Vaira Vīķe-Freiberga

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Ņujorkā Eiropas Savienības studiju centrā teica runu par Eiropas izaicinājumiem nākotnē, ko nosaka kontinenta sarežģītā 20.gadsimta vēsture.

 

Pieminot Romas pāvesta Jāņa Pāvila II ieguldījumu totalitārā komunistiskā režīma sabrukumā, prezidente sacīja, ka II Pasaules kara beigu 60.gadskārta uzjunda pārdomas par pēckara sadalītās Eiropas dažādo un sarežģīto attīstību. Prezidente skaidroja Austrumeiropas valstu likteni, pēc kara nonākot totalitāras sistēmas jūgā. “Es došos 9.maijā uz Maskavu, lai apliecinātu, ka Eiropas nākotnei ir nepieciešams izlīgums ar pagātni caur patiesu un objektīvu skatu uz tās notikumiem, lai nekad neatkārtotos II Pasaules kara šausmas un tā radītās sekas, kuru dēļ cieta miljoni cilvēku Krievijā, visā Eiropā un pasaulē kopumā.”

 

Viņa arī minēja, ka 20.gadsimta vēsture kopumā Eiropā ir iezīmējusies ar vairāku impēriju krišanu un neatkarīgu valstu dzimšanu. Jāatceras, ka tādas valstis, kā Baltkrievija, Gruzija, Ukraina arī pirms II Pasaules kara kļuva neatkarīgas. Jautājums, kāds bija to neatkarības liktenis totalitārisma laikos un kāda ir nākotne, ko Eiropa šodien tām uz līdzvērtīgu attiecīgu pamata var piedāvāt, ar nosacījumu, ka tās ir demokrātiskas un iziet cauri visām nepieciešamajām reformām, sacīja V.Vīķe-Freiberga. Viņa akcentēja vajadzību veicināt demokratizāciju ES kaimiņos, minot objektīvas informācijas pieejamību un pieredzes nodošanu kā būtiskus šī procesa elementus. Augstu novērtēta tika Ukrainas un Gruzijas aizsāktās reformas demokrātiskas, tiesiskas, attīstītas valsts nākotnei.

 

Kā Eiropas izaicinājumus prezidente nosauca nepieciešamību līdz ar Eiropas konstitucionālā līguma pieņemšanu ES dalībvalstīs nostiprināt tajā iekļautās vērtības, turpināt ES pievērst nopietnu uzmanību jauno ES valstu pilnīgai integrācijai ES, izlīdzinot ekonomiskās atšķirības starp reģioniem, kā arī uzturēt kvalitatīvu diskusiju par nākotnes Eiropas atvērtību nemitīgai izaugsmei un par nākotnes Eiropas robežām.

 

Atbildot uz jautājumu par ASV prezidenta gaidāmo vizīti Latvijā š.g.maijā, V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka vizīte ir apliecinājums ciešajām partnerības attiecībām starp abām valstīm un to sadarbības nākotnei politiskajā un ekonomikas laukā.

 

Prezidente uzdāvināja studiju centram Vēsturnieku komisijas veikto 5 gadu pētījumu apkopojumu angļu valodā, kā arī Stratēģiskās analīzes komisijas un LU izdevumu “Negotiating futures: states, societies and the world”.

 

Eiropas Savienības studiju centra mērķis, kurš ir pārstāvēts 14 ASV pilsētās, ir veicināt Eiropas informatīvo klātbūtni ASV, sadarboties ar ekselences centriem, rīkot un iesaistīties diskusijās par Eiropai aktuāliem globāliem jautājumiem.