OTRDIENA, 30. AUGUSTS
09:00 Valsts prezidentes tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti (Rīgas pils)
Lai pārrunātu Latvijas izglītības kvalitātes faktoru kā būtisku valsts attīstības priekšnoteikumu, kā arī apspriestos par skolu gatavību jaunajam mācību gadam, prezidente otrdien, 30.augustā, tiksies ar izglītības ministri Inu Druvieti. V.Vīķe-Freiberga ir pārliecināta, ka “vispārējā izglītība, atvērtība idejām ne tikai humanitārajā, bet arī tehniskajā domāšanā ir viena no mūsu interesēm. Latvijai ir nepieciešams ne tikai izglītības kā nozares rūpes, bet izglītības kā filozofijas klātiene mūsu ikdienā. Tas arī nozīmē, ka izglītība nav vienas ministrijas vai viena resora jautājums.” (Runa Saeimā š.g.20.jūnijā.)
11:00 Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Eberharda Šupiusa (Eberhard Schuppius) akreditācija (Rīgas pils)
12:00 Kanādas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Klēras Poulinas (Claire Poulin) akreditācija (Rīgas pils)
13:00 Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Oto Agripino Maia (Oto Agripino Maia) akreditācija (Rīgas pils)
15:30 Ata Kronvalda prēmiju pasniegšanas ceremonija (Rīgas pils)
Apbalvojumu saņems:
VIVIJA SLĪTERE ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas fizikas skolotāja, kas strādā par fizikas skolotāju jau 50 gadus. Starp viņas audzēkņiem ir habilitētie fizikas doktori L. Skuja, A. Cēbers, A. Žagars, A. Šteinbergs, I. Muzikante, fizikas doktori I. Godmanis, E. Mūkins, G. Ramāns un daudzi citi. Viņas audzēkņi katru gadu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir guvuši apbalvojumus - godalgotas vietas un atzinības – gan Latvijas mēroga fizikas olimpiādēs, gan starptautiskajās olimpiādēs.
VALDA KRŪMIŅA ir Rīgas 34.vidusskolas Drēbnieku mācību un eksaminācijas centra vadītāja, kas veicina visu Latvijas drēbniecības skolu pedagogu sadarbību, lai šajā jomā apzinātu talantīgākos audzēkņus un organizētu viņu tālākizglītību.
V.Krūmiņa ir izstrādājusi metodiku un nodarbību ciklu, kā talantīgos audzēkņus labāk un veiksmīgāk sagatavot startam starpvalstu sacensībās. Katra mācību gada sākumā V.Krūmiņa izstrādā konkrētu pasākumu plānu, kā apzināt talantīgākos audzēkņus un kā rosināt viņu izaugsmi. Tie ir:
• šūto izstrādājumu modeļu skates (gan klasiskās, gan nepieradinātās);
• drēbnieku, modistu profesijas audzēkņu konkursi gan skolas, gan valsts mērogā par noteiktām tēmām: “Dārza svētki”, “Mana Rīga”, “Mana pirmā balle”, “No skices līdz gatavam tērpam”, “Mēs dzīvojam pie Baltijas jūras”, “Ļauj, lai darbs tevi māca!”.
Skolas konkursā tiek apzināti vislabākie audzēkņi, kurus izvirza Baltijas valstu profesionālās izglītības audzēkņu šūšanas konkursam. Šis konkurss ir nozīmīgs Baltijas valstu izglītības iestādēm. Tā mērķis – apzināt vistalantīgākos audzēkņus, kuri ir spējīgi ne vien īstenot mūsdienīgas ieceres savā profesijā, bet nākotnē kļūt arī par vadošajiem speciālistiem valstī. Tāpēc katru gadu konkursam piesakās izglītības iestādes arī no citām valstīm – no Lietuvas, Igaunijas un Krievijas (Veļikije Luki). V.Krūmiņa sagatavo un pavada Latvijas audzēkņu izlasi šajā starptautiskajā konkursā.
