Dāmas un kungi!
Man ir tiešām patiess prieks sveikt Rīgā, Latvijā, Rīgas pilī Īrijas prezidenti kā cilvēku, kas pārstāv valsti, ar kuru mūs saista ļoti ciešas un draudzīgas attiecības visos iespējamos veidos, bet ar kuru mūs saista arī tas, ka mēs abas divas sievietes prezidentes. Es domāju, ka ļoti jauki, ka šādā vizītē tiek atgādināts, ka pasaulē ir divi dzimumi. Abi divi ar vienādām tiesībām, tajā skaitā arī politiskajā jomā, un ka ir pilnīgi normāli, ka prezidentes var arī būt sievietes. Te mums ir tāds dubults apliecinājums šādam faktam.
Mēs pārrunājām veselu virkni jautājumu, kuros īru un latviešu tautai ir ļoti līdzīgas pieredzes gan tālākā pagātnē, gan mūsdienu pasaulē un izaicinājumos, kas vai nu mums šobrīd vēl ir aktuāli, kā Latvijas gadījumā, vai arī tādi izaicinājumi, kuriem īri, iepriekšējos gadu desmitos bija izgājuši cauri un tos pozitīvi atrisinājuši.
Kad kā kandidātvalsts vēlējāmies pievienoties Eiropas Savienībai, Īrija mums bija reizē iedvesmas avots un arī praktisks partneris un atbalstītājs. Mēs raudzījāmies uz tām sekmēm, kas ļāva Īrijai iegūt tik augstu labklājības līmeni, sākot no izejas punkta, kāds nebūt nebija tas labākais Eiropā. Mēs redzējām tur cerības un iespējas, paraugu tam, kas ir iespējams, ja tautai ir apņēmība, ja valdībām ir skaidri mērķi un griba tos īstenot.
Mēs visi atceramies neaizmirstamo ceremoniju 2004. gada 1. maijā, kad Īrijas Eiropas Savienības prezidentūras laikā pārstāvji no visām tagad jau paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstīm piedalījās ceremonijā, kur tika pacelti reizē visi karogi ar Eiropas Savienības zili zvaigžņoto karogu. Mums, it īpaši tām valstīm, kas ilgus gadu desmitus bija aiz dzelzs priekškara, un it īpaši jau Baltijas valstīm, tas bija aizkustinošs brīdis, tas bija kā apliecinājums tam, ka visi mūri ir nojaukti, un mēs esam atpakaļ savā Eiropas nāciju saimē, kas ir veidojusies no brīvprātīgas un labprātīgi izvēlētas apvienošanās, nevis uz piespiedu pakļaušanos vardarbīgā veidā. Tā ir cita pasaule, kurā mums tagad ir privilēģija dzīvot. Mēs kopā tajā vēlamies dzīvot un strādāt, un būvēt to kopā.