Baltijas jūras reģions – jauns dinamiskas izaugsmes centrs jaunajā Eiropā, Pasaules Līderu forumā uzsver Latvijas prezidente
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Ņujorkā tika lūgta teikt galvenā viesa runu Pasaules Līderu forumā (World Leadership forum), kas veltīts pasaules ekonomisko procesu izvērtējumam un reģionu attīstības perspektīvām.
Kā galveno tematisko uzsvaru prezidente runā izvirzīja gaidāmās pārmaiņas, kas saistās ar Baltijas jūras reģiona ekonomisko izaugsmi līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos, tajā skaitā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas iekļaušanos jaunajā Eiropā. Viņa pauda pārliecību, ka gaidāmā Eiropas paplašināšanās nākamā gada maijā paātrinās Baltijas jūras reģiona attīstību. “Ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju, 10 nozīmīgām metropolēm Baltijas jūras reģionam ir visas iespējas kļūt par jaunu dinamiskas izaugsmes centru jaunajā Eiropā.”
Latvijai, sacīja prezidente, pilntiesīga iekļaušanās ES un NATO nozīmē Otrā pasaules kara seku beigas: “Baltijas jūra, kas kalpoja tolaik par barjeru starp rietumiem un austrumiem, tagad kļūs par vienojošu sadarbības telpu.’
Prezidente informēja, ka Baltijas valstīs šobrīd pilnībā funkcionē brīvā tirgus ekonomika, tās ir demokrātiskas valstis ar pilsonisku sabiedrību. V.Vīķe-Freiberga pauda pārliecību, ka Baltijas valstu un Polijas iekļaušanās vienotajā Eiropas ekonomiskajā telpā līdz ar ES strukturālo fondu atbalstu dos stimulu dzīves līmeņa paaugstināšanai, uzņēmējdarbības dinamiskam pieaugumam, kā arī kopējai Baltijas jūras reģiona attīstībai.
Viņa sacīja, ka viens no Eiropas svarīgiem nākotnes uzdevumiem būs mazināt ekonomiskā līmeņa atšķirības starp līdzšinējām ES valstīm un jaunajām loceklēm. Prezidente atzina, ka vēsture ir apliecinājusi ES spēju panākt, ka jaunās dalībvalstis viena pēc otras, iestājoties vienotajā Eiropas ekonomikas un vērtību telpā, gūst attīstību, kā tas ir noticis Īrijas, Spānijas, Portugāles, Grieķijas gadījumā.
Prezidente pievērsa uzmanību tam, ka nākotnē jaunajai Eiropai jāizvairās no reģionālās polarizācijas, tā kā šobrīd ir vispārzināms fakts,ka reģionālais trīsstūris – Londona, Parīze, Milāna, Hamburga - koncentrē ES stratēģiskās ekonomiskās attīstības un augstas pievienotas vērtības aktivitātes.
V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka Baltijas valstīs un Polijā kopš 1995.gada, kad sākās gatavošanās dalībai ES, ir panākta strauja izaugsme. “Pēdējo triju gadu laikā Latvijā ir bijusi visstraujāk augošā ekonomika Centrālajā un Austrumeiropā, tai ir stabila makroekonomiskā un fiskālās politikas vide, tāpat pastāvīgi augsts IKP pieauguma līmenis”. Prezidente vērsa auditorijas uzmanību uz to, ka Latvija savu nozaru attīstības pamatā vēlas likt augsto tehnoloģiju un uz zināšanām balstītas sabiedrības iespējas, un Baltijas jūras reģiona valstis – Somija, Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Vācija – ir pierādījušas šādas pieejas rezultātus, panākot strauju izaugsmi.
Runājot par investīcijām Latvijā un tirdznieciskajām attiecībām, prezidente atzīmēja, ka Latvija ir šī gada pirmajā pusgadā piedzīvojusi augstāko eksporta pieaugumu pēc neatkarības atjaunošanas – 20 procentus. Šobrīd Latvija sadarbojas ar ES dalībvalstīm jau vairāk nekā 60 procentu apmērā, un ir sagaidāms, ka apjoms tuvākajā laikā pieaugs līdz pat 80 procentiem. Tas būs iespējams, arī pateicoties Latvijai piešķirtajam vienam no augstākajiem kredītreitingiem un EK augstajam vērtējumam par Latvijas spēju uzlabot uzņēmējdarbības vidi.
Latvijas prezidente izklāstīja klātesošajiem iespējas veikt investīcijas Latvijā, uzsverot Latvijas kā Baltijas valstu ģeogrāfiskā centra priekšrocības. Viņa atzīmēja, ka ģeogrāfiskais novietojums ir laba iespēja arī ceļā uz ES un citu pasaules valstu tirdzniecisko sadarbību ar Krieviju. Runas noslēgumā prezidente aicināja visus klātesošos pārliecināties par investīciju un sadarbības iespējām, apmeklējot Latviju un Baltijas jūras reģionu.
Jāatzīmē, ka Baltijas jūras reģiona attīstības temats tiks atkal akcentēts Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas prezidentu dienaskārtībā Baltijas attīstības foruma laikā Rīgā, š.g. 6.oktobrī, kurā piedalīsies vairāki simti reģiona uzņēmēju un amatpersonu.