Jūsu Ekselence!
Cienījamās dāmas!
Augsti godātie kungi!
Vācija ir viens no pašiem nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem. Abu valstu ekonomiskās attiecības regulē Latvijas un ES noslēgtais Eiropas līgums un divpusējie līgumi. Jau 1993.gadā tika noslēgts līgums par ieguldījumu veicināšanu un to abpusēju aizsardzību, bet 1997.gadā parakstīts līgums par atbrīvošanu no dubultās aplikšanas ar nodokļiem.
Vācija ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris-15,9% no Latvijas ārējās tirdzniecības kopapjoma. Galvenās importa preces- transporta līdzekļi, mašīnas, mehānismi, iekārtas, ķīmiskās rūpniecības produkcija, tekstilmateriāli un tekstilpreces.
Nākamie lielākie tirdzniecības partneri ir Krievija, Zviedrija un Apvienotā karaliste.
Diemžēl tirdzniecībā ar Vāciju ir vērojams importa pārsniegums pār eksportu – imports - 237,1milj.Ls un eksports - 156,8 milj.Ls.
Latvijas un Vācijas ekonomiskā sadarbība turpina attīstīties pozitīvi. 1999.gadā Vācijas investīcijas apjoma ziņā ierindojās 4.vietā aiz Dānijas, ASV un Krievijas (virs 60 miljoniem Ls, apmēram 8,5% no kopējā uzkrāto ārvalstu investīciju apjoma). Tomēr šis skaitlis, ievērojot kaut vai Vācijas nozīmīguma ārējās tirdzniecības apgrozījumā un ciešās saiknes gadsimtu garumā, ir pārlieku mazs.
Lielākie ieguldītāji ir : Glasseiden Oschatz GmbH (25 milj.USD “Valmieras Stikla šķiedras rūpnīcā”); Vereins- und Westbank (24 milj. DEM “Vereinsbank Rīga”);Preussen Elektra & Ruhrgas (19,3milj.USD “Latvijas gāzē”).
Tādējādi lielākās Vācijas investīcijas izdarītas tādās nozarēs kā finanses, tekstilrūpniecība, celtniecības materiālu ražošana, gāzes apgāde, apdrošināšana.
1999.gada beigās Latvijā bija reģistrēts 801 Latvijas-Vācijas kopuzņēmums ar kopējiem ieguldījumiem : 42.0 milj. Ls, 10.5milj. USD un 10.4 milj. DEM.
Savstarpējo ekonomisko attiecību pilnveidošanas kontekstā ļoti pozitīvi vērtējama Vācijas Tautsaimniecības balvas iedibināšana.
Latvija ir ieinteresēta gan tālākā tirdzniecības sakaru attīstībā ar Vāciju, gan arī intensīvākā investīciju piesaistē. Ir skaidrs, ka dažkārt šo pozitīvo attiecību attīstību traucē dažādi administratīvi un likumdošanas šķēršļi. Latvijas valdība ar starptautisko institūciju atbalstu jau 1998.gadā veica pētījumu “Par administratīvajiem šķēršļiem investīcijām Latvijā”, aptaujājot arī ārvalstu uzņēmējus. Balstoties uz šo pētījumu, 1999.gada maijā tika pieņemts pasākumu plāns, lai šos šķēršļus likvidētu. Daļēji tas ir izpildīts. Piemēram:
- novērsta iespēja imigrācijas policijai par sīkiem pārkāpumiem izraidīt investoru no valsts;
- 21.decembrī Robežsardze un Valsts Ieņēmumu Dienesta Galvenā muitas pārvalde noslēdza vienošanos par koordinētu rīcību robežas šķērsošanas procedūrā;
- tiek sakārtoti importa un eksporta kārtību nosakošie noteikumi.
Tomēr kopumā šis process norisinās pārāk lēni un valsts institūcijas ne vienmēr tiek galā ar saviem pienākumiem – piemēram vēl nav izstrādāti noteikumi, kas regulē vairākas muitas procedūras, nav sakārtota ārvalstu ieguldījumu noformēšanas kārtība, esošie noteikumi uz robežas joprojām tiek tulkoti dažādi un nav arī pieejama visa nepieciešamā informācija par noteikumiem.
Galvenais, ko Valsts prezidente redz šajā jomā, ir valdības un investoru abpusēja vēlme novērst pastāvošos šķēršļus. Investoru problēmas tiek uzklausītas un risinātas, tomēr ir nepieciešama dialoga pastiprināšanās, efektīva sadarbība starp valdību un uzņēmēju apvienībām.
Ārvalstu investīcijas Latvijā ir nozīmīgas ne vien no tūlītējā ekonomiskā efekta viedokļa, tas ir arī veids, kā Latvijā tiek stiprināta darba kultūra, pārņemtas efektīvas darba metodes. Ārvalstu ieguldītāji ir veiksmīgi savu ieteikumu un prasību formulēšanā valdībai, un tā jau var tikt uzskatīta pat par bezmaksas palīdzību valsts attīstībā.
Valsts prezidente ļoti pozitīvi vērtē Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) izveidošanos un darbību. 1999.gada novembrī notikusī Latvijas valdības un ĀIP otrā tikšanās ļāva valdībai atklātās sarunās ar daudziem pasaules lielāko uzņēmumu vadītājiem identificēt šķēršļus lielāku investīciju piesaistei.
Valdības un ĀIP tikšanās protokolā tika identificētas vairākas sfēras, kurās jāturpina mērķtiecīgi strādāt: profesionālās izglītība uzlabošana, nodokļu sistēmas pilnveidošana (investīcijas apgrūtinošais 4% īpašuma nodoklis aizstāts ar 1,5% nekustamā īpašuma nodokli), transporta infrastruktūras uzlabošana, robežu šķērsošanas un muitas procedūru vienkāršošana, noziegumu un korupciju novēršana, ilgtermiņa kredītu (latos) pieejamība (šajā sfērā daudz darījusi Vereins-banka). Valdībai ir jānovērš arī tādi šķietami “sīki” šķēršļi, kas var kavēt investīciju ienākšanu, kā, piemēram, skola ārzemnieku bērniem. Latvijā tam nav sakārtota likumdošana.