Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Budapeštā, uzrunājot Pasaules Zinātnes forumu, uzsvēra, ka ikvienai valstij, kas vēlas izdzīvot ekonomiski un izturēt globālo konkurenci, nopietna loma ir jāatvēl zinātnes politikai un fundamentālās un pielietojamās zinātnes atbalstam. “Tas prasa lielus tēriņus un ir nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas, tāpēc jāpieliek lieli pūliņi valdību pārliecināšanā par valstisko gudrību un nepieciešamību, ieguldot zinātnē un izglītībā fiksētu IKP procentu,” sacīja Latvijas prezidente. “Citādi,” brīdināja Valsts prezidente, “domu un izzināšanas brīvība zinātnieku niecīgā atalgojuma dēļ var pārvērsties tikai brīvībā vārda pēc.”
Viņa atzīmēja, ka kopā ar ieguldījumu cilvēkresursos jāveic ieguldījumi infrastruktūrā un izpētes projektos, un tas ir īpaši būtiski dabas zinātnēs, kur pētījumi izmaksā dārgi. Ja tas nenotiek tad tā dēvētā “lielā zinātne” koncentrējas dažos punktos pasaulē, veidojot arvien lielāku plaisu starp lielākām un mazākām pasaules nācijām. Līdz ar šo fenomenu daudzas mazākas pasaules valstis saskaras ar smadzeņu aizplūšanas fenomenu uz bagātākiem izpētes centriem pasaulē. Viņa atzīmēja, ka šāda tendence skar arī Latviju, bet uzsvēra, ka starptautiskās zinātnes interesēs būtu uzturēt nacionālo zinātņu attīstību, jo tieši atšķirīgā metožu, teoriju un taktiku lietojumā zinātne panāk progresu.
Prezidente arī pauda pārliecību, ka patiesas zinātniskās domas fundamentālo principu izpratne var palīdzēt ierobežot aizspriedumus, ekstrēmismu un neiecietību pasaulē, jo zinātne noliedz iepriekšpieņemtu patiesību par labu pētījumiem, lai nonāktu pie hipotēzes pierādīšanas. Viņa uzsvēra, ka zinātne atšķiras no reliģiskā fundamentālisma un totalitārās ideoloģijas, kas kādu zināšanu bloku pasludina par absolūtu un neapstrīdamu. Tomēr, viņa brīdināja, ka arī pati zinātne nav brīva no autoritārisma briesmām: “Zinātne pēc savas dziļākās būtības ir neitrāls instruments, bet tā var pārvērsties par bultu ar diviem galiem, vai nu kalpojot labajam vai – ļaunajam,” piemēram viņa minēja fizikas atklājumu saistību ar atomieroču radīšanu. Ar aplausiem un celšanos kājās tika uzņemta Latvijas prezidentes paustā doma, ka, lai rastu risinājumu šai zinātnes ētiskas problēmai liels solis uz priekšu zinātnes attīstībā par labu civilizācijai būtu zinātnieku zvērests, kas līdzinātos ārstu nodotajam Hipokrata zvērestam. Viņa uzsvēra, ka šāda zvēresta nodošana palīdzētu vairot izpratni par to, ka zinātne nevar būt soģis, kas noteiktu labā, ļaunā robežas, bet tas būtu instruments, kā paplašināt ētisko vērtību telpu zinātnē.
Valsts prezidente sacīja, ka šobrīd zinātne attīsta partnerību ar privāto sektoru, īpaši lielajām multinacionālajām kompānijām, tomēr šādi procesi saistās ar dažādiem kompromisiem. piemēram, jāmin tādi izpētes projekti, ko sponsorē tabakas kompānijas, bet tiem ir cieša sasaiste ar cigaretēm, kas izraisa plaušu vēzi.
Uzrunājot auditoriju, prezidente uzdeva jautājumu, kā maza un vidēja lieluma valstis var paturēt nopietna spēlētāja lomu starptautiskā arēnā? Viņa uzsvēra, ka, pirmkārt nacionālajām valstīm ir jāatbalsta tie zinātnes lauki, kuros valsts ir īpaši stipra, otrkārt, pilnībā jāizmanto starptautiskā sadarbība starp nacionālajiem ekselences centriem, un šeit lielu potenciālu sadarbībai varētu sniegt Eiropas Savienības paplašināšanās process. Viņa vēlreiz uzsvēra, ka valdībām ir jāpārskata attieksme pret zinātni un zinātnes attīstībai arī Latvijā jābūt augstai prioritātei.
Prezidente uzsvēra arī sociālo un humanitāro zinātņu lomu sabiedrībā, īpaši sociālo jautājumu risināšanā un demokrātijas stiprināšanā. “Moderno laiku sociālās problēmas pieprasa sociālo zinātņu iejaukšanos risinājumu meklēšanā, un šajos gadījumos risinājums nevar tikt importēts automātiski no citām valstīm, jo nereti tām ir lokālas īpatnības,” atzina V.Vīķe-Freiberga. Tāpat viņa uzsvēra zinātnes izaugsmes saistību Rietumu pasaulē ar demokrātiskās telpas paplašināšanos un nostiprināšanos.
Runājot par zinātni globālajā pasaulē, Latvijas prezidente pauda cerību, ka “mums pietiks vizionārisma un skaidrības par tām briesmām, ko zinātne nākotnē var ierobežot, es tomēr ticu, ka cilvēce turpinās attīstīties ne tikai sasniedzot arvien augstāku intelektuālās zinātnes līmeni, bet sasniedzot arī arvien augstāku ētikas līmeni.”
Pasaules Zinātnes forumā Budapeštā, Ungārijā, piedalās vairāk nekā 500 zinātnieku no 80 valstīm.