Valsts prezidentes uzruna, atklājot IV Ginekologu un dzemdību speciālistu kongresu Rīgas Kongresu namā, 22.aprīlī
Godājamie ginekologi un dzemdību speciālisti!
Godātie rīkotāji!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks Jūs uzrunāt šodien, atklājot nu jau 4. Ginekologu un dzemdību speciālistu kongresu. Kopš pirmā Latvijas akušieru un ginekologu kongresa aizritējuši vairāk nekā desmit gadi – gandrīz tikpat, cik mūsu atjaunotajai valstij. Un līdzīgi kā lielas un neatgriezeniskas pārmaiņas notikušas Latvijas dzīvē, būtiskas pārveides skārušas arī jūsu sfēru, daudzos tajā strādājošos un visus ar to saistītos.
Šodien jūs esat pulcējušies uz ceturto savas nozares kongresu- forumu, kurā pārrunāt šībrīža aktuālus jautājumus un dalīties gūtajā pieredzē. Jo gan pirmo, gan otro nav mazums. Mēs dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā – ienākošās tehnoloģijas, citviet un arī tepat veikto zinātnisko pētījumu rezultāti, jaunas metodes un pieejas, jauni atklājumi... Tas viss neļauj mierīgi palikt malā, izliekoties, ka nekā jauna nav. Jūsu kongress ir lielā iespēja atskatīties uz paveikto, bet vēl lielākā mērā tā ir iespēja izvirzīt sev jaunus mērķus, jaunus sasniedzamos uzdevumus. Lai gan Latvijā nav veikti lieli zinātniski pētījumi ginekoloģijas jomā, tomēr mums ir pieejami medikamenti un tehnoloģijas, ar kuriem strādā ginekologi citur pasaulē.
Bet vai dažkārt nesanāk tā, ka mums pietrūkst informācijas par to, ko paveikuši vai ieviesuši kolēģi citās klīnikās tepat Latvijas teritorijā? Tāpēc domāju, ka kongress ir tā vieta un tas laiks, kurā šo informācijas trūkumu aizpildīt – ar jaunu pieredzi un jaunām zināšanām, ar diskusijām, jā, pat strīdiem, jo no tā iegūsim mēs visi – gan jūs kā savas nozares speciālisti, gan mēs kā sabiedrība. Domājot par jūsu profesionālo darbību, man prātā nāk divi ļoti svarīgi tās aspekti. Pirmkārt, tas ir pats fundamentālākais jautājums par sievietes veselību. Pie tam, nevis par sievietes veselību kā kaut ko abstraktu un uz visām Latvijas sievietēm attiecināmu, bet ļoti cilvēcisku, ļoti individuālu, ļoti personīgu.
Jā, skaitļi, statistika par grūtniecību un jaundzimušajiem, aprēķini par veiktajiem abortiem un laikus nediagnosticētām slimībām tiek veikti uz noteiktu sieviešu skaitu, un tieši tas mums spilgti iezīmē būtiskākās tendences šajā jomā valsts mērogā. Tomēr aiz bezpersoniskajiem un sausajiem skaitļiem stāv tik ļoti individuāli, tik ļoti personīgi prieki vai bēdas, kuras lielākoties zināmas vien sievietēm pašām un jums. Jums – šo sieviešu ārstiem, uzticības personām, palīgiem un dažkārt viņu vienīgajai cerībai.
Nav nekāds noslēpums, ka situācija sieviešu ginekoloģiskās veselības sfērā vienkārši nav apmierinoša, un tas ir dažādu apstākļu dēļ, bet bieži vien arī pašu sieviešu vieglprātīgās attieksmes pret savu veselību dēļ. Katrai sievietei jāsaprot, ka viņa pati lielā mērā ir atbildīga par savu un perspektīvā arī par sava bērna veselību. To varētu sekmēt veselīgs dzīvesveids un slimību profilakse, atbalsts no pašvaldībām, valsts, dažādām organizācijām, bet neatsveramas ir profesionāļa zināšanas un profesionāļa atbalsts.