Augstu ir vērtējams V.Krūmiņas ieguldījums kādā īpašā jomā – darbā ar speciālo skolu audzēkņiem. Pedagoģe no 2001. līdz 2004.gadam piedalījās Ziemeļvalstu Ministru Padomes projektā Baltijas valstīs “Skola visiem” Latvijas projektā “Bērnu ar speciālām vajadzībām sagatavošana darbam speciālās izglītības iestādēs un integrēšana profesionālās izglītības sistēmā”. Projekta mērķis – radīt iespējas skolēniem, kuriem ir vajadzīgs speciāls atbalsts, iegūt augstākas kvalitātes izglītību, lai pilnvērtīgi varētu sevi īstenot dzīvē. Pateicoties šim projektam, Latvijā tika popularizēta un iedzīvināta Islandē un Norvēģijā gūtā pieredze darbā ar bērniem, kuriem ir speciālas vajadzības. Sadarbībā ar žurnāliem “Praktiskais Latvietis” un “Mērķis” V.Krūmiņa aicina pedagogus iesaistīties darbā ar talantīgajiem audzēkņiem, tādējādi popularizējot drēbnieku profesiju visos Latvijas novados.
PĀRSLA STIRNA kopš 1980.gada ir Salas vidusskolas bioloģijas un veselības mācības skolotāja un ir arī šīs skolas absolvente. Skolotāja veido skolēniem motivāciju patstāvīgai zināšanu un prasmju ieguvei, rada priekšnoteikumus katram skolēnam sasniegt optimālus mācību rezultātus atbilstoši viņu spējām.
Skolotāja mērķtiecīgi virza savu un skolēna sadarbību, veicinot skolēna personības un individualitātes pašattīstību. Pārsla Stirna regulāri organizē skolēniem mācību ekskursijas.
Skolotāja Pārsla Stirna mērķtiecīgi plāno, veicina un atbalsta skolēnu līdzdalību konkursos, olimpiādēs, zinātniskās pētniecības darbos, projektos. Rajonā gūti sasniegumi bioloģijas, veselības mācības olimpiādēs, konkursos “Pazīsti savu organismu” un “Vai tu pazīsti ārstniecības augus?”.
Kopš 1998.gada Pārslas Stirnas skolēni iegūst izcilus rezultātus valsts olimpiādēs bioloģijā un novada zinātniski pētnieciskajā darbā.
Kā projektu vadītāja Pārsla Stirna ir piedalījusies Bērnu Vides skolas projektos “Upe man stāstu stāsta” un “Mežu vērotāji”. 2003.gadā uzsākta līdzdalība Latvijas Vides aizsardzības fonda projektā “Skolu iesaiste Ziemeļsusējas upes baseina aizsardzības aktivitātēs”.
Kopš 2001.gada Pārsla Stirna ir skolas izpētes kabineta vadītāja, vada novadpētniecības pulciņu, rosinot skolēnus apzināt dzimtās vietas cilvēkus, notikumus, lai izveidotu skolas hronika.
HELĒNA BĒRZIŅA strādā Zantes pamatskolā par bioloģijas skolotāju kopš 1970.gada. Skolotājas pedagoģiskā darba stāžs – 42 gadi, no tiem 34 darba gadi pavadīti Zantes pamatskolā.
Skolotāja ar savu darbu ir spējusi ieinteresēt skolēnus vides problēmās, ieaudzinājusi bērnos pārliecību, ka ikvienam ar savu attieksmi un rīcību ir jāspēj nosargāt dabas vērtības, kā arī mudinājusi apzināt un pašiem aktīvi risināt vides aizsardzības problēmas. Skolotāja Bērziņa ilgus gadus ir bijusi zinātnisko darbu vadītāja, viņas skolēnu pētnieciskie darbi atzīti par labākajiem un godalgoti. Zantes pamatskolas skolēnu pēdējo gadu sasniegumi.
Skolotāja Bērziņa aktīvi iesaista audzēkņus arī “Dzīvnieku draugu skolas” konkursos, rosinot skolēnus pievērst lielāku uzmanību dzīvnieku aizsardzības problēmām. Lai pētniecībā iesaistītu dažāda vecuma skolēnus, ir jāprot izmantot daudzveidīgas darba metodes, jāievēro bērnu vecuma īpatnības, tad rezultāti neizpaliks. Arī šajā konkursā Zantes pamatskolas skolēni ieguva 3.vietu valstī.
Ar skolotājas iniciatīvu šobrīd tiek realizēts “Zaļā punkta skolas” projekts, kurā piedalās visi – Zantes pamatskolas skolēni, viņu vecāki, skolotāji un skolas darbinieki.
Putni, kas dzīvo koku dobumos, zaļās koku vardes, bites, rūsganās meža skudras, taureņi – tie ir Zantes pamatskolas skolēnu pētījumu objekti. Tuvi un saprotami. Tikai kādam ir jāiemāca bērniem tos saskatīt un izprast, tā padarot šo zaļo pasauli saprotamu, tuvu, ar vēlmi – priecāties un aizsargāt. Skolotāja Helēna Bērziņa to prot.
