Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa Folkloras festivāla “Baltica 2003” noslēgumā
Rēzeknē, 2003.gada 13.jūlijā
To pļaviņu nopļāvām,
Nodevām rudenim;
Lai līgoja vasariņa
Pa citām pļaviņām.
Sagrābu pļaviņu,
Saritināju,
Paldies Dievam
Par palīdziņu.
Pļavas ir nopļautas, siens sakārsts, festivāls izdejots un izdziedāts! Un es vēlētos pateikties visiem, kas ir piedalījušies, kas ir gatavojušies un it sevišķi visiem tiem, kas tur dzīvas mūsu tautas tradīcijas katrs savā pagastā, pilsētā, novadā.
Tradīcija - tas ir dārgākais, kas mums pieder. Tas ir paaudžu paaudzēs izauklēts, priekos un asarās iedvesmots, tas ir bijis mums remdinājums un prieks vienai paaudzei, otrai, nodotas tālāk gan dziesmas, gan dejas, gan arī darba mākas. Un tamdēļ vien, ka pasaule mainās un arī darāmie darbi mainās tai līdz, nenozīmē, ka visas senču sakrātās gudrības jau būtu kļuvušas vecmodīgas un nekam nederīgas. Ļoti daudz kas radies vai nu sienu pļaujot, vai sienu grābjot, tikpat labi iederas arī citu darbu darot pilsētā, savā kantorī, birojā, pie sava kompjūtera. Jo tie principi, par kuriem darbs runā, jau ir tas pats, un attieksme pret darbu ir cilvēkam prātā un sirdī, kā viņš jūtas par savu pienākumu, par savu paveikto, vai ir lepns uz to vai gandarīts, vai spēj papriecāties.
Nebēdāju piekususi
Zinājosi padarīt.
Piekūst manas kājas, rokas
Mute mana nepiekūst.
Kājas, rokas darbu dara,
Mute darbu nedarīj’.
Mute, protams, dara darbu tāpat kā kājas un rokas, un kas gan to labāk zina kā prezidents, kam tik bieži ir jāuzrunā tauta.
Es pateicos visiem par šo ieguldījumu un novēlu Jums daudz spēka turpināt, turēt dārgas mūsu tradīcijas, tās piekopt, mācīt dziesmas citiem, mācīt dzejas. Nodosim savas tradīcijas tālāk, tad mums arī nākamām audzēm būs par ko papriecāties!
Ladies and gentlemen,
Dear friends and guests from abroad!
As the President of Republic of Latvia it is a particular pleasure for me to thank you for your participation in this Baltic 2003 folklore festival. We are grateful to all our friends from lands near and far who have come to share with as their songs, their dances, their traditions and their understanding of the world. We all have a particular responsibility to the heritage which is ours by the birthrights. We have inherited from our fathers and mothers those traditions that belong to us and to nobody else and this is therefore our pride and our responsibility to carry them forward. But to all those who really love the traditions of their own country, they also have a particular appreciation of the traditions of other peoples. By coming together as we have done throughout the past week in this festival we learn to understand each other, we learn to appreciate each other, we learn to understand that although we may be different in particular expression of our traditions we all belong to the same family of human nations, and that we all have far more in common that what separates us and what makes us different. Thank you all for coming here and sharing with us. I hope you have enjoyed your stay in Latvia and I wish you a safe journey home.
Visu labu un līdz nākošajiem svētkiem! Lai visiem Jums Dieva svētība katram savā darbā, katram savā pļavā!