Valsts prezidentes atbildes uz plašsaziņas līdzekļu jautājumiem
Pēc Valsts prezidentes un Ministru prezidenta Aigara Kalvīša tikšanās
2007. gada 17. janvāris
Rīgas pils
-Kāds ir Jūs vērtējums premjera piedāvātajam Latvijas-Krievijas robežlīguma risinājumam?
Man šķiet, ka tas ir piedāvājums ar aicinājumu koalīcijas partneriem un vispār parlamentāriešiem nākt ar savu viedokli. Viņi kā tautas priekšstāvji ir autorizēti izteikties, kāda ir Latvijas politiskā vēlme šajā situācijā. Un jautājums pamatā ir tāds, vai Latvijai ir nopietna politiskā griba panākt robežlīguma noslēgšanu ar savu kaimiņu Krieviju. Tas ir tas politiskais jautājums. Ir dažādi citi praktiski un juridiski jautājumi, piemēram, Latvijas kontinuitāte. Tas ir juridisks jautājums, kas ir nostiprināts, es domāju, pietiekami garā virknē dažādu dokumentu, nerunājot par to, ka valstis, ar ārkārtīgi retiem izņēmumiem, kuri nav būtiski, nekad nav atzinušas Latvijas okupāciju. Latvijas kontinuitāti tādā ziņā neviens nekad nav apšaubījis. Visi mūsu partneri, piemēram, Eiropas Savienībā un NATO vienmēr ir uzsvēruši, tie, kas bija tajā brīdī neatkarīgi un spriest spējīgi, ka Latvijas kontinuitāte ir jau starptautiski pieņemta visās iespējamās instancēs. Tā kā tas jautājums būtu absolūti jāatšķir no visiem citiem. Jāatceras, ka toreiz, pēc neatkarības nodibināšanas, kad Latvija noslēdza līgumu ar Krieviju, tur bija liela pakete ar visu ko. Šobrīd mēs runājam tikai par robežas līgumu, un tas ir tas, par ko politiķiem tagad jāpieņem lēmums, kur ir Latvijas politiskā griba, vai mums ir nepieciešams un vēlams robežlīgums ar Krieviju šobrīd. Es domāju, tas noteikti būtu solis, lai mēs varētu arī tālāk turpināt attīstīt līgumtiesisko bāzi mūsu attiecībām ar Krieviju, jo šobrīd mums jau ir diezgan dziļš strupceļš arī tur – mums nav vienošanās par ieguldījumu, investīciju aizsardzību, mums nav kopēja līguma par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, kāds mums ir gandrīz ar visām pasaules valstīm. Te ir pietiekami arī citi līgumi, kas, cerams, tādā gadījumā varētu virzīties uz priekšu. Katrā gadījumā pirmais jautājums ir, jā vai nē – kāda ir politiskā griba Latvijā – gribam mēs nostiprināt un skaidri redzēt šo robežu, kuru, man jāsaka, toreiz staigājot pa pļavām un mežiem, kāda tā izskatās šobrīd, nav iespējams pateikt, kur īsti tā ir.
-Vai Jūs gribat sagaidīt, lai vēl Jūsu pilnvaru laikā Jūsu paraksts būtu zem šī robežlīguma?
Man tas jautājums ir pilnīgi vienaldzīgs. Man kā prezidentei šķiet būtiski, un man būtu gandarījums redzēt to, ka Latvija tik tiešām nostiprina visas savas robežas. Es esmu ilgstoši runājusi arī par to, ka mums nav nokārtota jūras robeža ar Lietuvu, es to paturu spēkā kā vēlmi, kā desideratum, kā vēlamu lietu. Man šķiet, ka būtu ļoti loģiski un sakarīgi, ka Latvijai būtu nokārtotas, sakārtotas robežas ar Krieviju. Tā nav mana personiska vēlme, tā ir mana izpratne par to, kas Latvijas valstij ir izdevīgi un nāktu tai par labu. Kad tas notiek, tas ir politiķu rokās.
-Kā Jūs vērtējat to, ka premjers ir izvēlējies atsaukties uz Konstitucionālo likumu, kas ir šajā jaunajā projektā un kas ir tas jaunums salīdzinot ar iepriekšējo variantu?
Es uzskatu, ka te ir vēlme jautājumu izkustināt no nulles punkta, ieviest kādu jaunu elementu, kas palīdz atsākt diskusijas, kuras, mēs ļoti labi zinām, bija strupceļā attiecībās ar Krieviju. Mēs no savas puses nākam ar risinājumu, kas principā neko nezaudē no Latvijas tiesībām un taisnības, taču šeit, es domāju, ir konstruktīva vēlme reaģēt uz tām konstitucionālajām problēmām, kādas tika savulaik izvirzītas tīri juridiskā plāksnē, tās risināt konstruktīvā veidā. Tas ir solis uz priekšu un atliek tagad, es domāju, turpināt šīs debates, un tad tas ir nododams izvērtējumam. Šajā priekšlikumā tiek sagaidīts atbalsts tam arīdzan no Saeimas. Un tas ir politisks lēmums, tā ir politiska izšķiršanās. Šajā brīdī tas nav juridisks jautājums.
-Šodien parlamentā izskanēja doma, ka šādā veidā valdība noveļ atbildību uz Saeimu.
Valstī atbildība ir kolektīva. Valdība eksistē tikai tamdēļ, ka tā ir saņēmusi Saeimas uzticību, tātad būtībā jebkurš valdības lēmums jau pēc definīcijas balstās uz Saeimas akceptu.
-Vai esat “abām rokām” par šo risinājumu?
Neesmu dzirdējusi citu labāku priekšlikumu. Līdz šim šis ir vienīgais šāds priekšlikums, kur man šķiet ir izredzes, ka tas varētu virzīties uz priekšu. Tajā brīdī, ja kāds nāktu ar kādu risinājums, kas būtu labāks, tad es to labprāt uzklausītu.