GUNĀRS KĻAVIŅŠ ir Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas skolotājs, viens no izcilākajiem un vadošajiem Latvijas klarnetes spēles pedagogiem. Gunāra Kļaviņa ieguldījums jauno profesionālo mūziķu – klarnetistu izglītošanā un audzināšanā ir pelnījis visaugstāko novērtējumu.
Savas dzīves 34 gadus skolotājs ir atdevis pedagoģiskajam darbam Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Nepārtraukti pilnveidojot sevi, sekojot visjaunākajām klarnetes spēles un pedagoģiskā darba tendencēm pasaulē, Gunārs Kļaviņš ir radījis pats savu, kvalitātes piepildītu un augsti profesionālu rezultātu dodošu, klarnetes spēles skolu. Skolotājs strādā topošā mūziķa visatbildīgākajā apmācības posmā (no 1.-12.kl.), jo profesionāli pareizi uzstādīti spēles pamati, patiesa interese par savu instrumentu, mūzikas mīlestības un izpratnes attīstīšana, un ieaudzināšana ir topošā mākslinieka vislielākā bagātība. Skolotāja audzēkņu sasniegumi ir patiesi izcili.
Gunārs Kļaviņš ir liela autoritāte ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas reģiona klarnetes spēles pedagogu vidū. Skolotājs tiek aicināts gan kā meistarklašu pasniedzējs, gan kā žūrijas komisijas vadītājs un loceklis dažādos jauno izpildītājmākslinieku konkursos.
Skolotājs Kļaviņš ir izaudzinājis veselu paaudzi jauno profesionālo klarnetistu, kuri tagad strādā mūsu valsts izcilākajos kolektīvos – gan Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, gan Latvijas Nacionālajā operā. Iecavas vidusskolā
MIHAILS GORSKIS strādā par ķīmijas skolotāju no 1972.gada. Viņš ir Bauskas rajona ķīmijas skolotāju MA vadītājs, Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks, LĶSA valdes kontaktpersona, LR IZM ISEC Ķīmijas konsultatīvās padomes loceklis, LR IZM ISEC Ķīmijas ekspertu komisijas loceklis, Latvijas Medicīnas akadēmijas ķīmijas iestājeksāmena komisijas loceklis.
Skolotājs regulāri organizē pieredzes apmaiņas kursus ķīmijas skolotājiem no visas valsts. M.Gorska mācītie skolēni katru gadu izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus. Šo darbu lasījumi notiek skolā, rajonā, valstī, ārzemēs. Ir izcili panākumi ķīmijas olimpiādēs rajona un arī republikas mērogā.
Katru gadu Iecavas vidusskolas skolēni piedalās gan valsts ķīmijas olimpiādē, gan valsts skolēnu zinātniskajos lasījumos. Svarīgākie pēdējo gadu skolēnu panākumi. S
kolotājs piedalās Latvijas inteliģences organizētajos pasākumos, arī Latvijas ķīmiķu asociācijas darbā.
Pēdējā laikā izveidojusies cieša sadarbība ar izdevniecību “Zvaigzne ABC”. Ir vairāku ķīmijas mācību grāmatu autors.
Skolotājs Gorskis reizi mēnesī Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē vada nodarbības skolēniem par ķīmijas uzdevumu risināšanu. Nodarbībās piedalās skolēni no dažādiem Latvijas rajoniem.
TREŠDIENA, 31. AUGUSTS
10:00 Valsts prezidentes tikšanās ar EDSO Parlamenta Asamblejas prezidentu, ASV kongresmeni Alsī Hastingu (Alcee Hasting) (Rīgas pils)
10:45 Akreditācijas vēstuļu pasniegšana Latvijas vēstniekam Islandē Mārim Klišānam (Rīgas pils)
15:00 Intervija Frankfurter Allgemaine Zeitung
CETURTDIENA, 1. SEPTEMBRIS
Zinību diena
10:00 Jaunmārupes sākumskolas apmeklējums (Jaunmārupe, Mazcenu aleja 4a)
13:45 Rīgas Tehniskās koledžas apmeklējums (Rīga, Braslas iela 16)
19:30 Tiešraides intervija LTV 1 raidījumā Valsts Pirmās Personas
PIEKTDIENA, 2. SEPTEMBRIS
10:05 Tiešraides intervija Latvijas Radio raidījumā Krutspunktā
15:00 Valsts prezidentes tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (Rīgas pils)