Vaira Vīķe-Freiberga

TREŠDIENA, 12. OKTOBRIS

 

10:00 Valsts prezidentes piedalīšanās PTO Eiropas reģionālā konferencē Par komunikāciju tūrismā

(Viesnīca “Radisson SAS Daugava”)

 

14:00 Valsts prezidentes tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti

(Rīgas pils)

 

15:00 Ordeņu kapitula sēde

(Rīgas pils)

Foto, TV iespēja sēdes sākumā

 

CETURTDIENA, 13. OKTOBRIS

 

11:00 Valsts prezidentes piedalīšanās Vēsturnieku komisijas Rakstu XV sējuma Totalitārie režīmi Baltijā: izpētes rezultāti un problēmas atvēršanā

(Rīgas pils)

 

15. rakstu sējums “Totalitārie režīmi Baltijā: Izpētes rezultāti un problēmas” pamatos iekļauj 2004.gada 3.-4.jūnijā Rīgā starptautiskajā vēsturnieku konferencē nolasītos referātus.

 

Sējumā ir publicēti 6 valstu vēsturnieku: Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Somijas, ASV, Zviedrijas 13zinātniski raksti, kā arī 2 Vēsturnieku komisijas paziņojumi “Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti (autors I.Feldmanis) un “Par latviešu SS brīvprātīgo leģionu”(autori I.Feldmanis un K.Kangeris).

 

Grāmatai ir četras daļas. Pirmajā daļā “Padomju okupācija 1940-1941.” atrodams ASV vēsturnieka Alfrēda Eriha Sennas raksts “Baltijas kaujas lauks”, kurā autors atzīmē, ka 20. gadsimta 40.gadi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautām bija smagu pārmaiņu un ciešanu laiks. Rakstā iezīmēta triju Baltijas valstu kopīgā pieredze Otrajā Pasaules karā un pēc tā.

 

Vēl šajā grāmatas sadaļā ir lietuviešu pētnieka Arvīda Anašauska raksts “Padomju režīma veiktās militārpersonu un civiliedzīvotāju slepkavības” un jaunās Krievijas vēsturnieces Ksenijas Peročenko materiāls “Nošķirto ģimeņu problēmas un to piemērošanās jaunajiem apstākļiem”. Tas ir materiāls par 1941.gada 14.jūnija deportācijām no Latvijas.

 

Grāmatas otrajā daļā “Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā” ir apkopoti 4 valstu vēsturnieku 7 raksti. I.Feldmanis dod vispārīgu apskatāmā laika posma galveno pētniecības problēmu raksturojumu, uzsverot nepieciešamību kritizēt tā saucamo “uzvarētāju vēstures” versiju, kas par minētā perioda vienīgo ļaunumu uzskata nacismu. A.Zunda atzīmē, ka līdzās nacistiskajai Vācijai un PSRS zināma loma Baltijas valstu likteņa izlemšanā kara gados bija arī Lielbritānijai. Autors vērtē Anglijas rīcību pret Baltijas valstīm. Pazīstamais Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs savā rakstā analizē mūsdienu Krievijas historiogrāfiju. Somu vēsturnieks Marku Jokisipile iztirzā Somijas un triju Baltijas valstu likteņgaitas no 1939.-1944.gadam, kad tās nonāca spīlēs starp Vāciju un PSRS.

 

Grāmatas trešā daļa veltīta Latvijas vēsturei padomju okupācijas laikā no 1944.-1959.gadam. Te atrodami H.Stroda, D.Bleieres un R.Jansona raksti.

 

16:00 Intervija Francijas Radio

 

19:30 Valsts prezidentes intervija raidījumā Valsts Pirmās Personas LTV 1 tiešraidē

 

PIEKTDIENA, 14. OKTOBRIS

 

10:05 Tiešraides intervija radioraidījumam Krustpunktā Latvijas radio 1

 

Darbs ar dokumentiem