Domāju, ka neatņemama ginekologa darba sastāvdaļa ir sabiedrības izglītošana reproduktīvās veselības jautājumos, un tas, kā arī kvalificētu reproduktīvās veselības pakalpojumu pieejamība, jānodrošina visiem neatkarīgi no viņu ekonomiskajām un materiālajām iespējām, un, jāsaka, neatkarīgi no individuālajām intelektuālajām spējām un dotībām. Tieši izglītošana, jau sākot ar pusaudžu gadiem. Pieaugošais seksuāli transmisīvo infekciju slimnieku un HIV inficēto personu skaits zvana skaļu trauksmes zvanu. Un īpaši biedējoši, ka inficēto vidū ir tik daudz jauniešu. Vieglprātība, neuzmanība, paviršība – jā, arī tas, tomēr lielā mērā arī zināšanu un informācijas trūkums gan par inficēšanās iespējām, gan to sekām. Protams, šī problēma diezin vai tiks veiksmīgi atrisināta, ja šajā lielajā un sarežģītajā darbā neiesaistīsimies visi kopīgi – ģimenes, skolas un jūs, medicīnas darbinieki. Jo tieši jūs, manuprāt, visreālāk un tāpēc arī visskaudrāk apzināties to postošo ietekmi, ko nākotnē var nest HIV infekciju un seksuāli transmisīvo slimību straujā izplatība.
Otrkārt, es gribētu akcentēt bērnu jautājumu. Teiciens par to, ka bērni ir mūsu nākotne, šķiet, bieži piesaukts un atkārtots daudz reižu, tomēr tas nav zaudējis savu patieso būtību un dziļāko jēgu. Un tomēr – tieši bērni ir tie, kam mēs atstāsim savu izveidoto un atjaunoto Latviju, tieši bērni ir tie, kas turpinās mūsu uzsāktos darbus un tieši bērni ir tie, kas nodrošinās valsts un tautas attīstību un augšupeju. Bērni ir tie, kas nodrošinās visu mūsu vecumdienas. Mums nebūs vajadzīgs nekas, ja mums pietrūks paša galvenā – cilvēku un tautas atjaunošanās.
Skaitļi ir šausminoši – dati, kas atspoguļo jaundzimušo mirstību, skaidri un nepārprotami parāda – Latvijā šobrīd šis līmenis ir viens no augstākajiem attīstīto Eiropas valstu vidū. Pirms desmit gadiem aizsāktais projekts, kas īstenots ar Šveices valdības atbalstu, ir palīdzējis tikt pie jaunas medicīniskās aparatūras četriem Latvijas perinatālās aprūpes centriem. Tomēr tas nav bijis pietiekami, lai nodrošinātu kvalitatīvu augsta riska grūtnieču, dzemdētāju un jaundzimušo aprūpi. Acīmredzami – nepieciešams papildu finansējums gan no valdības, gan piesaistot ārvalstu, tostarp Eiropas Savienības līdzekļus, lai šo dziļo problēmu risinātu. Un tomēr, par spīti ikdienas rūpēm, nepietiekamajam finansējumam uz dažādām citām nebūšanām jūs pārstāvat vienu no skaistākajām profesijām.
Tieši jūsu prasmīgās rokas un pamatīgās zināšanas palīdz bērniņa nākšanai pasaulē, tieši jūsu prasmīgās rokas un zināšanas palīdz ģimenēm tikt pie ilgi gaidītā bērniņa. Jau kopš pirmajām jaunās dzīvībiņas dienām vēl mātes ķermenī līdz pat mazuļa pirmajam kliedzienam dzemdību zālē un vēl pēc tam jūs esat blakus. Un tas ir nenovērtējams, patiešām nenovērtējams darbs, skaista un nopietna atbildība. Un par to jums visiem liels paldies no manis kā prezidentes un sievietes.
Novēlu jums visiem radošu un auglīgu darbu šodienas kongresā, kā arī apņēmību, spēkus un radošu gandarījumu ikdienas darbā! Lai Jums veicas!