Valsts prezidentes apsveikuma vārdi
J.Kursītes “Dzejas grāmatas” atklāšanā
2002.gada 10.maijā
Mīļā Janīna,
Ekselences, dāmas un kungi, dzejas, literatūras, folkloras un latviskā vārda mīļotāji,
Man šķiet, ka autoram nevar būt lielāka gandarījuma par to, kā redzēt, ka savā dzimšanas brīdī viņa grāmatai jau pievērsta tik plaša interese. Un nav pasaulē valsts, kur ezotērijas un erudīcijas grāmata var sapulcināt tik plašu pulku. Tā ir viena no mūsu zemes īpatnībām un bagātībām. Mīlestība pret dzeju, runātu un rakstītu vārdu, dzeju, valodu kopumā, un arī pret tiem, kas šajā letonikas laukā strādā.
Janīna Kursīte ir viena no tiem, kas šajā laukā ir strādājusi un “nopļāvusi” lielu ražu. Mana māte man kādreiz bērnu dienās stāstīja, ka lauku darbos ir bijušas tādas “barvedes”, kas bijušas ātrākās pļāvējas un citu darbu darītājas. Man šķiet, ka tāda “barvede” ir arī Janīna Kursīte, spriežot pēc viņas literārā un akadēmiskā darba svarīguma. Šī grāmata ir milzīgas erudīcijas darbs, ilgu pūļu vainagojums. Es domāju, ka daudzi lasītāji vēl ilgus gadus varēs atkal un atkal no jauna tajā kaut ko atrast no A līdz Z, un daudziem no mums te būs šķirkļi, par kuriem nekad nebijām zinājuši, un tā arī nomirtu neuzzinājuši.
Gribu apsveikt Janīnu ar viņas sirdsdegsmi un aizrautību, kas apstaro viņas studentus, doktorantus un visu letonikas lauku, kam ir vajadzīgs vairāk līdzekļu, lai tas plauktu un attīstītos. Novēlu, lai šis darbs ietu tautās, un lai atrastu savu vietu arī uz cilvēku naktsgaldiņiem, izglītojot ikvienu no lasītājiem. Novēlu, lai letonikai būtu arvien jauni studenti un doktoranti, un lai valsts veltītu tai tos līdzekļus, kas letonikai goda un būtības pēc būtu nepieciešami.