Mēs runājām arī par dažādu amatu izpildi un kritērijiem, pēc kuriem tiek atlasītas amatpersonas gan Augstākajai tiesai, gan tik nozīmīgiem amatiem, kā ombudsmenam, par kuru tuvākajā nākotnē būs gaidāms Saeimas balsojums.
Es arī premjeram izteicu savu izbrīnu par to, kamdēļ bija nepieciešams drošības iestāžu likumos šo paketi ar grozījumiem virzīt tik lielā steigā un pie tam steidzamības, 81. panta, kārtībā. Vēl 13. decembrī bija Nacionālās drošības padomes sēde, un šajā sēdē tādi jautājumi netika uzrunāti, nedz arī kas tika minēts par šādu jautājumu steidzamību. Es izteicu izbrīnu par to, ka šī steidzamība ir tiešām pietiekami ekstrēma, jo dokumenti tika iesniegti 29. decembrī pēcpusdienā un jau pirmajā darbdienā janvārī no paša rīta izskatīti. Pie tam, zināmi frāzējumi, kas bija saskaņoti lielā steigā ar drošības iestādēm, pašās pēdējās stundās pirms balsojuma grozījumos parādījās citāds frāzējums. Es novēlēju, lai šis jautājums tomēr tiktu arī Saeimas debatēs izskatīts un izvērtēts, un, es domāju, būtu vēlams, lai arī tās izmaiņas, kas parādījās pēc konsultācijām ar drošības dienestiem, vēlreiz ar viņiem tiktu pārrunātas un saskaņotas.
Es vēlētos vēl tikai vienu precizējumu minēt, jo ir izskanējusi tāda doma, ka šie grozījumi jau tikuši saskaņoti, un prezidente tos apstiprinājusi jau 2003. gada martā. Es vēlētos precizēt, ka tā tas nav. Toreiz tika apstiprināta tikai vispārēja konceptuāla virzība par nepieciešamību un vēlamību drošības orgānu koordināciju tik tiešām uzlabot. Tā paša 2003. gada laikā, kad Repšes kungs bija vēl Ministru prezidents, oktobrī šiem grozījumiem nonākot tā brīža Saeimā, es kā Valsts prezidente izsūtīju veselu virkne vēstules, kurās es kā Valsts prezidente cēlu iebildumus pret vairākiem aspektiem, kas toreizējā likuma priekšlikumā bija formulēti. Tātad es gribētu precizēt, ka neatbilst patiesībai apgalvojums, ka tas jau būtu toreiz Nacionālās drošības padomes sēdē saskaņots un saņēmis prezidentes akceptu. Tas tā nav.