Godātie akadēmiķi,
Ministres kundze (izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete),
Dārgie viesi!
Patiešām liels prieks būt klāt tādos notikumos, kur notiek kaut kas apsveicams, pozitīvs un pie kam pirmo reizi. Mums Latvijā šai paaudzei ir laimējies, te ļoti daudz kas mums notiek pirmo reizi vēsturē un pie tam notiek visnotaļ pozitīvas lietas. Lai tā turpinātos arī nākotnē!
Šī balva, kas šodien tiek iedibināta, ir ļoti nozīmīga mūsu zinātnes attīstībai Latvijā ar to, ka tā vispirms iesaista mūsu zinātnes darbinieces starptautiskā apritē, kur viņas savu sniegumu var salīdzināt ar to, par kādiem sniegumiem ir apbalvotas laureātes citās zemes. Es domāju, tas cels viņu pašapziņu, viņu lepnumu un viņu apņēmību savā zinātnieces karjerā sasniegt visaugstākās iespējamās virsotnes.
Vispirms tādēļ man vissirsnīgākie apsveikumi visām trim laureātēm. Lai šī diena jums paliek kā skaista diena jūsu mūžā, lai tā vienmēr paliek kā uzmundrinājums tajos brīžos, kad, kā jau pētniecībā tas neizbēgami notiek, pētnieks jūtas, ka ir nonācis strupceļā un kāda iecere negrib lāga izveidoties tā, kā bija domāts, kad sastopas ar materiālām grūtībām. Lai šī balva jums atgādina, ka viss ir iespējams un viss ar laiku atrisinās. Lai jums ir daudz gandarījuma un prieka par savu zinātni, par savu darbu un par saviem personīgiem sasniegumiem!
Reizē vēlētos arī apsveikt Latvijas Zinātņu akadēmiju par to, ka tā piedalās šajā pasākumā ar savu spriedumu, ar savu vērtējumu un, protams, ar saviem visaugstākajiem prasību standartiem. Šo trīs šodienas laureāšu sasniegumi ir arī visas mūsu zinātniskās saimes sasniegumi un tamdēļ arī apsveikums akadēmijai par visu to, ko dara visas tās locekļi un visi zinātnieki Latvijā.
Paldies ministrijai par gatavību sadarboties šajā starptautiskajā pasākumā un tāpat arī Latvijas UNESCO komisijai.
Šī L’Oreal balva, kas patiešām ir viena no lielākajām un prestižākajām zinātnes balvām pasaulē, ir ļoti oriģināla ar to, ka šeit izpaužas sadarbība starp starptautisku, humanitāri orientētu organizāciju, kāda ir UNESCO un privātfirmu, kam interesē galvenokārt ne jau tikai vien eksakto zinātņu pētījumi, bet eksakto zinātņu lietojums praktiskajā darbā un biznesā. L’Oreal firma, kas ir spējusi parādīt sevi kā ļoti lielu un sekmīgu industriālu firmu ar ļoti daudziem atzarojumiem, ir sapratusi, ka ir būtiski atbalstīt zinātnisko pētniecību arī tās fundamentālās nozarēs. Jo zinātne nevar progresēt bez tā, ka notiek brīvi pētījumi. Pielietotie pētījumi, šajā ziņā L’Oreal firma izceļas ar to, ka velta zinātniekiem ievērojamus savas firmas resursus, bet tā arī saprot, ka neorientēta, brīvā pētniecība zinātnē ir būtiska. Tā ir tā, kas uztur zinātni dzīvu, un tā ir tā, kas nāk ar tiem atklājumiem, kas nebija paredzami. Šie neparedzamie atklājumi ir nepieciešami, lai zinātne varētu progresēt.
Es vēlētos īpaši pateikties L’Oreal firmas vadītājam Lindsejam Ovenam–Džonsa kungam (Lindsay Owen–Jones) par viņa labvēlīgo attieksmi, par viņa interesi tieši par Latviju kā par valsti, kura ir daudz pārdzīvojusi, bet kurai ir liels intelektuālais potenciāls. Varu pateikties Džonsa kungam un arī viņa firmai par šo interesi par Latviju un visu šo reģionu. Es esmu pārliecināta, ka mūsu zinātnieces to attaisnos, jā, tieši zinātnieces šajā gadījumā, jo, kā ministres kundze norādīja, zinātnē, diemžēl, tieši tāpat kā politikā vēl arvien nevalda zināma vienlīdzība un, es baidos, ka paies vēl krietns laiks pirms tādu mēs varēsim konstatēt. Taču ir skaidrs, ka šī vienlīdzība spēju ziņā jau sen ir pierādīta un tamdēļ ir ļoti būtiski, lai tieši zinātnieces sievietes tiktu atbalstītas, uzmundrinātas un apbalvotas par savu darbu un savu ieguldījumu.
Jaunai sievietei veidot zinātnisku karjeru ir grūtāk nekā vīrietim, sevišķi, ja viņa vēlas ģimeni un audzināt bērnus, bet tas ir iespējams, kaut gan ar lieliem upuriem un pūlēm. Jauna zinātniece arī nevar īsti atļauties savu zinātnisko karjeru kaut kādā brīdī pārtraukt, lai aizietu atvaļinājumā un savus bērnus uzaudzināt, jo mūsdienu zinātne tik ļoti ātri progresē, ka viņa ļoti ātri varētu izkrist no zinātniskās aprites un nespēt vairs sekot pēdējiem notikumiem un atklājumiem. Tādēļ atbalsts tieši sievietēm zinātniecēm, man šķiet, bieži vien ir vairāk nepieciešams nekā vīriešiem, kaut gan, protams, es pievienojos visiem zinātniekiem šeit Latvijā, gan arī visur pasaulē ar pārliecību, ka visai sabiedrībai zinātne ir būtiska, ka zinātnei ir jāturpina savi centieni skaidrot ikkatram iedzīvotājam, lai kāds būtu viņa intelekta līmenis, to, ko nozīmē zinātniskie atklājumi un to eventuālie pielietojumi praktiskā dzīvē. Protams, ir stereotipi ne tikai pret sievietēm zinātniecēm, bet pret zinātniekiem vispār. Un ja mēs salīdzinām tos tautā populāros un pazīstamos tēlus un vaicātu katram garāmgājējiem uz ielas, kurus viņš atpazīst, tad izredzes noteikti ir lielākas, ka viņš pazīs slavenus sportistus un nevis slavenus zinātniekus. Tā, diemžēl, ir dzīves realitāte, bet, protams, zinātniekiem ir cita veida gandarījumi – viņiem ir atpazīstamība savā vidē, viņiem ir iespēja ieiet zinātnes vēsturē, kas arī nav nemaz nieka lieta.
Tātad šeit, šajā īpašajā notikumā, apsveikums un pateicība visiem, kas ir palīdzējuši šo novest līdz šim brīdim, bet mani sirsnīgākie laba vēlējumi visām laureātēm – gan šodienas laureātēm, gan tām, ko mēs, cerams, sveiksim arī nākotnē!