Vaira Vīķe-Freiberga

Jūsu Ekselence,

 

Sirsnīgi sveicu Jūs kā Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

 

Šogad, augusta nogalē, apritēs desmit gadi kopš diplomātisko attiecību atkalatjaunošanas starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku. Ar gandarījumu varam secināt, ka aizvadītajā gadu desmitā starp abām mūsu valstīm izveidojušās patiesi labas un uzticības pilnas attiecības.

 

Vācija kļuvusi par nozīmīgāko Latvijas tirdzniecības partneri. Nodibināti plaši un sazaroti kultūras kontakti dažādos līmeņos. Daudzveidīga un abpusēji auglīga ir Vācijas un Latvijas sadraudzības pilsētu un pašvaldību sadarbība. Šie kontakti īpaši nozīmīgi, jo vairo zināšanas vienam par otru, un padziļina mūsu priekšstatus par Eiropas identitātes daudzveidību un bagātību. Svarīgi ir padziļināt šo savstarpēji bagātinošo garīgo dialogu. Uz tā balstītā savstarpējā sapratne vairos mūsu valstu uzticību un dos jaunas ierosmes tālākai sadarbībai.

 

Latviju un Vāciju kā Baltijas jūras reģiona valstis vieno daudzu gadsimtu ilgas vēstures saites. Lasot šajā kopīgajā vēstures grāmatā, sastapsimies gan ar gaišām, gan arī ar traģiskām savstarpējo attiecību lappusēm. Esmu pārliecināta, ka prasme pārvarēt negatīvo, izzināt, kopt un pilnveidot pozitīvo, sniedz vērtīgu ieguldījumu savstarpējo attiecību pilnveidošanai nākotnē.

 

Latviju un Vāciju tuvina arī kopīgās Eiropas kultūras un tirdzniecības tradīcijas. Ne tikai Latvijas galvaspilsēta Rīga, bet arī vairākas citas Latvijas pilsētas ir vēsturiskās Hanzas pilsētu savienības locekles. Nesen, jūnija sākumā, Rīga uzņēma 21. starptautisko Hanzas dienu dalībniekus, to skaitā 53 Vācijas pilsētu pārstāvjus.

 

Esam ļoti iepriecināti un pagodināti, ka Rīgas pilsētas 800. gadadienas svinības ir izraisījušas interesi mūsu partneros un draugos Vācijā. Ar patiesu prieku Latvija gatavojas šajos svētkos sveikt arī Vācijas Federālo prezidentu Johannesu Rau (Johannes Rau).

 

Aizvadītais gadu desmits bijis daudzu izaicinājumu laiks ne tikai Latvijas valsts vēsturē. Izbeidzoties Aukstā kara konfliktam, pavērās iespējas jauna laikmeta attiecībām. Tiek veidota jaunā Eiropa. Latvija ir aktīva tās veidotāja un vēlas vēl aktīvāk iesaistīties kopīgās Eiropas radīšanā. Iestāšanās Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas Aliansē ir divi savstarpēji papildinoši un nedalāmi Latvijas ārpolitikas mērķi. Mēs gribam pievienoties to valstu saimei, ar kurām mūs vieno un saista kopīgās vērtības.

 

Konsekventa integrācija ES un NATO ir ne tikai Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi. Šie jautājumi ir kļuvuši par visas valsts un sabiedrības dzīves sastāvdaļu. Vienīgi kļūstot par ES un NATO dalībvalsti, Latvija pilnīgi iekļausies drošības un stabilitātes telpā. Mēs esam gatavi ar pilnu atbildību rūpēties par mūsu kontinenta drošību un stabilitāti.

 

Latvija augstu vērtē mūsu draugu un sabiedroto atbalstu. Vācijai kā Eiropas Savienības dibinātājvalstij un integrācijas virzītājspēkam ir īpaša loma, kā arī atbildība Eiropas atkalapvienošanas procesā. Šajā kontekstā es saredzu plašas iespējas vērst plašumā Latvijas un Vācijas partnerību un mūsu tautu savstarpējās simpātijas.