādāšanas mehānismi, tā programmatūra Jūsu smadzenēs paliks. Tā paliek uz mūžu un, jo biežāk to lieto, jo labāk tā darbojas. Ir ļoti svarīgi saprast, ka atvērtība informācijai Jūs vislabāk sagatavo visam citam, ko Jūs dzīvē darīsiet. Tā nav, ka daža informācija būtu triviāla un Jums būtu jāsargājas, kā daži to dara, - vai tas man ir vajadzīgs, vai tas man būs nepieciešams, vai tas būs eksāmenā, vai bez tā es nevaru iztikt? Ar tādu redzesloku cilvēks sašaurina savu redzesloku un savu pasauli, un būtībā ļauj savām smadzenēm atrofēties.
Atverot sevi pasaulei, kļūstot gataviem visu uztvert, kas nāk priekšā un atcerēties faktus, detaļas, sīkumus, izrādās, nemaz nerada smadzenēm pārslodzi, jo ja būs par daudz informācijas, tad mums ir tāds brīnišķīgs mehānisms smadzenēs kā aizmiršana. Protams, daudz kas aizmirstas, un tās lietas varbūt ir tās, kas ne tik bieži tiek lietotas, bet atcerēšanās ir derīga lieta, un es Jums novēlu paturēt ausis un acis vaļā, trenēt savu atmiņu, interesēties par pasauli. Jums tādā veidā būs interesantāka un bagātāka dzīve. Lai Jums visiem labi veicas!