Valsts prezidentes atklāšanas runa Latvijas bērnu talantu koncertā Latvijas Nacionālajā operā 2003.gada 18.novembrī, Latvijas proklamēšanas 85.gadskārtā
Augsti godātie konkursa “Mana Latvija” rīkotāji,
dalībnieki,
laureāti,
Ekselences,
Dāmas un kungi,
Mīļie Latvijas jaunieši,
Mīļie Latvijas bērni!
Šodien mēs svinam savai valstij 85.dzimšanas dienu un novēlam, lai viņa turpinātu attīstīties, augt un zelt tāda, ka, jums pieaugot un pārņemot tās vadību, jūs būtu saņēmuši mantojumā valsti, ko jūs jau ilgi esat varējuši saukt kā tādu, par kuru lepojamies mēs un kuru apbrīno un varbūt pat apskauž citi.
Mēs šodienā dzīvojam tajā laikā, kas mums ir atvēlēts, bet katru dienu, kas paiet, mēs veidojam nākotnes Latviju blakus tai, kāda tā ir šodien. Bērni un jaunieši -tā ir mūsu visu nākotne un viņu dēļ mums ir vērts papūlēties vēl vairāk nekā mēs varbūt būtu gatavi katrs priekš sevis. Latvijas bērni ir apbrīvojami talantīgi un talantīgi visiespējamos veidos.
Mans vēlējums kā prezidentei būtu, lai katrs bērns, kas piedzimis un uzaudzis Latvijā, varētu justies, ka šai valstij viņš ir dārgs un vajadzīgs, un neatvietojams, ka šī valsts raugās uz viņu, tieši uz viņu ar cerībām, ar lepnumu un gaida no viņa dzīvē lielas lietas. Lielas lietas nozīmē nodzīvot krietnu, raženu, apmierinošu mūžu, ne nepieciešami tādu, kas noved slavas augstumos, ne tādu, kas ved uz zvaigznēm, bet arī gluži vienkāršu ikdienas mūžu, par kuru nevienam nav jākaunas. Bet, protams, mūsu vidū ir arī īpaši talanti, ir īpaši dotumi un, man šķiet, tie pieder mums visiem, tie pieder visai tautai, un tamdēļ ir labi, ka valsts rūpējas par to, lai talanti ir, lai talanti tiktu attīstīti, atbalstīti.
Es vēlētos šeit pateikties visiem tiem, kas domā par bērniem, kas cenšas saskatīt katrā bērnā to, kas viņā ir vērtīgs. Es pateicos pedagogiem, kas atbalsta un uzmundrina bērnu savās spējās. Es pateicos vecākiem, kas nes upuri savā bērna spējām un atbalstam. Es pateicos visām oficiālām amatpersonām, kas ar savu darbu un ar saviem pienākumiem palīdz Latvijas bērniem. Mēs mīlam savus bērnus, mēs mīlam visus Latvijas bērnus. Katrs viens no mums lai viņus uzskata kā savus, katrs viens no mums lai lepojas ar katru, kam ir sekmes, kam ir panākumi, bet katrs lai atceras arī visus citus, jo nevienu bērnu mēs nedrīkstam aizmirst, šai mūsu zemītē visi Latvijas bērni lai ir mīlēti. Priecāsimies par talantiem, skatīsimies un gaidīsim no viņiem spožas sekmes, tādas, ar kurām visi kopā mēs varēsim lepoties un par tām priecāties! Daudz laimes Latvijai viņas dzimšanas dienā!