Video: Valsts prezidentes paziņojums presei
Mēs šodien ar Ministru prezidentu pārrunājām veselu virkni dažādu jautājumu, sākot ar enerģijas piegādes jautājumiem, kas ir aktuāli visā Eiropā, situāciju ar gāzes tranzītu caur Baltkrieviju un mūsu izredzēm palikt pilnīgi droši apgādātiem ar gāzes krājumiem. Te, jāsaka, vēlreiz pierādās, cik Latvijai ar savām gāzes krātuvēm ir nozīmīga stratēģiskā pozīcija. Par inflāciju mēs, šķiet, pat nerunājām, zinot, ka tā ir skumja lieta, un esam, protams, vīlušies par tiem skaitļiem, kādi ir parādījušies. Atliek tikai cerēt, ka īpaši pakalpojumu sfērā, kur rādītāji sakāpuši ārkārtīgi augstu, tie varētu nākotnē kristies.
Mēs runājām arī par dažādu aktuālo jautājumu turpmāko virzību Saeimā. Runājām par robežlīgumu un tiem principiālajiem jautājumiem, kas ar to saistīti un kas būtu jānoskaidro, atšķirot faktuālo, reālo robežu ar Krieviju no dažādiem citiem juridiskiem jautājumiem, kas ir faktiski neatkarīgi un nesaistīti, kā piemēram, mūsu republikas kontinuitāte ar to republiku, kas 1918. gadā tika dibināta un ar kuru toreizējā Krievija slēdza līgumu. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas.
Mēs runājām arī par dažādu amatu izpildi un kritērijiem, pēc kuriem tiek atlasītas amatpersonas gan Augstākajai tiesai, gan tik nozīmīgiem amatiem, kā ombudsmenam, par kuru tuvākajā nākotnē būs gaidāms Saeimas balsojums.
Es arī premjeram izteicu savu izbrīnu par to, kamdēļ bija nepieciešams drošības iestāžu likumos šo paketi ar grozījumiem virzīt tik lielā steigā un pie tam steidzamības, 81. panta, kārtībā. Vēl 13. decembrī bija Nacionālās drošības padomes sēde, un šajā sēdē tādi jautājumi netika uzrunāti, nedz arī kas tika minēts par šādu jautājumu steidzamību. Es izteicu izbrīnu par to, ka šī steidzamība ir tiešām pietiekami ekstrēma, jo dokumenti tika iesniegti 29. decembrī pēcpusdienā un jau pirmajā darbdienā janvārī no paša rīta izskatīti. Pie tam, zināmi frāzējumi, kas bija saskaņoti lielā steigā ar drošības iestādēm, pašās pēdējās stundās pirms balsojuma grozījumos parādījās citāds frāzējums. Es novēlēju, lai šis jautājums tomēr tiktu arī Saeimas debatēs izskatīts un izvērtēts, un, es domāju, būtu vēlams, lai arī tās izmaiņas, kas parādījās pēc konsultācijām ar drošības dienestiem, vēlreiz ar viņiem tiktu pārrunātas un saskaņotas.
Es vēlētos vēl tikai vienu precizējumu minēt, jo ir izskanējusi tāda doma, ka šie grozījumi jau tikuši saskaņoti, un prezidente tos apstiprinājusi jau 2003. gada martā. Es vēlētos precizēt, ka tā tas nav. Toreiz tika apstiprināta tikai vispārēja konceptuāla virzība par nepieciešamību un vēlamību drošības orgānu koordināciju tik tiešām uzlabot. Tā paša 2003. gada laikā, kad Repšes kungs bija vēl Ministru prezidents, oktobrī šiem grozījumiem nonākot tā brīža Saeimā, es kā Valsts prezidente izsūtīju veselu virkne vēstules, kurās es kā Valsts prezidente cēlu iebildumus pret vairākiem aspektiem, kas toreizējā likuma priekšlikumā bija formulēti. Tātad es gribētu precizēt, ka neatbilst patiesībai apgalvojums, ka tas jau būtu toreiz Nacionālās drošības padomes sēdē saskaņots un saņēmis prezidentes akceptu. Tas tā nav.
-Sakiet, kā Jūs skaidrojat šo steidzamību?
Es personiski tādu nesaskatu.
-Runājot par robežlīgumu, vai Kalvīša kungs Jūs ir iepazīstinājis ar risinājumu, ko Tautas partija piedāvās koalīcijai, un vai tas ir juridiski korekts un atbilstošs Satversmei?
Par juridisko korektumu, es domāju, augstākā instance būtu Satversmes tiesa. Tā īstenībā ir vienīgā, kas būtu autorizēta formālā veidā ar pilnām tiesībām teikt, tas ir vai nav juridiski korekti. Vai tas ir loģiski? – Jā, to es kā prezidente varu pateikt, ka man viņu risinājums šķita loģisks un loģiski sakarīgs un pieņemams. Tātad atliek tagad raudzīties, kā uz to reaģēs sadarbības partneri, koalīcijas partneri un kā to interpretēs Saeimas deputāti, un kā interpretēs arī dažādi juristi.
-Vai Jums ir kāds savs pieņēmums, kāpēc šo grozījumu drošības iestāžu likumos virzīšana ir notikusi šādā steidzamības kārtā?
Par šādām spekulācijām lieki un nevajadzīgi fantazēt.